Izrādās, jau iepriekš aprakstītā prāva, kurā Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar ir zaudējis tiesā par uzņēmuma Pagastiņi saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nebija sniedzis pieprasīto informāciju par citām personām, nav vienīgā.
Portāls Pietiek publicējis administratīvās apgabaltiesas šā gada 14. jūnija spriedumu saistībā ar citu „informācijas nesniegšanas” (VID interpretācijā) lietu. Arī šajā prāvā VID otrās instances tiesā ir cietis sakāvi, un tiesa tā lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu ir atzinusi par prettiesisku.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) Nodokļu kontroles pārvaldes 2015.gada 7.augusta lēmumu Nr.23.13/L-31669 (ar labojumiem 2015.gada 11. augusta lēmumā Nr.22.13/L-32057) (turpmāk – sākotnējais lēmums) apturēta pieteicējas AS „Redīss Tomāts Sīpols” un tās struktūrvienības saimnieciskā darbība, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.‘panta pirmās daļas 2.punktu, jo pieteicēja dienesta noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar AS „RTS Baltic”. Vienlaikus pieteicējai ar minēto lēmumu piemērots liegums izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā, dots rīkojums kredītiestādei apturēt norēķinu operācijas pieteicējas kontu izmaksu daļā, izņemot maksājumus valsts un pašvaldību budžetā, kā arī pieteicēja tika izslēgta no dienesta pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistra, un pieteicējai tika uzdots iesniegt dienestam PVN deklarāciju un tās pielikumus par taksācijas periodu, kurā pieteicēja ir izslēgta no dienesta PVN nodokļa maksātāju reģistra, kā arī pieteicējai uzdots iesniegt dienestam paziņojumu par nodokļa samaksu un iemaksāt valsts budžetā PVN, kas aprēķināts no izslēgšanas dienā grāmatvedības uzskaitē esošo krājumu un avansa maksājumu vērtības, pamatlīdzekļu bilances vērtības, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtās celtniecības objektu izmaksām, par kurām nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis.Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja.
[2] Dienesta ģenerāldirektore ar 2015.gada 23.septembra lēmumu Nr.22.ll/L-38322 (turpmāk – Lēmums) sākotnējo lēmumu atzina par tiesisku. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem. [2.1] Dienestam bija nepieciešama informācija, lai veiktu kontroles pasākumus pieteicējas darījuma partnerim, tāpēc dienesta amatpersona 2015.gada 4.jūnijā un atkārtoti 2015.gada 17.jūnijā lūdza sniegt informāciju par pieteicējas darījumiem ar AS „RTS Baltic” laika posmā no 2015.gada 1 .janvāra līdz 2015.gada 31 .martam.Pieteicēja uz abiem informācijas pieprasījumiem atbildēja, ka informācija ir sagatavota un dienests ar grāmatvedības dokumentiem var iepazīties komercsabiedrības telpās, iepriekš saskaņojot ierašanās laiku telefoniski.
Dienesta amatpersonām, zvanot uz pieteicējas norādīto tālruni, sazināties ar tās pārstāvi un vienoties par dokumentu uzrādīšanu un kopēšanu neizdevās.
Tā kā pieteicēja līdz 2015.gada 26.jūnijam pieprasīto informāciju nesniedza, dienesta amatpersona 2015.gada 6.jūlijā nosūtīja pieteicējai vēstuli, aicinot sadarboties ar dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonām, kā arī lūdzot atkārtoti līdz 2015.gada 17.jūlijam iesniegt dienesta pieprasīto informāciju.
