Baltijā un Polijā savus uzdevumus jau sākušas šeit nesen izvietotās NATO daudznacionālās bataljona līmeņa kaujas grupas. Viena no tām Igaunijas mazpilsētā Tapā.
NATO kaujas grupas, kuras lēma izveidot pēc Krievijas agresijas Ukrainā, ir izvietotas visās trīs Baltijas valstīs un Polijā. Katrā vadību uzņēmusies cita valsts. Uz Baltiju ir atvesti augsti sagatavoti spēki, kuri, ja vien ir nepieciešams, ir gatavi tūlītējai militārai rīcībai.
Neko īpašu neplāno, taču gatavi visam
„No Tapas, kur patlaban esam, līdz Krievijas robežai ir aptuveni 200 kilometru,” skaidro Igaunijas Aizsardzības spēku štāba priekšnieks, brigādes ģenerālis Martins Herems, un bilst, ka tuvu Igaunijas robežai ir vairākas Krievijas militārās bāzes. Tuvākā atrodas 25 kilometru attālumā no Igaunijas robežas.
Kontaktu ar Krievijas pusi nedz pašas Igaunijas, nedz pārējiem NATO spēkiem, kas šeit bāzēti, nav. Kā saka ģenerālis Herems, Igaunijai kontakti bija pirms agresijas Ukrainā, tagad viss ir pārtrūcis.
Viņš norāda, ka Krievija nepārprotami pēdējos gados militāri kļūst agresīvāka – tā veido jaunas vienības, uzlabo ekipējumu, iepērk jaunus ieročus, arī treniņi kļūst agresīvāki, īpaši demonstrējot spējas rīkoties ļoti ātri.
Septembrī Krievija kopā ar Baltkrieviju gatavojas pēdējo laiku lielākajām militārajām mācībām ar nosaukumu „Zapad 2017” jeb „Rietumi 2017”, kas norisināsies tuvu Baltijas valstu robežām. Par to, protams, zina arī Tapas bāzē.
„Mēs neko īpašu neplānojam, taču visam esam gatavi,” saka Igaunijas brigādes ģenerālis Martins Herems. “Ja jūs redzētu mūs mācību grafiku un salīdzinātu to ar aizvadītajiem gadiem, tad atskārstu, ka tas ir gluži tāds pats. Tomēr, kā jau sacīju, esam gatavi darīt vairāk, ja tas būtu nepieciešams. Manuprāt, ir normāli, ja armijām ir mācības, taču, ja Krievijas scenārijā ir uzbrukums Baltijai – Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, tad, protams, mums ir bažas. Visbīstamāk ir tad, ja, Krievija paziņo, ka tas viss ir mierīgiem nolūkiem, pašas aizsardzībai, bet īstenībā gatavojas kaut kam gluži citam. Tas ir kā tad, ja kāds paziņo, ka spēlēs futbolu, bet patiesībā visu laiku pavada boksa ringā. Šādā gadījumā nav iespējams uzticēties,” spriež Herems.
Rēķinās ar provokācijām un informatīvo karu
„Zapad 2017” mācību scenārijs joprojām nav plašākai sabiedrībai zināms, nedz NATO, nedz arī Krievijas kaimiņvalstīm.
Ir izskanējušas baumas un oficiāli neapstiprināta informācija, ka Krievijas un Baltkrievijas militārie spēki varētu trenēties, kā iznīcināt NATO kaujas grupas.
Turklāt Krievijas teritorijā trenēsies tūkstošiem karavīru, iepretim tiem dažiem tūkstošiem, kas veido NATO spēkus Baltijā un Polijā.
„Šīs mācības patiesībā nav nekas īpašs, jo mēs šādā draudu vidē dzīvojam jau gadiem. Igaunijā mums nav tikai šī NATO kaujas grupa, bet ir rezervē arī aptuveni 20 000 pilsoņu, kuri ir gatavi cīnīties par valsti,” norāda Herems. “Visas šīs kara spēles, protams, ir izcēlušas dažādus aspektus, bet mēs jau esam tos redzējuši. Es neesmu noraizējies par to, ka Krievija varētu ieņemt Tallinu, kā viņi paši saka, sešpadsmit stundās, un dažās stundās iznīcināt kaujas grupas, jo mums ir kas vairāk. Tas nav tikai jautājums par Igauniju vienu pašu, aiz mums stāv viss NATO, valstis, un karogi, kurus jūs varat redzēt, piemēram, šeit, tagad,” viņš piezīmē.
Tapas bāzē arī rēķinās ne tikai ar fiziskiem draudiem, bet arī ar informatīvo karu, provokācijām, kas var parādīties, piemēram, karavīriem tiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem.
Līdz šim viss esot bijis mierīgi. Tā saka NATO spēku komandējošais virsnieks, britu pulkvežleitnants Endrju Ridlands.
„Mēs zinām, ka dažādas operācijas ar informāciju, tā sauktās „viltus ziņas” ir daļa no 21. gadsimta vides. Mēs neko šeit, Igaunijā, pagaidām neesam piedzīvojuši. Esam par dažām lietām dzirdējuši citās kaujas grupās,” stāsta Ridlands.
Cik ilgi NATO kaujas grupas Igaunijā un citur Baltijā un Polijā uzturēsies, patlaban nav zināms. No NATO vadības puses līdz šim atbilde ir bijusi – tik, cik ilgi būs nepieciešams.