Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku tūkstoši nespēj piespiest Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolēto uzņēmumu Latvijas Naftas tranzīts pildīt likumu un iesniegt darbības pārskatu par jau tālo 2016. gadu, – tas izriet no pašreizējās VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas Daces Pelēkās oficiālā skaidrojuma, kurā augstā amatpersona savdabīgi „mierina”: uzņēmumu gada pārskatu par 2016.gadu kopumā nav iesniegušas veselas 39 952 komercsabiedrības.
AS Latvijas Naftas tranzīts 2016. gada pārskats varētu būt interesējošs ne tikai sabiedrībai, bet arī tiesībsargājošajām iestādēm, – tas, visticamākais, dotu atbildi uz jautājumu, kurp pēc Pietiek vairākkārt aprakstītās uzņēmumam piederošās AS Ventspils nafta akciju paketes pārdošanas par ārkārtīgi zemu cenu ir aizplūduši darījumā saņemtie 79,98 miljoni eiro.
Taču, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, šī atbilde joprojām tiek slēpta: tiesātā Ventspils politiķa Aivara Lemberga arestētās mantas oficiālā pārraudzītāja, Šveices advokāta R. Meroni kontrolētais Latvijas Naftas tranzīts vēl joprojām nav iesniedzis ne tikai 2017., bet arī 2016. gada pārskatu, un VID pašreizējā vadība faktiski atzīstas savā nespējā panākt likuma normu ievērošanu un gada pārskata iesniegšanu.
Vēl vairāk, pašreizējā VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja D. Pelēkā oficiālā vēstulē atzīst, ka dienesta rīcībā pašlaik esošie instrumenti, izrādās, neesot „gana efektīvi rīki, lai mainītu atsevišķu uzņēmēju paradumus un pilnībā nodrošinātu nodokļu saistību izpildes disciplīnu”.
„Līdz ar to, neskatoties uz likumā noteikto, nav izslēgts, ka daudziem pārkāpējiem tomēr izdodas izvairīties no soda,” skaidro D. Pelēkā. Taču viņa nepiemin, vai pret Latvijas Naftas tranzītu ir sākta kaut vai šāda lietvedība, tikmēr Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka R. Meroni kontrolētais uzņēmums ir „saudzēts”.
To netieši apliecina arī VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja. Lai gan 2017.gadā 10 015 nodokļu maksātājiem ir apturēta saimnieciskā darbība, bet 4 306 pievienotās vērtības maksātāji ir izslēgti no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra par deklarāciju neiesniegšanu, Latvijas Naftas tranzītu šāds liktenis nav piemeklējis.
Tiesa, saudzēts ir ne tikai šis uzņēmums vien, – tas faktiski ir tikai pašreizējās situācijas spilgts piemērs. „Diemžēl tādu komercsabiedrību skaits, kas pret saviem pienākumiem izturas ar nepietiekamu vērību un neievēro deklarāciju un pārskatu iesniegšanas termiņus, ir ievērojams. Piemēram, uzņēmumu gada pārskatu par 2016.gadu nav iesniegušas 39 952 komercsabiedrības,” VID nevarību raksturo D. Pelēkā.
Taču vienīgais, kā VID plānojis mēģināt risināt šo jautājumu, ir – dienests ir rosinājis noteikt tādu normatīvo aktu regulējumu, kas paredz, ka protokolu-lēmumu par nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai to neiesniegšanu automātiski ģenerēs VID elektroniskā informācijas sistēma (EDS) un nodokļu maksātājam tiks piemērota administratīvā atbildība bez viņa klātbūtnes.
„Šāds risinājums padarīs administratīvā soda piemērošanas procesu daudz vienkāršāku, ļaus izvairīties no atšķirīgas attieksmes un piemērot atbildību visiem nodokļu maksātājiem, kuri neievēro deklarāciju iesniegšanas termiņus vai izvairās no to iesniegšanas vispār,” min D. Pelēkā, norādot, ka izstrādātie likumprojekti “Grozījumi likumā ”Par nodokļiem un nodevām”” un “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” jau izskatīti Saeimā 1.lasījumā.
Nav gan pārliecības, ka šādi likuma grozījumi būs pietiekami tādiem uzņēmumiem kā pieminētais Latvijas Naftas tranzīts, kuri gada pārskatu iesniegšanu nevis nokavē, bet ignorē gadiem ilgi. Turklāt jau pašlaik šādus uzņēmumus var sodīt administratīvi – bet rezultātu tas bieži vien nedod.
VID „rīku” vidū gan ir „administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšana un soda piemērošana lietās par deklarāciju un pārskatu iesniegšanas termiņa neievērošanu”, taču D. Pelēkajai esot jāatzīst, ka „administratīvās lietvedības process ir laikietilpīgs un prasa ievērojamus resursus. Proti, vidēji šāds process ilgst vismaz divus mēnešus, bet, ja pārkāpējs atrodas ārvalstīs, pat līdz deviņiem mēnešiem”.
Līdz ar to Latvijas Naftas tranzītam vismaz pagaidām nekas nekavēs turpināt slēpt to, kurp tālāk aizplūduši gandrīz 80 miljoni eiro, kurus šai kompānijai vajadzēja saņemt pēc tam, kad tā 2015. gada rudenī uzņēmumam Euromin Holdings (Cyprus) Limited – faktiski Vitol grupai pārdeva 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.
Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad būtiski augstāka nekā 1,77 eiro. Vēl augstāka izrādījās vienas akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Rezultātā Euromin pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darījumā ar Latvijas Naftas tranzītu nopirktās akcijas. Ja par šādu cenu arestētās Aivara Lemberga mantas glabātājs, viņa kādreizējais kompanjons, Šveices advokāts R. Meroni būtu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni – tātad par apmēram 126 miljoniem eiro vairāk.
Kā jau ziņots, nesen ir nākuši klajā dokumenti, kas rāda, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šī darījuma: izrādās, pārrunas, lai gūtu atļauju darījumam, veiktas nevis ar Rīgas apgabaltiesu, kuras pārziņā līdz ar A. Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arī viņa arestētās mantas pārvaldīšanas uzraudzība, bet gan ar LR Ģenerālprokuratūru, kuru tolaik jau vadīja Ēriks Kalnmeiers.