Raimonds Pauls vērsies FKTK ar sūdzību par Krājbankas administratora darbu

“Diemžēl, analizējot publiski pieejamo informāciju par bankas likvidācijas procesu, man ir radusies pārliecība, ka pašreizējais bankas administrators neveic savus pienākumus atbilstoši likuma prasībām un rīkojas pretēji kreditoru interesēm.

Pirmkārt, iepazīstoties ar 2017. gada 27. februārī masu saziņas līdzekļos publicēto informāciju par administratora pilnvarotā pārstāvja un bankas kontrolētā uzņēmuma SIA “Baltijas Aviācijas Sistēmas” valdes locekļa Edija Ziediņa sniegtajām liecībām kriminālprocesā, esmu secinājis, ka bankas administrators, visticamāk, ir pieļāvis situāciju, ka tā pilnvarotās personas veikušas darbības, kuras tieši samazinājušas bankas aktīvus. Tā, piemēram, kā secināms no man pieejamās informācijas, tad kriminālprocesā šobrīd tiek pārbaudītas noziedzīgas darbības, kurās līdzdarbojušies gan Edijs Ziediņš, gan KPMG advokātu biroja vadītāja Una Petrauska, gan citas bankas administratora pilnvarotas personas un kuru rezultātā naudas līdzekļi aptuveni 200 000 EUR apmērā, kuri iegūti no SIA “Baltijas Aviācijas Sistēmas” debitora – SIA ‘’North Hub Services’’ un kuriem bija jānonāk bankas kontrolēta uzņēmuma aktīvos, ir nonākuši paša Edija Ziediņa kontos.

Var jau teikt, ka 200 000 EUR, salīdzinājumā ar bankas kreditoru prasījumu summām, ir salīdzinoši maza summa, bet, ja vērtējam šīs darbības krimināllikuma izpratnē, tad tās ir vērtējamas kā sevišķi smags noziedzīgs nodarījums – naudas līdzekļu piesavināšanās lielos apmēros.

Tad rodas jautājums – vai bankas administrators uzskatāms par labticīgu un kompetentu, ja ir pieļāvis, ka tā pilnvarotās personas, pildot savus pilnvarotā pienākumus, ir veikušas sevišķi smagus noziegumus (savās liecībās E. Ziediņš pats atzīst šādu darbību veikšanu). Manuprāt, jau ar šo faktu vien ir pilnībā pietiekami, lai FKTK, kā uzraugoša institūcija, izteiktu neuzticību bankas administratoram.

Otrkārt, spriežot pēc publikācijām par Edija Ziediņa liecībām, bankas administratora pilnvarotās personas ir veikušas virkni prettiesīgu un likuma prasībām neatbilstošu darbību arī ar ļoti būtisku bankas aktīvu – prasījuma tiesībām pret AS “Air Baltic Corporation”. Par šīm darbībām ir pieejama visai plaša informācija gan masu saziņas līdzekļos, gan arī paša administratora pārskatos.

Analizējot šo situāciju, esmu secinājis sekojošo – nav šaubu, ka AS “Air Baltic Corporation” ir bijis viens no lielākajiem bankas debitoriem, prasījuma summa pret kuru sastādīja vairāk kā 65 000 000 EUR. Daļa no aviokompānijai izsniegtajiem kredītiem tika izsniegti vispirms SIA “Baltijas Aviācijas Sistēmas”, kura tos tālāk novirzīja aviokompānijai, nodrošinājumam ieķīlājot gan savus aktīvus, gan SIA “Baltijas Aviācijas Sistēmas” kapitāla daļas. Realizējot bankas ķīlas tiesības, bankas administratori Martinam Bertoltam Flikam un “Taurus Asset Management Fund Limited” piederošās SIA “Baltijas Aviācijas Sistēmas” kapitāla daļas pārdeva bankas kontrolētam uzņēmumam SIA “Atlantijas biroji’’, tādējādi iegūstot kontroli pār SIA “Baltijas Aviācijas Sistēmas” aktīviem, t.sk., prasījuma tiesībām pret AS “Air Baltic Corporation”. Tālāk SIA ‘’Atlantijas Biroji’’ tika pārdota arī visa SIA ‘’Baltijas Aviācijas Sistēmas’’ manta, t.sk., prasījuma tiesības pret debitoriem.

Tā kā SIA “Atlantijas Biroji’’ nebija nekādu iespēju izpildīt pirkuma darījuma noteikumus par pirkuma maksa samaksu, bet pats pirkuma priekšmets bija ieķīlāts bankai, tad banka, atkal realizējot savas ķīlas ņēmēja tiesības, kopā ar LAB Bankas Snoras 2014.gadā pārdeva prasījuma tiesības pret AS “Air Baltic Corporation’’ pašai AS “Air Baltic Corporation”, tiesa, par 42 500 000 EUR, t.i.,  par būtiski mazāku summu, nekā ir pārdotā prasījuma apmērs. Turklāt samaksa par pirkumu AS ‘’Air Baltic Corporation’’ ir jāveic 15 gadu laikā. Maksājuma pamatsummas samaksa ir jāuzsāk tikai ar sesto līguma darbības gadu, bet līdz tam jāmaksā tikai procenti.

