Valdības veidošanas gausās sarunas ir iemesls tam, ka pilnvērtīga darba sākums Saeimā kavēsies gandrīz pusmēnesi.
Nākamā koalīcija vēl nav iezīmējusies, tāpēc nav skaidrs, kā būtu sadalāmi amati Saeimas komisijās. Taču bez komisiju iesaistes neviens likums uz priekšu nevar virzīties. Kaut gan 13. Saeimas deputātu pilnvaras ir jau apstiprinātas, pilnvērtīgs darbs sākies tikai pēc 20. novembra.
Galvenais darba instruments – parlamenta komisijas, nav izveidotas.
Saeimā ir 16 komisijas, kas strādā konkrētā likumdošanas jomā vai pilda citus uzdevumus. Piemēram, uzrauga izpildvaru, izskata deputātu ētikas pārkāpumus vai vērtē Latvijas nacionālo nostāju dažādos Eiropas Savienības jautājumos.
Iekārojamākās parasti mēdz būt Budžeta, Juridiskā un Tautsaimniecības komisija, un to priekšsēdētāji pārsvarā ir daļa no amatiem, kurus sadala koalīcijas sarunās.
Saeimas prezidija un frakciju pārstāvji ceturtdien bez iebildumiem vienojās par komisiju izveides principiem. Savukārt par to, cik ilgā laikā tas būtu jāizdara, viedokļi dalījās. Jaunā konservatīvā partija (JKP) vēlējās, lai termiņš būtu pietuvināts 21. novembrim – laikam, kas Jānim Bordānam atvēlēts valdības izveidošanai.
“Loģika liecina, ka, veidojot koalīciju, lemj ne tikai par ministru amatiem, bet arī par atbildības sfēru sadalījumu Saeimā. Taču tas vienmēr noticis līdz jaunās Saeimas sanākšanai. Ja mēs nosakām 21. datumu, tad sanāk, ka līdz tam brīdim Saeima faktiski nestrādā,” norāda “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
Deputātu kandidatūras darbam parlamenta komisijās ir jāpiesaka līdz 15. novembrim. Savukārt Saeima tās vēlēs 20. novembrī.
Piebildīsim, ka par šo”gurķošanās” periodu deputāti algas saņems.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Ne tikai Saeimas pilnvērtīga darba sākums kavējas, bet izskatās, ka tā turpinājums arī neko labu nesola. Vismaz vēlētājiem.