Veselības inspekcija “Latvijas lepnuma” putnu patversmē konstatē skumju ainu

Izkārnījumi, sastāvējies, netīrs ūdens dzirdināšanai, teritorija netiek kopta, jo pieblīvēta ar būriem, šauras ejas, saauguši krūmi, baseini ar netīru ūdeni, – šādu ainu privātajā putnu patversmē Jūrmalā, kuras saimniece Anete Asare par savu veikumu pat saņēmusi Latvijas lepnuma goda nosaukumu, nule konstatējusi Veselības inspekcija, kas līdz šim konfliktā ap patversmi bija turējusies nostāk.

Kā rāda inspekcijas slēdziens, kas ir Pietiek rīcībā, augusta beigās inspekcijā vērsušies biedrības Drauga spārnspatversmei tuvējo māju iedzīvotāji, „norādot, ka Biedrība darbojas nelegāli, slimo putnu skaits un patvaļīgi uzbūvēto būvju skaits ir būtiski palielinājies, apkārtnē izplatās smaka, teritorija un putnu turēšanas vietas netiek uzkoptas”.

Šā gada 4. septembrī Veselības inspekcija atkārtoti apsekojusi dzīvojamās mājas teritoriju blakus putnu patversmei un konstatējusi skumju ainu:

„Apsekošanas laikā mājas teritorijā dzirdamas nepārtrauktas putnu klaigas, tuvojoties Biedrības teritorijai jūtama nepatīkama smaka. Caur teritoriju kopējo žogu redzami būri, kuros izvietoti stārķi, zaļas nokrāsas mājiņa, iespējams, stārķiem, kuras sienas ir ar mitruma, pelējuma pazīmēm (apmēram, 40 cm no zemes).

Stārķu būru apakša izklāta ar skaidām, kuras, iespējams, netiek mainītas, redzamas ēdiena paliekas, izkārnījumi, dzirdināšanai sastāvējies, netīrs ūdens. Redzams, ka teritorija aiz Biedrības mājas netiek kopta, jo pieblīvēta ar būriem, šauras ejas, saauguši krūmi.

Otrā pusē izvietoti baseini ar netīru ūdeni, lielie būri citiem putniem un nesakoptu teritoriju. Apsekošanas laikā nav redzams neviens Biedrības darbinieks. Mājas iedzīvotāji informēja, ka siltā laikā smaka ir spēcīgāka, lielas mušas un periodiski jāveic deratizācijas pasākumi. Biedrība putnu turēšanas vietas sakopjot tikai pirms organizētajām iestāžu kontrolēm.”

Inspekcija pievērsusi uzmanību arī Asares 2016.gada novembrī sniegtajai informācijai, ka putnu izkārnījumi un citi atkritumi (pakaiši) tiekot utilizēti sadzīves atkritumu konteineros, un pēc pārbaudes secinājusi, ka Asare nav ņēmusi vērā maija beigās sarunās ar Jūrmalas pašvaldību panākto vienošanos, ka netiks palielināts putnu skaits. Tāpat arī neesot veiktas sarunas ar apkārtējiem iedzīvotājiem.

„Inspekcija aicina Jūrmalas pilsētas pašvaldību aktīvi iesaistīties savas pilsētas iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā, realizēt savus pienākumus un pārtraukt nelegālu biedrības darbību, bet līdz tam sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi kontrolēt biedrības darbības procesu (putnu uzturēšanu, skaita samazināšanu, atkritumu utilizāciju), jo putnu skaits nav samazinājies, bet tikai pieaudzis,” – šāds ir Veselības inspekcijas slēdziens.

