“Es parēķināju par aģentu skaitu Latvijā. Iznāk, ka 1989. gadā bija viens aģents uz trīssimt sešdesmit cilvēkiem. Citās zemēs, piemēram, Austrumvācijā, bija viena aģents uz četrdesmit sešiem pieaugušajiem,” Valsts drošības komitejas (VDK) izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris stāsta RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”.
Kangeris uzskata, ka ir nepieciešama “čekas maisu” atvēršana un publiskošana. “Man nepatīk, ka šīs lietas ir slēptas no sabiedrības. Agrāk aicināja visus pieprasīt izziņas no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC), vai viņa vārds atrodams VDK kartotēkās un tamlīdzīgi. Ja tu dabūji izziņu, tur varbūt bija minēts, kādi aģenti par tevi ir ziņojuši, bet tu nevarēji uzzināt, kas slēpjas aiz šiem segvārdiem. Citās valstīs var pieprasīt, lai to atklāj. Tādā ziņā tur nekāda slepenība nav. Bet pašreiz VDK likums to neparedz, tāpēc ir radusies tā lielā noslēpumainības aura ap čeku,” norādīja VDK komisijas vadītājs.
Viņš raidījumā stāstīja arī par pašu komisijas darbu, tostarp problēmām, ar ko nācies saskarties.
Galvenā problēma esot bijis komisijas neskaidrais statuss. “Problēma radās jau pašā sakumā, kad Latvijas Universitāte noslēdza vienošanos par darbu ar Izglītības un zinātnes ministriju. Mūsu statuss nekad netika īsti skaidri definēts. Tā iznāk, ka mums būtībā jāsadarbojas, galvenokārt, ar LU rektoru, jo mēs neesam struktūrvienība. Tā arī pēc noteikumiem – mums ziņojumus jāvirza caur rektoru.”
Kangeris norādīja, ka patlaban iesniegts daļējs ziņojums un viņš sagaida, ka pilnais ziņojums tiks iesniegts šodien: “Tagad darbības pārskats – prasītais informatīvais ziņojums – patlaban ir 90 lappušu apmērā. Vēl klāt nāks finanšu atskaite, ko mēs paši neveicam, tāpēc tā vēl nav iesniegta. Gala versija, iespējams, tiks iesniegta ceturtdien, ja finanšu atskaite būs gatava.”
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
vienīgi vispārīgs, anonīms nosodījums. Valsts turpina sargāt varmākas no tiesas.