Ja kādam netiek izsniegta pielaide valsts noslēpumam, tas nenozīmē, ka viņš ir citas valsts spiegs. Pielaides neizsniegšana nav, tā nedrīkstētu būt sods par nepareiziem politiskajiem uzskatiem, līdzšinējo darbību vai kā rezultāts privātai nepatikai.
Izsniedzot pielaidi, teorētiski tiek vērtēts tikai viens kritērijs – ietekmējamības riski.
Ietekmējamības riski var būt dažādi, sākot ar iespējamību šantāžai, beidzot ar atkarībām. Nu, piemēram, ja jūs esat gejs, bet ļoti to slēpjat no visiem, noliedzat, ka esat gejs. Tad, ja kāds var jūs šantažēt ar pierādījumiem, ka esat gejs, tas var būt ietekmējamības risks. Ja jums ir slepena otra ģimene, ja jums ir ienākumi, par kuriem neviens nezina, neizskaidrojamas izcelsmes bagātība (kāds, visticamāk, var izskaidrot un tātad ietekmēt) – tie var būt ietekmējamības riski. Pielaidi neizsniedz gadījumos, kad persona tiek pieķerta melojot drošības iestādēm par to vai citu lietu.
Alkoholisms, narkotiku atkarība, pat ļoti lieli parādi var būt ietekmējamības risks, bet var arī nebūt, jo ir jāvērtē personība. Vienā gadījumā tik vien kā pārmērīga alkatība, kopā ar noteiktām personiskajām īpašībām, “ļauj kaut paša māti pārdot” un rada ietekmējamības risku pat ļoti bagātam cilvēkam. Bet citā gadījumā personas morālās īpašības ir tādas, ka nav šaubu – pat esot salīdzinoši nabadzīgai, tā nepaļausies un nepārdos nevienu. Tas pats attiecas uz draugu un paziņu loku, kas var radīt risku vienā gadījumā, bet neradīt citā. Ietekmējamības riskus var radīt arī personas ģimenes locekļi un viņu ietekmējamība.
Tas viss, kā redzams, ir pietiekami subjektīvs. Te maz kas ir stingriem kritērijiem atbilstošs, kas savukārt ļauj staipīt pielaides izsniegšanu vai neizsniegšanu dažādos virzienos. Ja vērtēšana ir negodprātīga, tad, ja ļoti vēlas, var atrast iespēju neizsniegt pielaidi jebkuram.
Un te sākas problēma. Ir grūti iedomāties, ka partijas kandidē vēlēšanās, izvirza ministru prezidenta kandidātus, ministra amatu kandidātus, tie debatē savā starpā, mēnešiem ilgi stāsta savas programmas, aģitē, un cilvēki beigās nobalso par tiem, kuriem uzticas.
Bet tad, pēc vēlēšanām spēlē iesaistās kāds slepens kantoris un saka: nu jauki, jūs te nobalsojāt, bet mēs tagad izlemsim, kurš varēs būt ministru prezidents, kurš nē. Darīsim to subjektīvi un slepeni. Šādā situācijā tauta it kā balsojusi par velti un visas priekšvēlēšanu kaislības ir bijušas veltas.
Salīdzinājumam: tas būtu tā, it kā visa Amerika vairākus gadus lemj un karsti jūt līdzi vēlēšanu procesam, bet pēc vēlēšanām FIB pasaka – paldies, bet Trampam mēs pielaidi nedosim, jo mums liekas, ka viņš ir Putina draugs, un būtu riskanti Amerikas drošībai, ja Tramps kļūtu par prezidentu. Skaidrs, ka demokrātiskā valstī nekas tāds nav iedomājams.
Latvijā ir un tas nav normāli.
Autors: Jurģis Liepnieks
Tomēr, tiem, kuriem atteikta pielaide, būtu jāzina tās iemesls. Pagaidām viss tiek noslepenots. Un ja pielaides atteikums balstīts uz melīgas informācijas pamata ? Kanibālisms tomēr ir latviskās dzīvesziņas sastāvdaļa.
Skaidrs, ka sab’s nedos izvērtējumu par atbilstību katrai privārtpersonai kas uzprasīsies, tātad, personai pašai ir jāapzinās savi skeleti vai cik tie pamanāmi drošības iestādēm. Bet personas pārbaudei noteikti jābūt pirms pielaistu valsts noslēpumam, nevar katram pridurkam kas uzvarējis vēlēšanās dot pielaidi, arī fakts. Jurģi?
NATO ğenseks atzina , ka Latvijas apdraudējums ir zems , tāpēc Saeimai jānolemj , ka tautas ievēlētiem , solijumu devušiem deputātiem ir pielaides un SAB par pārkāpumiem tās noņem .Pašreizēja situācija atgādina Ziemeļkoreju !
“.. Bet tad, pēc vēlēšanām spēlē iesaistās kāds slepens kantoris un saka: nu jauki, jūs te nobalsojāt, bet mēs tagad izlemsim, kurš varēs būt ministru prezidents, kurš nē. Darīsim to subjektīvi un slepeni. Šādā situācijā tauta it kā balsojusi par velti un visas priekšvēlēšanu kaislības ir bijušas veltas. ..”
=======================
ja vēlēšanas ko mainītu, jūs pat tuvu tur nelaistu!
No Āboltoņas laikiem sab ir politiķu sargsuns !
es neesmu KPV fans, bet tautas viedoklis ir pausts un to būtu jāciena. Kaut kā muļķīgi sanāk, kā rakstīts – iziet visam vēlēšanu balagānam cauri un tad viens biroja čiekurs izdomā “aj, šodien garīgais nav, nop, nedošu pielaidi” un čiks.
SAB’am tā kā vajadzētu iespringt un savlaicīgi pateikt par pielaidēm, pirms sākas vēlēšanas, jo premjera kandidātus tomēr partijas ātri izvirza. (tas ir pie nosacījuma, ka SAB vispār ir racionāla iestāde, nevis instruments cīņai ar konkurentiem, pēc kura tas pēdējos gadus izskatās)
Man patika raksts. cilvēku var pielaist var nepielaist valsts noslēpumiem – nav un laikam arī nevar būt striktu noteujumu. Vērtējums ir subjektīvs. Bet tā nevajadzētu būt.-
Autors precīzi raksturoja situāciju.
Neietekmējamus cilvēkus parlamentā neievēl… protams, ir mazskaitlīgi izņēmumi, kas lietu gaitu nekavē, jo ir otra aizsardzības līnija ar pielaidēm.
Un Jānim vēl jāaizskrien uz bērzu birztaliņu pēc norādēm , ko likt par premjeru !
Policejiskā valstī , kā teica Lapsa, Gobzemi noņems no trases ,kāda jēga iet uz vēlēšanām ?
….mizā tik spēļu automātus un vada drošibas komisiju…