[2.2] Ņemot vērā, ka pieteicēja pieprasīto informāciju dienestam neiesniedza, dienesta amatpersona ar 2015.gada 22.jūlija brīdinājumu Nr.23.13/107882 brīdināja pieteicēju, ka dienests saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.’panta piekto daļu pieņems lēmumu par pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanu, ja pieteicēja līdz 2015.gada 5.augustam nenovērsīs brīdinājumā norādīto pārkāpumu. Vienlaikus ar minēto brīdinājumu dienests informēja pieteicēju, ka saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.’panta sesto daļu dienests triju darba dienu laikā pēc lēmuma par pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanu veiks likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.’panta sestajā daļā noteiktos saimniecisko darbību ierobežojošos pasākumus.2015.gada 3.augustā dienests saņēma vēstuli, kurā pieteicēja atkārtoti norādīja, ka dienesta pieprasītā informācija ir sagatavota un pieejama dienesta auditoriem komercsabiedrības telpās.
Papildus minētajam pēc dienesta rīcībā esošās informācijas pieteicējai uz 2015.gada 7.augustu bija izveidojies nodokļu parāds par iekšzemē iekasēto PVN 34 977,25 euro, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2,27 euro un uzņēmumu ienākuma nodokli 32 130,23 euro, kā arī dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas vadītāja vietnieks 2015.gada 29.jūnijā pieņēmis lēmumu Nr.4.7.2/9263 par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
Ņemot vērā, ka pieteicēja līdz 2015.gada 5.augustam dienestam neiesniedza nodokļu auditam nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus, dienesta amatpersona 2015.gada 7.augustā pieņēma sākotnējo lēmumu.
[2.3] 2015.gada 12.augustā dienesta Nodokļu kontroles pārvalde, pārbaudot pieteicējas dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmā iesniegto informāciju un dokumentu kopijas, konstatēja, ka pieteicēja ir novērsusi sākotnējā lēmumā norādīto pārkāpumu un iesniegusi dienestam darījumus apliecinošus dokumentus ar AS „RTS Baltic”.Ievērojot minēto faktu, ka pieteicēja pārkāpumu bija novērsusi trīs darba dienu laikā no sākotnējā lēmuma pieņemšanas dienas, dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietnieka p.i., pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34. panta pirmo un otro daļu, 2015.gada 13.augustā pieņēma lēmumu Nr.23.13/L-32511 „Par AS „Redīss Tomāts Sīpols” saimnieciskās darbības atjaunošanu”, ar kuru nolēma atjaunot pieteicējas saimniecisko darbību, nepiemērot liegumu izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā pieteicējas reorganizācijai un dalībnieku maiņai, neveikt norēķinu operāciju apturēšanu pieteicējas kontos kredītiestādē.
Papildus Lēmumā norādīts, lai pieteicēja tiktu atkārtoti reģistrēta dienesta PVN reģistrā, pieteicējai ir jāiesniedz dienestam reģistrācijas iesniegums.
[2.4] Dienests uzskata, ka bija iestājušies priekšnosacījumi pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanai, jo pieteicējas nesadarbošanās ar nodokļu administrāciju un darījumus apliecinošu dokumentu neiesniegšana apgrūtināja dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonām iespēju pārbaudīt pieteicējas veiktās saimnieciskās darbības likumību, normatīvo aktu prasību ievērošanu grāmatvedības kārtošanā, nodokļu aprēķināšanā un maksāšanā, tādējādi apdraudot valsts un sabiedrības intereses. [3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku turpmāk norādīto argumentu dēļ. [3.1] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.’panta pirmās daļas 2.punkts dod tiesības dienestam apturēt nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimniecisko darbību, ja ir konstatēts, ka nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas ir tāda rīcība, kuras rezultātā netiek samaksāti nodokļi.Nodokļu maksātāja darbībai vai bezdarbībai ir jābūt tiešā cēloņsakarībā ar sekām, proti, nesamaksātajiem nodokļiem. Informācijas nesniegšana dienestam pati par sevi nav darbība, kuras rezultātā rastos nodokļu parāds pret valsts budžetu.
Konkrētajā gadījumā dienests nav konstatējis faktu, ka pieteicēja būtu izvairījusies no nodokļu vai nodevu maksāšanas, tādējādi dienests, pieņemot Lēmumu, ir nepareizi interpretējis un piemērojis likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktu un 34.‘panta pirmās daļas 2.punktu.