Esmu informēts, ka vairāki bankas kreditori uzskatīja, ka šādu darījumu noslēgšana (lielākais bankas debitors iegūst bankas prasījuma tiesības pret šo pašu debitoru par summu, kura ir mazāka par prasījuma summu pret debitoru, turklāt ar tiesībām maksāt par prasījuma iegādi 15 gadus) viennozīmīgi neatbilst bankas kreditoru interesēm.

Tiesa ir izvērtējusi kreditoru iesniegtās sūdzības un, cik zināms, konstatējusi, ka bankas ķīlas tiesība nav “likvidējamās kredītiestādes manta” (man gan šāds tiesas secinājums nešķiet pietiekami izsvērts un  motivēts) un tādēļ ķīlas tiesību banka varēja realizēt bez izsoles un neievērojot izsolei piemērojamos samaksas principus.

Tiesa secinājusi, ka formāli viss ir kārtībā un kreditoru sūdzības ir noraidījusi. Tagad, kad viens no bankas administratora pilnvarotajiem ir atzinis, ka visa šī darījumu virkne, kuras rezultātā banka ir faktiski zaudējusi sākotnēji tās aktīvos esošās prasījuma tiesības pret AS “Air Baltic Corporation”, ir bijusi apzināti prettiesīga bankas administratora pārstāvju darbība, kā arī to, ka šīs darbības ir veiktas slēdzot fiktīvus darījumus un neievērojot likuma prasības rīcībai ar ķīlu, es, kā bankas kreditors, uzskatu, ka FKTK ir jāizvērtē, vai bankas administrators, kurš pieļāvis šādus darījumus ar īpaši nozīmīgiem bankas aktīviem, ir tiesīgs turpināt bankas likvidācijas procesu.

Treškārt, esmu rūpīgi sekojis bankas administratora sniegtajiem pārskatiem par bankas likvidācijas procesu un secinājis, ka bankas likvidācijas procesa izmaksas atsevišķos gadījumos ir neadekvāti lielas un izdevumi ir nepamatoti. Kā lielu savas darbības panākumu administrators ir atzinis Londonas tiesā 2016. gadā panākto spriedumu, saskaņā ar kuru bankas bijušais padomes loceklis Vladimirs Antonovs ir atzīts par atbildīgu par bankai nodarītiem zaudējumiem un no Antonova nolemts piedzīt vairākus desmitus miljonu eiro. Izvērtējot informāciju par bankas administratora iniciētajiem tiesas procesiem, secinu, ka prasības pret Vladimiru Antonovu un citiem bankas bijušajiem vadītājiem, ir sniegtas arī Latvijas republikas tiesās un banka ir arī cietušais kriminālprocesos par Vladimira Antonova veiktajām noziedzīgajām darbībām, kuros ir pieteikti prasījumi par kaitējuma kompensāciju. Publiski ir pieejama informācija, ka Vladimira Antonova aktīvi Latvijā ir arestēti gan kriminālprocesu, gan civillietu ietvaros.

Problēma ir tā, ka visos minētajos procesos bankas prasījumi pret Vladimiru Antonovu ir celti faktiski uz identiskiem pamatiem, t.i., faktiski norisinās vairāki paralēli procesi uz identiskiem pamatiem un argumentāciju.  Neapšaubāmi, ka es kā kreditors, esmu ieinteresēts, lai bankas prasījumi tiek realizēti un personas, kuras bankai nodarījušas zaudējumus, šos zaudējumus sedz. Tanī pat laikā, redzu, ka administratora izdevumi par juridiskajiem pakalpojumiem un tiesvedībām ir mērāmi miljonos eiro, bet man nav pilnīgi nekādas pārliecības, ka, realizējot vairākas paralēlas tiesvedības par vieniem un tiem pašiem prasījumiem, ar šīm tiesvedībām saistītie milzīgie izdevumi ir pamatoti. Nav skaidrs, vai Vladimiram Antonovam Latvijā vispār ir kādi aktīvi, uz kuriem varētu tikt veiksmīgi vērsta piedziņa vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Ja šādu aktīvu nav, tad šīm dārgajam tiesvedībām nav nekādas jēgas – tā ir tikai bankas līdzekļu nelietderīga tērēšana.

Lūdzu Jūs izvērtēt sūdzībā minētos faktus un apstākļus. Jums, kā valsts institūcijai, ir iespēja iegūt objektīvu informāciju gan par kriminālprocesu, kurā iesaistītas bankas administratora pilnvarotas personas, gan arī par bankas likvidācijas procesu. Gadījumā, ja likvidējamās maksātnespējīgās akciju sabiedrības ‘’Latvijas Krājbanka’’ administrators – SIA ‘’KPMG Baltics’’ ir rīkojusies pretēji Kredītiestāžu likuma un citu normatīvo aktu noteikumiem un pieļāvusi pilnvaru prettiesīgu izmantošanu, lūdzu izteikt neuzticību SIA ‘’KPMG Baltics’’ un veikt likumos noteiktās darbības, lai atceltu minēto  juridisko personu no Likvidējamās maksātnespējīgas akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” administratora amata.”