Drošības policija metas meklēt apstiprinājumu Straujumas teiktajam

Atgādinām, ka sākoties skandālam ap valsts noslēpuma pielaides atņemšanu Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes 15. aprīlī paziņoja, ka “Valsts kancelejas darbinieki vairākkārt nopludinājuši klasificētu informāciju”.

Taču izrādījās, ka šis paziņojums ir tikai blefs – no divām reizēm, kad pati Valsts kanceleja valsts drošības iestādes aicinājusi veikt izmeklēšanu par iespējamo ierobežotas pieejamības informācijas noplūdi, nevienā nav ticis konstatēts, ka informāciju būtu nopludinājuši Valsts kancelejas darbinieki.

Turklāt abos gadījumos Drošības policija bija izrādījusies pilnīgi nevarīga “noplūdinātāju” noskaidrošanā – saistībā airBaltic dokumentu noplūdi nācās paziņot, ka “no Valsts kancelejas nav notikusi informācijas noplūde un nav fiksēti pārkāpumi”, bet saistībā ar Latvijas gāzes datu noplūdi Drošības policija šā gada 16. martā paklusām paziņoja, ka kriminālprocess ir izbeigts.

Taču tagad, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Drošības policijas vadībai dots stingrs un skaidrs politiskais pasūtījums – atrast, kurš Valsts kancelejas darbinieks un kādā veidā ir nodevis publiskošanai datus par Straujumas valdības rūpīgi slēptajām Citadeles “atdošanas darījuma” detaļām, kura ietvaros valstij ir tikuši nozagti aptuveni 200 miljoni eiro.

“Esmu izsaukta uz pratināšanu Drošības policijā par rakstu [..] par Citadeles pārdošanas aizkulisēm,” apliecina pati Margēviča. Tiesa, raksts publicēts jau 7. aprīlī, savukārt bēdīgi slavenā Drošības policijas izmeklētāja Alda Višņevska “ielūgumu” viņa saņēmusi tikai 23.aprīlī, kad gatavoja publikāciju par gaidāmajām rotācijām Drošības policijas vadībā (kas varētu liecināt par Drošības policijas aktivitātēm, kontrolējot žurnālistes sarunas un saraksti).

“Man ir pamats uzskatīt, ka šis kriminālprocess ir daļa iebiedēšanas, lai neturpinu rakstu sēriju par Drošības policiju un atsevišķiem tās kadriem. Izmeklētājs Višņevskis piezvanīja stundu pēc tam, kad Drošības policijas iekšējās drošības nodaļa mani sauca “parunāties” par Mežvietam nosūtītajiem jautājumiem,” dažādas “sakritības” apraksta Margēviča.

Lai gan Drošības policijas izmeklētāja Višņevska vārds ne tikai maz ko izsaka plašākai sabiedrībai, bet arī neiedveš autoritāti tiesībsargājošo un drošības iestāžu aprindās, pēdējā viņa izmeklētā lieta ir bijusi viena no pēdējo gadu skaļākajām. Tieši Višņevskis nesekmīgi izmeklēja, no kurienes un kā interesēs nopludināts Valsts kancelejas sagatavotais dokuments, kurā bija iztirzātas mierizlīguma iespējas ar lidsabiedrības airBaltic kādreizējo šefu Bertoltu Fliku.

Izmeklēšanā, kuru Drošības policija uzsāka, kad atklātībā nonāca šis ierobežotas pieejamības dokuments, Višņevskis pret augstām valsts amatpersonām un žurnālistiem bija vērsis tādas procesuālās darbības kā kratīšana dzīvesvietā un lietisko pierādījumu izņemšana.

Višņevskis izmeklēšanas gaitā bija veicis nu jau bijušā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska mobilā telefona izņemšanu, lai kontrolētu viņa saraksti. Tādu pašu izmeklēšanas metodi – lietisko pierādījumu izņemšanu – Višņevskis bija pielietojis pret Latvijas televīzijas žurnālistiem. Tieši viņš bija ieradies LTV ziņu dienesta telpās. Nākamajā dienā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) Pietiek apgalvoja, ka par šīm darbībām Drošības policijas vadība viņu iepriekš neesot informējusi, un uzsvēra, ka dokumenta izņemšanu nevar uzskatīt par kratīšanu žurnālista darba vietā.

Kratīšanu Višņevskis veica Valsts kancelejas jurista Ivara Mēkona dzīvesvietā, turot viņu aizdomās par informācijas noplūdi, kas rudenī parādījās Pietiek. Lai gan Mēkons netieši saistīts arī ar airBaltic lietu – viņš sagatavojis no Tieslietu ministrijas pēc visa spriežot nopludināto dokumentu – kratīšanas iemesls bijis cits. Runa ir par Ģenerālprokuratūras vadības saņemtu iesniegumu par investīciju strīdu starp igauņu Winergy un Norvik banku.

Izmeklēšanas gaitā, lai noskaidrotu iespējamos Pietiek avotus, Drošības policija arī bija izņēmusi videonovērošanas ierakstus valdības ēkas tuvumā esošajās kafejnīcā Tinto un viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija. Žurnālistu izsekošanu un noklausīšanos, par ko bija pamatotas aizdomas šajā Višņevska izmeklētajā lietā, toreizējais Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks publiski noliedza intervijā laikrakstam Neatkarīgā.

Višņevska bijušie kolēģi Drošības policijā Pietiek pauduši viedokli, ka citādi inertais izmeklētājs, kurš darba kabinetu pametot pulksten 17, šādu centību un izmeklēšanas metodes demonstrētu vienīgi, saņēmis skaidras norādes un garantijas “no augšas”. “Izpildīgs – kādu uzstādījumu no augšas dos, tādu pildīs,” – tā bijušie kolēģi Pietiek raksturojuši Višņevski.

Jau gadu mijā izskanēja versijas, ka Višņevskim apsolīts paaugstinājums – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieka postenis, taču tās pagaidām tā arī nav materializējušās.

Avots: Pietiek.com