[3.2] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.’pants neparedz dienesta tiesības apturēt komercsabiedrības saimniecisko darbību uz pieņēmuma pamata un tā iemesla dēļ, ka komercsabiedrība nav dienesta pieprasītajā veidā iesniegusi informāciju vai dokumentus, kas pieprasīti cita nodokļu maksātāja pārbaudes ietvaros. Nevienā no dienesta pieprasījumiem nav norādīts iemesls, kura dēļ informācija tiek pieprasīta no pieteicējas, nevis no AS „RTS Baltic”. Nav norādīts, ka šo informāciju nav iespējams saņemt no pārbaudāmās komercsabiedrības. [3.3] Dienests nav ņēmis vērā faktu, ka pieteicēja ir sniegusi atbildi uz dienesta informācijas pieprasījumu, norādot, ka dienesta amatpersonām ir iespējams iepazīties ar interesējošajiem dokumentiem komercsabiedrībā un saņemt detalizētus paskaidrojumus par visiem darījumiem. Piedāvājot dienesta amatpersonām ierasties komercsabiedrībā un iepazīties ar dokumentiem, pieteicēja nav izvairījusies no informācijas sniegšanas dienestam. [3.4] Neatbilst patiesībai dienesta apgalvojums, ka nav bijis iespējams sazināties ar pieteicējas pārstāvjiem, zvanot uz atbildes vēstulē norādīto tālruņa numuru. Šāds apgalvojums neatbilst patiesībai, un par šāda fakta esamību lēmumā nav norādīti precīzāki apstākļi. [3.3] Dienests nav ievērojis samērīguma principu, jo konkrētajā gadījumā ir izvēlējies piemērot saimnieciskās darbības apturēšanu, kas ir nodokļu maksātāja tiesības visvairāk ierobežojošais līdzeklis. Likumdevējs paredzējis šādu sankciju piemērošanu tikai ārkārtas gadījumos, pastāvot būtiskiem pārkāpumiem un reāliem zaudējumiem valsts budžetam. Konkrētās lietas apstākļos šādu sankciju piemērošana ir nesamērīga. [4] 2015.gada 27.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts dienesta paskaidrojums par pieteicējas pieteikumu, kurā norādīts, ka iestāde pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt. Paskaidrojums pamatots ar Lēmumā ietvertajiem apsvērumiem, papildus norādot turpmāk minētos apsvērumus.Nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās informācijas nesniegšana atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktam ir izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas, jo šādas rīcības rezultātā budžetā var tikt nesamaksāti nodokļi vai nodevas vai arī tie var tikt samaksāti tikai daļēji.
Noteiktajā termiņā nesniedzot nodokļu administrācijai tās pieprasīto informāciju, dienestam tika liegts veikt tam ar likumu deleģētās funkcijas.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 7.aprīļa spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts.Tiesa spriedumā secināja, ka dienests, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.’panta pirmās daļas 2.punktu, ir pamatoti apturējis pieteicējas saimniecisko darbību
Tiesa spriedumā secināja, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punkta izpratnē izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas ir apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji. Tātad, ja dienests pieprasa informāciju, kas nepieciešama nodokļu administrēšanai un kontrolei, tad šādas informācijas nesniegšana ir uzskatāma par izvairīšanos no nodokļu vai nodevu maksāšanas.
Tā kā pieteicēja nav sniegusi dienestam pieprasīto informāciju, šāda rīcība ir uzskatāma par izvairīšanos no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Papildus tiesa norādīja, ka dienestam informācijas pieprasījumā nav jānorāda iemesls, kura dēļ informācija tiek pieprasīta no pieteicējas, nevis no AS „RTS Baltic”. Proti, normatīvie akti nenoteic pienākumu dienestam paskaidrot iemeslus, kuru dēļ tiek pieprasīta informācija. Tāpat lietā nav nozīmes tam, vai dienests varēja vai nevarēja sazvanīt pieteicējas amatpersonu vai pārstāvi uz norādīto tālruņa numuru, jo tieši pieteicējas pienākums bija sniegt dienestam tā pieprasīto interbninformāciju.