Tiesa, kā Pietiek jau aprakstījis iepriekš, īpašu cerību uz Dabas aizsardzības pārvaldes rīcību nav: iespējams, strīdīgais patversmes jautājums būtu atrisināts jau krietni agrāk, ja ne tieši šīs iestādes rīcība, vispirms atļaujot privātīpašumā Tālivalža ielā ierīkot putnu patversmi un tikai pēc tam, kad Jūrmalas pašvaldība sāka aizrādīt, ka patversmei izvēlētā vieta neatbilst teritorijas plānojumam, sākot pret to cīnīties un aizliedzot, kā arī liekot pārcelt uz citu vietu.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa atzīst, ka DAP Latvijas savvaļas putnu palīdzības biedrībai Drauga spārns jau kopš 2013.gada tiešām ir izsniegusi atļauju bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas putnu ieguvei un turēšanai nebrīvē ar mērķi tiem sniegt palīdzību un atgriezt tos savvaļā.

Tiesa, DAP gan taisnojas, ka tās izsniegtais dokuments esot kaut kas cits, nevis patversmes izveidošanas atļauja. “Jāuzsver, ka DAP izsniegtā atļauja nav pielīdzināma atļaujai patversmes izveidošanai, par ko atbildīgā institūcija ir Pārtikas un veterinārais dienests,” skaidro pārvalde.

Saskaņā ar DAP versiju pirmo atļauju savvaļas putnu „ieguvei” tā izsniegusi, konstatējot, ka biedrība jau ir uzsākusi palīdzības sniegšanu savvaļas putniem un nodrošina to augstā līmenī. Turklāt sākotnēji, atļaujas izsniegšanas laikā biedrības mērķi, darbība un turēto putnu skaits nemaz neesot atbilduši patversmes statusam. Tikai laika gaitā putnu skaits sācis „tuvoties konkrētās vietas kapacitātei”.

Tad nu DAP esot atskārtusi, ka situācija ir pavisam citādāka, un šim secinājumam piepalīdzējušas gan Jūrmalas pilsētas pašvaldības sūdzības, gan „saņemtā tiesību normu interpretācija no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas”.

Pēc šīs citu institūciju sniegtās informatīvās palīdzības DAP tad arī pēkšņi konstatējusi, ka „biedrības darbība ir pielīdzināma dzīvnieku patversmei, kas neatbilst konkrētās teritorijas izmantošanas veidiem saskaņā ar Jūrmalas pilsētas telpisko plānojumu. Līdz ar to jaunas atļaujas izsniegšana savvaļas putnu turēšanai konkrētajā adresē Jūrmalā būtu prettiesiska darbība no DAP puses”.

„Tomēr, ņemot vērā dzīvnieku labturības prasības un tiesiskās paļāvības principu, DAP ir noteikusi saprātīgu termiņu, kurā biedrībai ir jāpārvieto savvaļas putnu turēšanas vieta uz tai piemērotu teritoriju,” uzsver DAP pārstāve.

Tiesa, tā nav bijusi vienīgā īpatnā DAP rīcība putnu patversmes sakarā. Lai gan pārvalde jau iepriekš liegusi patversmei uzņemt jaunus putnus, realitātē tas tomēr ticis darīts, par to ziņojot sociālajos tīklos. Taču DAP savās pārbaudēs aprobežojusies tikai ar to, ka devusies formālās pārbaudēs uz patversmi, kur konstatējusi, ka putnu skaits īpaši nav mainījies.

“Atsaucoties uz sūdzību par jaunu putnu uzņemšanu savvaļas putnu turēšanas vietā Jūrmalā, DAP ir veikusi kontroli konkrētajā savvaļas putnu turēšanas vietā. Pārbaudes laikā nav konstatēti būtiski pārkāpumi un līdz ar to administratīvā pārkāpuma lietvedība nav ierosināta,” savu “neredzīgo” darbošanos skaidro DAP.

Ņemot vērā līdz šim notikušo, nav īstas pārliecības, ka jaunajā vietā – Tukuma novada Pūres pagastā, uz kurieni nākamgad plānots pārvietot putnu patversmi, arī neradīsies pretrunīga situācija, ja DAP saņems kādas atkal jaunas „tiesību normu interpretācijas”.

