Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iespējamās kukuļņemšanas lieta prokuratūrā varētu nonākt dažu mēnešu laikā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pieļāva Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume.
KNAB vadītājs norādīja, ka izmeklētāji strādā atbilstoši plānam un nav indikāciju par “aizķeršanos” izmeklēšanas procesā.
“Gan procesa virzītājs, atbildīgais izmeklētājs, gan uzraugošais prokurors norādījuši, ka ir pietiekami pārliecināti, ka šī lieta nonāks prokuratūrā kriminālvajāšanas sākšanai,” teica Straume.
Amatpersona arī piebilda, ka nejūtot politisko spiedienu attiecībā uz šo lietu.
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata. “[..] Šobrīd es esmu pieņēmis lēmumu, ka es neatkāpšos, jo es neesmu vainīgs. Manu apmelotāju un nomelnotāju mērķis ir, lai es atkāptos, lai es nevarētu sevi aizstāvēt,” iepriekš preses konferencē teica Rimšēvičs.
Vienlaikus Rimšēviča advokāti vērsušies ar prasību Eiropas Savienības Tiesā par bankas prezidenta amata pilnvaru ierobežošanu. Latvijas Bankas prezidenta advokāts Saulvedis Vārpiņš iepriekš pauda, ka uz prasības pamata pret Latvijas valsti ir ierosināta lieta.
Rimšēviča pārstāvis uzskata, ka KNAB ar saviem procesuālajiem lēmumiem ir iejaucies arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) neatkarībā, kļūdaini norādot, ka, strādājot ECB padomē, Rimšēvičs realizējot Latvijas Bankas prezidenta funkciju, un tāpēc KNAB ir ierobežojis arī Rimšēviča darbību šajā padomē.
Arī ECB lūgusi Eiropas Savienības Tiesu “pieņemt lēmumu, vai Latvijas varasiestādes pārkāpušas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus,” aizliedzot viņam ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu un liedzot viņam apmeklēt ECB sanāksmes, norāda banka.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!