Tiesa nekonstatēja, ka Lēmums būtu nesamērīgs. No lietas faktiskajiem apstākļiem konstatējams, ka dienests vairākkārt ir lūdzis pieteicēju sniegt informāciju, tādējādi arī pagarinot informācijas sniegšanas termiņu, tāpat pieteicējai tika nosūtīts brīdinājums. Tomēr pieteicēja neinformēja dienestu par objektīviem šķēršļiem iesniegt dokumentus norādītajā termiņā.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 7.aprīļa spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību.Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti.
[6.1] Tiesa nepamatoti paplašina likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktu, jo tiesa faktiski ir izslēgusi no tiesību normas obligāto pazīmi „kuru dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji”. Tā rezultātā tiek neierobežoti paplašināts to darbību loks, ko var atzīt par tādām darbībām, kas būtu uzskatāmas par izvairīšanos no nodokļiem vai nodevām un it kā radītu nodokļu vai nodevu pilnīgas vai daļējas nenomaksāšanas sekas. [6.2] No likuma anotācijas secināms, ka likumdevējs, pieņemot attiecīgo regulējumu, nav vēlējies dienestam piešķirt tiesības apturēt saimniecisko darbību uz aizdomu pamata, bet gan tikai tad, ja ir konstatēts smags pārkāpums un tā rezultātā ir ietekmēts budžetā maksājamā nodokļa apmērs. [6.3] Dienests pieteicējas amatpersonu ir saucis pie atbildības par nesadarbošanos ar dienesta amatpersonām, nevis par izvairīšanos no nodokļu vai nodevu nomaksas. [6.4] Konkrētajā gadījumā dienests nav konstatējis faktu, ka pieteicēja būtu izvairījusies no nodokļu vai nodevu maksāšanas, un tādējādi dienests, pieņemot apstrīdēto lēmumu, ir nepareizi interpretējis un piemērojis likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktu un 34.’panta pirmās daļas 2.punktu. [6.5] Lai atzītu, ka ir noticis konkrēts pārkāpums, ir jākonstatē, no kāda veida obligātā maksājuma nomaksas nodokļu maksātājs ir izvairījies. Turklāt jābūt noteiktam ne tikai obligātā maksājuma veidam, bet arī jābūt konstatētam tā apmēram. [6.6] Dienestam bija tiesības pieprasīt informāciju no pieteicējas kā privātpersonas vienīgi tad, ja dienests izdotu administratīvo aktu. Neizdodot administratīvo aktu, dienestam ir tiesības pieprasīt informāciju vienīgi no tās privātpersonas, kuras lietā administratīvais process ir ierosināts.Ņemot vērā, ka attiecībā uz pieteicēju šāds administratīvais akts netika izdots, uzskatāms, ka dienests ir rīkojies prettiesiski, pārkāpjot likumā noteiktās kompetences robežas.
[7] Administratīvajā apgabaltiesā saņemtajos dienesta rakstveida paskaidrojumos norādīts, ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms. [8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā.
Pilnu spriedumu lasiet portālā Pietiek.
Tu esi viedais ? “…….Cīrule ar savu izskatu varētu baidīt bērnus Veļu mēnesī ,bet ne uzņēmējus…….”
Cīrule ar savu izskatu varētu baidīt bērnus Veļu mēnesī ,bet ne uzņēmējus.Galu galā ir ne tikai mūsu tiesas ,bet arī ES tiesas kur kompensācijas par izdarītiem nelikumīgiem VID dienesta pārkāpumiem var sasniegt miljonus.