Vai pēdējās dienās izjutāt savādu ņirboņu vēderā? Varbūt tirpa pirkstu gali un galvā rosījās trauksmainas domas? Esiet bez bēdu, viss normas robežās – jums vienkārši bija uznācis radošums. Jo pagājusī nedēļa bija “radošās darbības nedēļa”, kuras laikā tika “parādīts Latvijas radošais potenciāls un sasniegumi”, “veicināta interese par kultūras industriju sektoru” un veicinātas radošas sadarbības. Pasākums valstiskos mērogos – to rīkoja Kultūras ministrija un piedalījās vēl piecas ministrijas. Interesanti, bet visas tās, kurās par ministriem Zatlera partijieši. Vienvārdsakot – radoši pa visiem zvaniem.
Šī kampaņa labi parāda, kā pašreizējie varas cilvēki saprot radošumu. Un kā viņi redz “kultūras industrijas sektoru”. Akcijas mājaslapā viegli uztveramā tekstā paskaidrots: “Mēs visi esam radi. Tu, es, ministrs, izdevējs, zemnieks, ierēdnis, uzņēmējs. Mēs esam radoši, mēs esam radi.” (Diezgan droši var secināt, ka mājaslapas izstrāde uzticēta Garkalnes pagasta sabiedrisko attiecību speciālistam. Tam pašam, kurš raidījumā “Nekā personīga” kļuva slavens ar savu tēzi par visu cilvēku radniecību.) Vēl var uzzināt, ka 2030. gadā mēs būsim “plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts”. Tas pateicoties mūsu radošumam, jo “Latvijas cilvēku radošais potenciāls nav izsmeļams”. Tā, lūk! Radoši, radoši, radoši.
Šis radošums ir ļoti īpatns. Tam, protams, nav nekā kopīga ar to radošumu, kas ļauj dažiem cilvēkiem taisīt gleznas, simfonijas vai uzrakstīt grāmatas. Savā ziņā tas ir kaut kas pilnīgi pretējs. Tas ir Briseles regulās atrunāts radošums un jauno radošo industriju produkts. Tāds, par kuru nemitīgi runā IZM ministrs Ķīlis un ko slavē mūsu kultūras ministre Jaunzeme-Grende. Šajā radošumā ieguldīts lats nesīšot trīs latus atpakaļ, un to būs iespējams izvērtēt pēc stingri noteiktiem kritērijiem – cik radošs tu esi skalā no 1 līdz 5. Tas ir radošums, kas sevi vispēcīgāk prot izpaust projektu rakstīšanā Eiropas fondiem. Lai tie palīdz kļūt vēl radošākiem, un tas ļautu piesaistīt vēl vairāk fondu līdzeķlus. Un radošums tikai augtu, un līdz ar to radošie kvartāli, un radošās industrijas, un visa mūsu plaukstošā, radošā pilsoņu kopa. Tāds kultūrpolitikas kurss uzņemts.
Skaidrs, ka pie šādas kursa maiņas būs arī daži zaudētāji. Ja jūs sēžat mājās un nevis iesaistaties radošajās industrijās, bet, teiksim, tulkojat Korānu vai sacerat kaut kādus penterus-šmenterus, tad kultūras industrijā nebūsit vērtīgs spēlētājs. Kāda gan jēga no tāda, kurš raksta nez kādu romānu, bet nespēj uzrakstīt kārtīgu fonda projektu? Tas vienkārši nav radoši.
Un pirmais atbirums jau redzams. Kamēr Kultūras ministrija un citas instances demonstrēja jauno kultūrpolitikas virzienu, no industrijas izstājās kinofestivāls Arsenāls. Laikam neturēja līdzi radošuma atvēzienam. Ko tur teikt, paši vainīgi. Bet, kā vēsta kāda islāmticīgo paruna – kad Allāhs aizver vienas durvis, viņš atver 10 logus. Mums varbūt no “kultūras industrijas” pazūd visādi festivāli un šādas tādas mākslas, toties vietā nāk pa īstam radoša valsts pārvalde. Palasiet kaut vai Ministru kabineta debates par to, kādu nosaukumu likt jaunajam Nacionālās attīstības plānam:
Valdis Dombrovskis: Man simpātisks liekas “Ekonomikas izrāviens”, jo tur vismaz ir kāda ambīcija tajā iekšā.
Edmunds Sprūdžs: Es arī gribu atbalstīt Izrāvienu, tikai bez tās ekonomikas priekšā.
Daniels Pavļuts: Man gan nav nekas iebilstams pret Ekonomikas izrāvienu, bet es atbalstītu arī “Latvijas izrāviens”.
Valdis Dombrovskis: Kolēģi, vienkārši izrāviens vai Latvijas izrāviens nepasaka, kurā virzienā tas izrāviens!
Viegli redzams, ka valdības mājā šobrīd valda vairāk radošas atmosfēras, nekā pēdējā desmitgadē piedzīvots Kultūras akadēmijas kuluāros. Jāatzīstas gan, ka īsti nezinu, kurš pēc skaita šis attīstības plāns un kam par godu tas gatavots. Tomēr pārmest šādu neziņu nebūtu godīgi – galu galā, mēs esam valsts, kurā drīz uz katru iedzīvotāju būs pa kādam attīstības plānam. Latvijas attīstība ir plānota un noteikta tik daudzos pētījumos, plānos, stratēģiskajās komisijās un kur tik vēl ne, ka mums pietiktu ko attīstīties vismaz līdz gadam 2500ajam. Un tomēr – tāpat kā radošo industriju pārstāvji vienmēr atrod kādu iemeslu iedzert, tā katra jauna valdība sameklē ieganstu uzrakstīt jaunu attīstības plānu. Kā arī bija teikts Radi manifestā – latviešu radošums nav izsmeļams.
Taisīt attīstības plānus ir labs veids, kā nosist laiku patīkamā draugu sabiedrībā. It īpaši, ja to plānu var taisīt par kādu tālu 2030. gadu, zinot, ka līdz tam tava partija ar visu tavu politisko karjeru būs sen pazudušas no zemes virsas, un līdz ar tām arī jebkāda atbildība. Bet labi pavadītu laiku kabatā neieliksi un mutē neiebāzīsi. Šādiem nolūkiem paredzēti pasākumi kā Radi!. Nav vēl zināms, cik miljoni nogrūsti, lai veicinātu radošumu plašākajās masās. Bet ir interesanti, kā pie šīs caurules zibenīgi pieslēdzās visi Zatlera ministri. Viņus gan var saprast – pie varas viņi pirmo reizi, tātad pie valsts naudas arī. Jāķeksē ātri un visur, kur var. Jāmeklē jauni risinājumi. Inovatīvi piegājieni. Mēs esam radoši, mēs esam radi.
Radi!
Jo kas tad vēl atlicis?
Autors: Nils Sakss