Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis ir kļuvis par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Rīgas mēra amata kandidātu pašvaldību vēlēšanās.
Par to, kāpēc kļuvis par politiķi, kā vērtē savu bijušo apakšnieku Jutas Strīķes un Jura Juraša Jauno konservatīvo partiju un kādas ir viņa paša prioritātes, kandidējot uz Rīgas domi, Normunds Vilnītis stāsta intervijā Neatkarīgajai.
Jautāts, kāpēc iesaistījies politikā, bijušais KNAB šefs neslēpj: “Ar mani sazinājās sociāldemokrātu vadība, lūdzot apsvērt iespēju pārstāvēt partiju pašvaldību vēlēšanās kā Rīgas mēra amata kandidātam. Pārrunāju šo jautājumu ar ģimeni, draugiem un paziņām un sajutu, ka viņi šādu domu atbalsta. Viņi saka – kāpēc gan ne? Mēs tevi pazīstam, un, ja tu iesi politikā, mēs būsim par tevi.”
Šai partijai ir gara vēsture, taču šajā brīdī tās starta pozīcija ir atkal kā jaunas, baltas lappuses atvēršana – šī partija ne mazākajā mērā nav saistīta ne ar valdību, ne ar koalīciju, ne ar opozīciju un nav atkarīga no kādiem biznesa grupējumiem. Var startēt no nulles. Tur ir pārliecināti sociāldemokrāti. Tie ir cilvēki, kas ilgus gadus darbojas arodbiedrībās un kas nav bēguši no partijas projām tāpēc, ka tā tika atstumta no varas un ietekmes. Ja šādi cilvēki izsaka uzticību man, tad arī es viņiem uzticos.
Vaicāts par to, ko darījis laikā, kopš vairs nav KNAB priekšnieks, Vilnītis stāsta: “Par “briesmīgiem pārkāpumiem”, kā to uzskatīja valdošā kliķe partijas Vienotība vadībā un kam beigās piekāpās arī Ģenerālprokuratūras izveidotā komisija, man tika liegts turpināt vadīt KNAB. Sāku savu uzņēmējdarbību – sniedzu juridiskos pakalpojumus, konsultācijas uzņēmumiem par drošību. Sāku no nulles – no sava mikrouzņēmuma, pēc tam darbību paplašināju. Lai gan mani lamāja par “oligarhu ielikteni”, kā redzat, nekādā siltā amatā kaut kādās valdēs vai padomēs neesmu bijis.
Neatkarīgā norāda, ka vēsture atkārtojās vairākas reizes ļoti līdzīgi. Vilnīša pēctecis Jaroslavs Streļčenoks arī konfliktēja ar Jutu Strīķi un beigās amatu zaudēja. Uz to Vilnītis atbild, ka var runāt tikai par sevi un savu gadījumu. “Es iekļuvu politiskajā virpulī. Viens politisks spēks jau pirms manis bija privatizējis KNAB. Viņi gribēja to privatizēt pilnībā. Man tika uzstādīts ultimāts – vai nu cīnāmies tādos virzienos un ar tādām metodēm, kādas ir vēlamas šai partijai, vai arī manis kā priekšnieka nebūs. Tas man tika diezgan pat atklāti pateikts. Tā bija cīņa ar pretkorupcijas lozungiem pret politiskajiem konkurentiem. Jāteic, konkurentu malā dabūšana Vienotībai lielā mērā arī izdevās.
Bet, re, ka cilvēki nav muļķi un galu galā ir sapratuši, ka tiek krāpti – tagad arī šie korupcijas pseidoapkarotāji paši ir tikuši pie zemiem reitingiem un agrāko varenību ir izzaudējuši.
Ir arī izrādījies, ka trokšņainā, skandalozā politiskā lieta, kas savulaik bija tik aktuāla, ir pilnībā izčākstējusi. Tolaik izskanēja pārmetumi, ka Vilnītis nopludinājis informāciju, bet vēlāk kaut kā izrādījās, ka noplūdes notikušas tieši no tās nodaļas, kuras vadītāja izteica šos pārmetumus”.
Vaicāts, vai ar to domājis tā saucamo oligarhu lietu, Vilnītis skaidro: “Kad es biju devies atvaļinājumā, KNAB vadība sarīkoja milzīgas kratīšanas un publisko attiecību akcijas, manuprāt, plānotas akcijas. Tas bija vajadzīgs, lai viens politiski ekonomisks grupējums, kurš nebija ieguvis pietiekami daudz balsu vēlēšanās, varētu sagrābt varu. Manuprāt, tajās norisēs bija valsts apvērsuma pazīmes – vispirms KNAB veiktās provokatīvās akcijas, tad Saeimas atlaišana, kurai sekoja Zatlera partijas rašanās”.
Pilnu interviju var izlasīt otrdienas laikrakstā NRA.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: nra.lv