Šo rakstu pirmoreiz publicējām 2014.gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā, okupējot Krimu.
Titušku paaudze
„T” paaudzes simbols
Sportists Vadims Tituško no pilsētas Belaja Cerkovj ir dāvājis savu vārdu ukraiņu algotajiem provokatoriem. Slava viņu sasniedza nevis ringā, bet mītiņa „Ukraina, celies!” laikā, kur Tituško piekāva „5. kanāla” žurnālisti Olgu Sņicarčuku un viņas vīru fotogrāfu Vladu Sodeļu. Incidents notika 2013. gada 18. maijā pie Ukrainas IeM galvenās pārvaldes ēkas, kas atrodas Vladimira ielā Kijevā.
„Mums uzbruka ap 10 treniņtērpos ģērbušos puišu. Mēs filmējām, kā viņi sita protestējošos, un viņiem tas nepavisam nepatika,” fotogrāfs pastāstīja. Tituškas piekāva viņus līdz asinīm: Olgai Sņicarčukai bija pārsista lūpa un savainotas rokas — uzbrucēji atņēma viņai tālruni. Pats Sodeļs, kurš mēģināja aizstāvēt sievu, guva vieglas traumas.
Kā apgalvo reportieris, milicija incidentā neiejaucās, lai gan žurnālisti vairākkārt aicināja kārtībsargus aizstāvēt viņus. Piekaušanas rezultātā Olgu Sņicarčuku ar „ātrajiem” nogādāja slimnīcā, kur viņai konstatēja slēgtu galvaskausa un smadzeņu traumu.
Žurnālistiem izdevās noskaidrot, ka uzbrucējus iedvesmojis Belaja Cerkovj pilsētas organizācijas „Jaunie reģioni” vadītājs Vasīlijs Boiko.
Sodeļa fotogrāfijās, ko viņš uzņēma uzbrukuma laikā, redzams cilvēks melnā kreklā, kurš cieši vēro novadnieku agresīvās darbības.
Incidenta ierakstā ir dokumentēts, ka milicija, kuras aizmugurē žurnālistiem uzbrūk treniņtērpos ģērbtu jauniešu grupa, īpaši netraucē tiem rīkoties.
Kadri ar uzbrukuma laikā saviebto Vadima Tituško seju ir publicēti visos Ukrainas medijos; tagad žurnālisti ar vārdu „tituškas” apzīmē šādu personību koptēlu.
2013. gada oktobrī Kijevas Ševčenko rajona tiesa nolasīja spriedumu Vadimam Tituško un viņa bara biedriem — starp apsūdzētajiem un cietušajiem tika noslēgts mierizlīgums.
Tiesa piesprieda Tituško brīvības atņemšanu uz trim gadiem ar soda izciešanas atlikšanu uz diviem gadiem. Tituško jāsamaksā žurnālistiem arī kaitējuma nauda — katram 11 tūkstošu grivnu apmērā.
Vadiks „Rumānis”, kā „varoni” sauc dzimtajā pilsētā Belaja Cerkovj, atkal uzradās Eiromaidānas pašā karstumā: kā ziņo deputāts Oļegs Laško, Vadims Tituško bijis algoto huligānu kolonnas priekšgalā antimaidānas 2013. gada 15. decembra notikumos Obuhovā.
Tituško karo divās frontēs
“Kāda nauda?! Es esmu par ideju!” — rupji lamājoties, kliedz Vadims Tituško, kad viņa grupējums mēģina izprovocēt “Svoboda” aktīvistu un citu dalībnieku kautiņu mītiņa laikā Kijevā 2013. gada 18. maijā. Vadiks „Rumānis” un vēl ap desmit huligānu, kas piedalījās mītiņa dalībnieku un žurnālistu piekaušanā, trenējas sporta klubā ”Budo”, kurš ir reģistrēts Belaja Cerkovj rajona milicijas nodaļā. No „pasūtījumiem” brīvajā laikā Tituško piedalās sacensībās un sapņo par profesionāla sportista karjeru.
Titušku armija
Cik Ukrainā ir titušku? Atbildēt uz šo jautājumu spēj vienīgi tie, kuri ir organizējuši šo bandītu armiju, kas kalpo varai pietuvinātajiem saimniekiem. Presē izskanējušie cipari ir satraucoši — no 20 tūkstošiem un vairāk. Huligānu galvenais uzdevums ir legālo masu akciju un mītiņu dalībnieku provocēšana ar mērķi panākt, lai protesta metodes pārkāpj tiesiskās robežas. Varas spēka struktūru pārstāvji labprāt saskata tituškās opozīcijas aktīvistus, un tādējādi viņiem paveras iespēja deleģitimizēt kā pašas protestu akcijas, tā arī to līderus. Tituškas bieži apsargā arī savu algotāju pasākumus.
Uz Kijevas Marijas parku 2013. gada novembrī un decembrī tituškas veda kolonnās. Kā jau īstā armijā piedienas, šos „zaldātus” organizēti ēdina, transportē un viņi saņem pavēles.
Ir dažādas versijas par to, no kurienes Ukrainā uzradušies milzīgie titušku pūļi. Vairākums uzskata, ka tituškas ir algoti sporta klubu (visbiežāk nelegālu) biedri un/vai kriminālajām aprindām tuvu grupējumu pārstāvji. Ir aizdomas, ka titušku rindās darbojas „ultras” un futbola fanu grupējumi, turklāt tieši viņi ir visagresīvākie.
Opozīcijas pārstāvji uzskata, ka provokācijās pret Eiromaidānas dalībniekiem ir iesaistīti spēka struktūru pārstāvji, kas uzdod sevi par civilpersonām. Spriežot pēc notikumu attīstības Neatkarības laukumā, tituškas tiešām ir saistīti ar miliciju — vismaz tā nekādi netraucē viņu darbībām.
Cik maksā tituška?
Tautas deputāts, parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs, bijušais Kijevas Iekšlietu galvenās pārvaldes priekšnieks, milicijas ģenerālleitnants Vitālijs Jarema pirmais nosauca aptuvenu titušku cenrādi: „Es pat zinu summas — viņi saņem no 200 līdz 500 grivnām dienā (16,39 – 40,97 EUR) . “
Bijusī reģionāle Inna Bogoslovska, atsaucoties uz saviem avotiem, apliecināja šo tarifu: „Man ir liecinieks. Tas ir mana vīra palīgs. Viņš redzēja, ka šie cilvēki dzīvo viesnīcā „Kijev”, viņiem maksā 250 grivnu dienā.” Viņa ir no tiem, kuri uzskata, ka titušku rindās ir futbola fanu grupējumi. Līdz ar Eiromaidānas kustības attīstību un pastiprināšanos titušku skaits un to cenas ir augušas: vairāki algotņi kameras priekšā atzinās, ka tagad saņem jau no 300 līdz 500 grivnām dienā. Savukārt par aktīvu dalību, tas ir, konfliktu un nekārtību provocēšanu, maksā 1000 un vairāk grivnu.
Tituškas kalpo biznesam
Tituškas uzradās jau sen pirms 2013. gada notikumiem un Eiromaidānas. Viņus jau gadiem organizēja un izmantoja personīgām vajadzībām ar biznesu saistītu jautājumu risināšanai. Kā atbalsta un iebiedēšanas vienības viņi kalpoja, piemēram, reideru uzbrukumu laikā.
Kā apliecināja kāda liela uzņēmuma pārstāvis, neviens reideru uzbrukums nav izticis bez algotu titušku dalības: „Vienmēr atbalstam tika pieaicinātas sportiskas miesasbūves vīriešu grupas — viņi bija spēcīgāki un vairāk pieredzējuši nekā tagadējie tituškas. Viņi izklīdināja neapmierināto pilsoņu pūli, novāca nožogojumus, sniedza jebkuru nepieciešamo dūru atbalstu.”
2013. gada nogalē šīs izkliedētās grupas tika pārvērstas organizētā armijā un situācija sāka atgādināt reideru uzbrukumu visai valstij.
Tituškas Augstākajā Radā
2013. gada 3. decembrī, kad notika Ukrainas eirointegrācijas atbalsta akcija, Ukrainas Augstākajā Radā, neraugoties uz četriem milicijas kordoniem, milicijas pavadībā tika ievestas vairākas civilapģērbā tērptas jauniešu grupas (pēc dažādiem datiem — no 100 līdz 200 cilvēku) ar „raksturīgu ārieni”.
Tuvojoties parlamenta ēkai, dažiem no viņiem bija jāuzrāda apliecības. Izrādījās, ka dokumentus ir izsniegusi Iekšējo militāro spēku Krimas teritoriālā pavēlniecība. Frakcijas „Batjkivščina” (Tēvzeme) līderis Arsēnijs Jaceņuks paziņoja, ka Reģionu partija ir ievedusi parlamentā divus simtus jauniešu, kuriem jāprovocē sadursmes, un pieprasīja izvest tos no ēkas.
Parlamenta spīkers Vladimirs Ribaks (Reģionu partija) viņam atbildēja, ka nav devis rīkojumu ievest tā dēvētos tituškas Augstākajā Radā un apgalvoja, ka nepiederošu cilvēku parlamenta ēkā neesot. Video ierakstā ir dokumentēts, kā milicija izkārto tituškas gar AR sienām ielenkuma loka iekšienē.
Incidents Dņepropetrovskā
2013. gada 26. novembrī, kad Dņepropetrovskā, Eiropas laukumā, notika uzbrukums opozīcijas telšu pilsētiņai, vietējās Eiromaidānas koordinatiors Viktors Romaņenko pamanīja huligānu vidū Dņepropetrovskas apgabala Džudo federācijas biedrus. Federāciju vada tautas deputāts, Reģionu partijas biedrs Ivans Stupaks. Tie bija tie paši treniņtērpos ģērbtie puiši, kuri uzbruka miermīlīgajai akcijai 2013. gada vasarā.
26. novembra vakarā uzbrucēji piekāva laukumā sanākušos eirointegrācijas atbalstītājus un sagrāva viņu teltis. Vairāki demonstranti ar traumām nonāca slimnīcā. Pirms uzbrukuma milicija aizbrauca un atgriezās tikai tad, kad uzbrucēji jau bija prom.
Visi notikumi ir dokumentēti šajā ierakstā:
Tituškas pret Eiromaidānu
Tituškas Eiromaidānā var uzskatīt par „ceturto” spēku līdz ar miliciju, „Berkutu” un iekšzemes karaspēku, ko valdība ir vērsusi pret protestētājiem. Eirotituškas tika mobilizēti tādā skaitā, ka neatkarīgie masu mediji vienā balsī ierunājās par „titušku armiju”. Papildus provokācijām pret eirointegrācijas atbalstītāju akcijām algotņi nodarbojās ar uzbrukumiem un barikāžu nojaukšanu, pasākumu un iestāžu bloķēšanu un citām apkaunojošām lietām, pakalpodami jau sevi diskreditējušajiem Ukrainas tiesībsargu spēkiem.
Tituškas milicijas aizsardzībā
Žurnālists Dmitrijs Gnaps ir ievietojis Facebook fotogrāfiju, kurā redzams, kā „Berkuta” kaujinieki mierīgi komunicē ar huligānu grupu, kas sarīkoja masu kautiņu un uzbruka žurnālistiem Kijevas centrā 2013. gada 18. maijā. Starp viņiem ir Vadims Tituško.
Pateikt, ka milicija netraucē titušku noziedzīgajām darbībām, ir nepateikt neko. Eiromaidānas laikā žurnālisti un citi pilsoņi ir fiksējuši, kā tiesībsargājošie orgāni izmanto tituškas savās operācijās pret mītiņu dalībniekiem, kā arī piesedz un tur savā aizmugurē aizdomīgus tipus.
Bez provokācijām un iedzīvotāju iebiedēšanas vara izmanto tituškas arī kā darbaspēku. Pēc uzbrukuma barikādēm treniņtērpos ģērbtie jaunieši kā maitu ērgļi pārmeklēja teltis un protesta dalībnieku mantas. Titušku uzdevums bija ātri nojaukt protestētāju nometni. Pēc liecinieku teiktā, puiši uzvedās bezkaunīgi un nelaida garām izdevību pievākt pamestās mantas.
Neatkarības laukuma ieņemšanas mēģinājuma laikā 11. decembrī treniņtērpos tērptu jauniešu grupa iegāja aiz milicijas kordona, kas bija apjozis pirmo nojaukto eiromaidāniešu barikādi. Uz žurnālista jautājumu, ar kādām tiesībām šie cilvēki ir ielaisti apjoztajā teritorijā, uzrunātais milicis atbildēja; „Viņi ir milicijas palīgi.”
Ir izdevies fiksēt, kā „milicijas palīgus” sapucēja komunālo dienestu darbinieku oranžajās vestēs (no tām joprojām vīdēja Adidas bikšu trīs strīpas) un norīkoja nojaukt barikāžu atlikumus.
Kā pazīt titušku?
Parasti tie ir sportisti, kas nodarbojas ar dažādiem cīņas veidiem. Viņi ir stalti un labā fiziskā formā. Viņi ir gatavi “savālēt pa ģīmi” jebkuram citādi domājošam. Uzvedas kā provokatori, uzrīdot cilvēkus milicijai. Izraisīto kautiņu laikā milicija aiztur mītiņu dalībniekus, nevis īstos konfliktu cēlējus. Lai darbotos pret tituškām, kas „pilda savus pienākumus”, provokāciju laikā ieteicams visu filmēt, fotografēt un vērsties milicijā. Tituškas baidās no publicitātes. Parasti viņiem ir kapuces, viņi slēpj sejas, tāpēc jāpacenšas viņus maksimāli fiksēt. Pēc pirmā incidenta ar titušku piedalīšanos uzbrukumā 1. decembrī Bankas ielā, Eiromaidānas dalībniekiem sāka dalīt skrejlapas ar instrukcijām, kā rīkoties, ja aktivizējas tituškas.
Ēterā tituškas
Jebkādi mēģinājumi kontaktēties vai uzsākt pārrunas ar sportisko jauniešu grupām labākajā gadījumā beidzas ar neko — puiši atsakās runāt vai atklāti „pasūta” žurnālistus. Pagadās arī tādi, kam nav nekas pretī paplātīties ar peļņu vai pastāstīt šo to par tituškas ikdienu.
Prasme būt tituškam