Pati pārvalde gan apgalvo, ka vairāk nekas tāds nenotikšot: “Uzsveram, ka DAP atteikums izsniegt jaunu atļauju savvaļas putnu ieguvei ir pieņemts, ņemot vērā biedrības darbības neatbilstību Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam, nevis privātpersonu sūdzību dēļ. Vietā, uz kuru plānots pārcelt savvaļas putnu turēšanas vietu, biedrības darbība nav pretrunā ar teritorijas telpisko plānojumu.”

Kā jau ziņots, pašlaik pārvalde jau otro reizi, tagad līdz nākamā gada maijam pagarinājusi termiņu, kad Latvijas devītā bagātākā cilvēka – kokrūpnieka Ulda Asara meitas ierīkotajai savvaļas putnu patversmei Drauga spārns jāpamet kūrortpilsēta un jāpārceļas uz piemērotāku vietu, kur tās atrašanās nebūtu pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

Latvijas lepnuma balvas ieguvēja Anete Asare putnu patversmi Drauga spārns ierīkoja 2013. gadā savas privātmājas pagalmā Jūrmalā, Tālivalža ielā. Savukārt viņas kaimiņi pēc laika konstatēja, ka kūrortpilsētas vietā iegādājušies īpašumus, kuriem blakus mīt liels skaits putnu ar visām no tā izrietošajām sekām.

Jūrmalas pašvaldība, saņemot sūdzības, konstatēja, ka putnu patversmes ierīkošana neatbilst teritorijas plānojumam un uzceltie putnu angāri nojaucami, jo uzbūvēti nelikumīgi. Pēc Jūrmalas pašvaldības aizrādījuma arī Dabas aizsardzības pārvalde pēkšņi konstatēja, ka sākotnējo atļauju patversmes ierīkošanai izsniegusi nepamatoti.

Savukārt Jūrmalas pilsētas būvvalde, konstatējot būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus, pieprasīja nekustamā īpašuma saimniecei līdz pagājušā gada 30.novembrim palīgēkas pārveidot un sakārtot visus dokumentus vai arī līdz šā gada 1.jūnijam tās nojaukt un zemes gabalu atgriezt iepriekšējā stāvoklī.

Taču ne viens, ne otrs tā arī netika izdarīts, bet šā gada maijā Dabas aizsardzības pārvalde nolēma neizsniegt Latvijas savvaļas putnu palīdzības biedrībai Drauga spārns nemedījamo putnu sugu indivīdu ieguves atļauju bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo putnu ieguvei un turēšanai, kā arī noteica jaunu sešu mēnešu termiņu, kura laikā putni jāatbrīvo vai jāpārvieto uz citu mītni.

Lai gan Drauga spārns sākotnēji mēģināja cīnīties par tiesībām palikt Jūrmalā, tomēr beigās normatīvo aktu priekšā piekāpās un piekrita meklēt jaunu mājvietu. Arī sarunā ar Pietiek Asare vairākas reizes ir atzinusi, ka ir gatava „nelegālo” putnu patversmi pārcelt citviet. Turklāt, kā izrādījies, viņas tēva – Latvijas pagājušā gada devītā bagātākā cilvēka resursi ir pietiekami, lai tas nebūtu sarežģīti izdarāms.

Tomēr biedrība ir lūgusi pārvākšanās termiņu pagarināt vēlreiz – līdz nākamajam pavasarim, ko Dabas aizsardzības pārvalde arī izdarījusi, atļaujot putnu pārvietošanu veikt 2018.gada pavasarī. “DAP ir pagarinājusi termiņu, kurā biedrībai Drauga spārns jāpārvieto savvaļas putni uz citu to turēšanai piemērotu vietu, līdz 2018.gada 15.maijam. Šāds lēmums pieņemts, izskatot abu pušu (biedrības un kaimiņu) iesniegtās pārsūdzības par DAP sākotnējo lēmumu,” informē pārvalde.

Arī pati Asare telefonsarunā Pietiek atzina, ka vairs necīnās par palikšanu Jūrmalā, bet visu enerģiju koncentrē, lai varētu putnu patversmi pārvietot uz Tukumu, kur būvvalde izsniegusi būvniecības atļauju. Vienīgi celtniecības darbi ilgs līdz nākamajam pavasarim.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek