Līdz maija beigām Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK jeb čekas) dokumentu pētniekiem jāsniedz gala ziņojums valdībai par “čekas maisu” publiskošanu. Tie arvien ir sabiedrībai nepieejami, un ap tiem arī netrūkst kaislību. Pētnieki bieži piemin kaimiņvalstis, kuras tikušas tālāk. Piemēram, Lietuvā bijuši aptuveni 100 000 čekas aģentu. Sabrūkot padomju varai, VDK darbinieki daudzus dokumentus iznīcināja vai aizveda uz Krieviju. Speciālas aģentu kartotēkas ar ziņotāju vārdiem Lietuvā nav. Taču līdzās citiem VDK dokumentiem pēdējo piecu gadu laikā lietuviešu pētnieki pakāpeniski internetā publiskojuši kādu VDK aģentu reģistrācijas žurnālu, vēsta Latvijas Radio.
Lietuva publicē aģentu žurnālu, bet pārbauda
Lietuviešu vēsturnieci Kristīnu Burinskaiti Latvijas Radio satiek padomju laika Valsts drošības komitejas ēkā Viļņā, tā celta 19. gadsimtā, kur, līdzīgi kā “Stūra mājā” Latvijā, pagrabstāvā saglabātas ieslodzīto kameras un sen izveidota pastāvīga ekspozīcija. Ģedimina bulvārī vienuviet un šeit atrodas Lietuvas speciālais arhīvs un darbojas arī pētnieki.
Pētniecības darbs ar čekas dokumentiem šeit nav apgrūtināts. Speciālā mājaslapā pētnieki publicē dažādus dokumentus, sadalot tos pa tēmām.
Sabiedrībai gan visvairāk interesējot atrast slavenus uzvārdus bijušo čekas aģentu sarakstā.
“Mēs publicējām vienu čekas aģentu žurnālu no arhīva un to darījām pakāpeniski vairākus gadus, jo tur ir reģistrēti ap 1700 lietuviešu aģentu segvārdi un īstie vārdi. Manuprāt, cilvēki nav ieinteresēti kopumā pētīt čekas sistēmu,” uzskata pētniece.
Atklājot čekas dokumentus sabiedrībai, neesot jāizvēlas kāds viens ceļš, bet jādara vairākas lietas vienlaikus – nav jākautrējas publicēt neapstrādātus dokumentus, bet vienlaikus katru personas vārdu pirms publicēšanas speciālā interneta platformā (www.kgbveikla.lt) eksperti pārbauda – vai persona ir izgājusi lustrācijas procesu, un katram iespējamam aģentam pievieno nelielu aprakstu jeb kontekstu.
“Tas ir ļoti svarīgi, jo žurnālā ir iekļauti arī cilvēku vārdi, par kuriem ir zināmi fakti, ka tie nav sadarbojušies ar čeku,” saka pētniece.
Ziņas par tiem, kas atzinušies, – noslēpums
“Jā, arī mums ir neliels daudzums dokumentu, kur pieejama informācija par VDK aģentiem. Atsevišķas lapas vai vietas gan tekstos nav pieejamas sabiedrībai vai pētniekiem, jo mums Lietuvā bija lustrācijas process, kurā vairāk nekā 1500 bijušie aģenti paši pieteicās un atzina sadarbību. Un lustrācijas kārtībā valsts pretī viņiem apsola, ka visas liecības par viņiem tad netiks publiskotas. Tātad, ja lielākā VDK lietā parādās kāds no šiem aģentiem, tad šīs dažas lapas vai vietas tekstā lasītājam nebūs pieejamas. Informācija par tiem, kas nepieteicās, un kopumā VDK dokumenti Lietuvā ir brīvi pieejami jebkuram,” skaidro Lēveris.
Ja bijušais aģents atzinies, tad šī informācija kļūst par valsts noslēpumu, bet, ja persona grib kandidēt vēlēšanās, tad politiķim ir publiski jāpaziņo par savu sadarbību ar čeku vai arī to izdara lustrācijas komisija.
Būtiskākā atšķirība
Lietuvas arhīva čekas aģentu reģistrācijas žurnāls ir tikai maza daļa no kopējā pētnieku daudzu gadu darba. Līdzīgi arī Latvijā čekas aģentu kartotēka ir mazāk nekā procents no kopējā VDK materiālu apjoma. Būtiskākā atšķirība: Latvijā čekas aģentu kartītes (aptuveni 4000) un ziņojumu datu bāze (“Delta”) atrodas SAB slepenajās telpās un vairāk nekā 25 valsts neatkarības gados nav atrasta iespēja atrisināt it kā tehnisko brīvas pieejas jautājumu.
Tikmēr lietuviešu eksperti un vēsturnieki arvien papildinājuši publisko interneta platformu ar aģentu vārdiem un atsevišķiem ziņojumiem, atlasīti un pa tēmām savietoti VDK dokumenti – čekas ietekme kultūrā, politikā, reliģijā un citās jomās, lai kopumā veidotu izpratni par padomju represīvo struktūru.
VDK izpētes komisijai Latvijā par čekas dokumentu, tostarp aģentu kartotēkas un ziņojumu datu bāzes publiskošanu līdz maija beigām jāiesniedz ziņojums valdībā.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: Latvijas Radio