Jaunu gadu sākot, strādājošo prātus aizvien vairāk nodarbina jautājums, kā viņu ienākumus ietekmēs atšķirīgās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes.
To skaidro izdevums LA.lv.
Kā zināms, pērn IIN likme visiem strādājošiem bija vienāda – 23%. Bet no 1. janvāra tās atkarīgas no ienākumu apmēra. Bruto ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī IIN likme ir 20%, bruto ienākumiem no 1667 līdz 4583 eiro mēnesī par to ienākumu daļu, kas pārsniedz 1667 eiro – 23%. Bet par 4583 eiro lielākiem mēneša ienākumiem par to ienākumu daļu, kas pārsniedz 1667 eiro – 31,4%.
Pāreja uz progresīvo nodokli solās būt nesāpīga. Jo tiem, kam alga pārsniedz 1667 eiro, tiek piemērota līdzšinējā 23% likme (turklāt uz algu, kas līdz šim slieksnim, tiek attiecināti 20%) – tātad arī viņi būs ieguvēji.
Savukārt lielo algu saņēmēji (tādu pērn bija virs 6000) pērn maksāja solidaritātes nodokli. Tam klāt nāk progresīvais nodoklis, kas palielinās likmi tai atalgojuma daļai, kas pārsniedz 4583 eiro mēnesī, un mainīs solidaritātes nodokļa sadales kārtību.
Izdevums jautā Rīgas Brīvostas pārvaldniekam Ansim Zeltiņam, vai viņš zina par progresīvā nodokļa ieviešanu un vai rēķinājis, kā tas ietekmēs viņa ienākumus.
“Par nodokļu reformas ietvaros ieviesto iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti man ir zināms tikai no plašsaziņas līdzekļos izplatītās informācijas. Kā jaunās likmes iespaidos manu atalgojumu, neesmu iedziļinājies. Kāda būs šī ietekme, par to varēšu vairāk spriest, februāra pirmajās dienās saņemot atalgojumu par janvāri,” viņš atbild.
Pēc Valsts ieņēmumu dienestā publiskotās informācijas viņa priekšgājējs Rīgas Brīvostas pārvaldnieka amatā tikai par darbu Rīgas brīvostas pārvaldē saņēmis 70,8 tūkstošus eiro gadā jeb aptuveni 6000 eiro mēnesī.
Kaut arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola publiski paudusi, ka, īstenojot nodokļu reformu, izdosies samazināt ienākumu nevienlīdzību, aprēķini liecina, ka iedzīvotājiem ar bērniem, kuri līdz šim saņēmuši mazas algas, arī turpmāk ienākumi ne tikai būtiski nepalielināsies, bet pat mazliet saruks.
Šogad mazo algu pelnītājiem ar diviem apgādājamiem ienākumi “uz rokas” būs mazāki nekā mazo algu saņēmējiem bez apgādājamiem.
Kāpēc darba ņēmēji bez apgādājamiem “uz rokas” iegūs vairāk nekā tādas pašas algas saņēmēji ar apgādājamiem, “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa izskaidro ar to, ka, palielinot IIN atvieglojumus par apgādājamiem, samazinās ar IIN apliekamā summa. Iznākumā viņiem no IIN likmes samazinājuma – 20% līdzšinējo 23% vietā – būs mazāks ieguvums nekā strādājošiem bez apgādājamiem. Savukārt strādājošiem, kuriem šo atvieglojumu apmērs būs tik liels, ka IIN no algas netiks maksāts vispār, jārēķinās pat ar ienākumu samazinājumu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes (11% līdzšinējo 10,5% vietā) palielinājuma dēļ.
Kā zināms, no šā gada 1. janvāra palielinās minimālās algas apmērs – līdzšinējo 380 eiro vietā – 430 eiro mēnesī.
Svarīgākās izmaiņas, kas no šā gada 1. janvāra skar ikviena Latvijā strādājošā ienākumus:
palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums līdz 200 eiro (pērn maksimālais 115 eiro). Algām no 1000 eiro neapliekamais minimums ir 0;
palielināts atvieglojums par vienu apgādājamo līdz 200 eiro (pērn 175 eiro);
darba ņēmējam palielinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas līdz 11% (pērn 10,5%);
palielināts minimālās algas apmērs līdz 430 eiro mēnesī (pērn 380 eiro);
noteiktas 5% valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas autoratlīdzības saņēmējiem un Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem.
atšķirīgas Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes dažādu ienākumu līmeņiem – 20%, 23% un 31.4% (šobrīd 23%).
Tabulas varat aplūkot ŠEIT.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!