Laika periodā no 2010. gada līdz 2016. gada 31. decembrim Latvija samaksājusi kompensācijās 1 609 380 eiro par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) konstatētajiem Latvijas valsts tiesiskajiem pārkāpumiem un tiesu varas nekompetenci.
Tā vēsta portāls TVNet, atsaucoties uz Ārlietu ministrijas pārstāvja Raimonda Jansona sniegto informāciju.
«Trīs lietas, kurās šajā periodā izmaksātas vislielākās kompensācijas: «Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju», ECT 2014. gada 25. marta Lielās palātas spriedums – 1 219 664 eiro; «Jasinskis pret Latviju», ECT 2010. gada 21. decembra spriedums – 50 000 eiro; «Nagla pret Latviju», ECT 2013. gada 16. jūlija spriedums – 20 000 eiro,» teica Jansons.
Par īpašumu atsavināšanu kopumā 1,2 miljoni eiro, par dēla nāvi policijas iecirknī – 50 tūkstoši
2014.gada pavasarī ECT Lielā palāta jautājumā par taisnīgas atlīdzības apmēru piespriedusi Latvijai maksāt kompensāciju vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.
Spriedums pasludināts lietā «Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju», atzīstot, ka Jānim Vistiņam un Genādijam Perepjolkinam izmaksātās atlīdzības apmērs par 1997.gadā piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu Rīgas brīvostas teritorijā nesamērīgi ierobežoja iesniedzēju tiesības uz īpašumu.
Vistiņš lūdza ECT atlīdzināt viņam kopumā 1 173 913 eiro, bet Perepjolkins – 6 460 441 eiro. Šajās summās iekļauta pilna atsavinātā īpašuma kadastrālā vērtība, kas atsavināšanas brīdī attiecīgi bija 802 699 eiro un 4 448 580 eiro, kā arī negūtā nomas maksa par laika posmu no 1998.gada līdz 2012.gadam – attiecīgi 361 215 eiro un 2 001 861 eiro. Kompensācijā ierēķināta arī atlīdzība par morālo kaitējumu 10 000 eiro apmērā katram iesniedzējam.
ECT daļēji apmierināja iesniedzēju prasību par taisnīgu atlīdzinājumu, piešķirot Vistiņam materiālo kompensāciju 339 392 eiro apmērā, savukārt Perepjolkinam – 871 271 eiro apmērā. Katram iesniedzējam tika piešķirta morālā kompensācija 3000 eiro apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumi 1500 eiro apmērā.
Aprēķinot materiālās kompensācijas apmēru, ECT, atsaucoties uz tās iedibināto judikatūru, ņēma vērā inflāciju par laika posmu no 1997. līdz 2012.gadam. Tieši ECT piemērotais inflācijas procents veido lielāko proporciju no aprēķinātās materiālās kompensācijas – Vistiņam 231 952 eiro, bet Perepjolkinam – 595 455 eiro.
50 tūkstošu eiro kompensācija tika piespriesta lietā «Jasinskis pret Latviju»
ECT 2010.gada beigās pasludināja spriedumu lietā «Jasinskis pret Latviju», vienbalsīgi atzīstot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas (Konvencija) 2.panta (tiesības uz dzīvību, pienākums veikt efektīvu personas nāves apstākļu izmeklēšanu) pārkāpumu Latvijā attiecībā uz iesniedzēja Aleksandra Jasinska kurlmēmā dēla nāves apstākļiem 2005.gada 28.februārī, un piesprieda atlīdzināt iesniedzējam nodarīto morālo kaitējumu 50 000 eiro.
Dēls, kurš bija kurlmēms, nomira policijas atskurbtuvē. Lai arī uz notikuma vietu bija izsaukta ātrā palīdzība, policisti nolēma viņu nogādāt atskurbtuvē. Vīrietim tika atņemts arī blociņš un pildspalva. ECT konstatēja, ka, ierodoties Balvu rajona policijas pārvaldē, tika konstatēts iesniedzēja dēla sejas sasitums, tomēr viņam netika veikta ārsta apskate. Iesniedzēja dēlam tika atņemts viņa piezīmju blociņš un pildspalva, kas tajā gadījumā bija viņa vienīgā saziņas iespēja, jo neviens no policistiem neprata zīmju valodu. Par dēla aizturēšanu netika informēts arī iesniedzējs, viņa tēvs, kurš prata zīmju valodu un būtu varējis sniegt objektīvu sava dēla stāvokļa raksturojumu.
Lai gan no lietas apstākļiem nevar secināt, cik regulāri policisti pārbaudīja iesniedzēja dēla stāvokli, kamēr viņš atradās atskurbtuves kamerā, neapšaubāmi ir skaidrs, ka viņš kādu laiku turpināja klauvēt pie kameras durvīm un sienām, uz ko neviens no dežurējošajiem policistiem nereaģēja. Pirmo reizi policisti mēģināja iesniedzēja dēlu pamodināt tikai septiņas stundas pēc viņa ievietošanas kamerā.
No brīža, kad policisti mēģināja iesniedzēja dēlu pamodināt, līdz brīdim, kad tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, pagāja vēl gandrīz septiņas stundas. Tādējādi kopumā iesniedzēja dēls nebija pamodies 14 stundu laikā – pēc tiesas ieskatiem, policistiem šim apstāklim bija jāpievērš papildu vērība, un to nedrīkstēja izskaidrot kā alkohola reibumu.
Savukārt lietā «Nagla pret Latviju» izmaksāta 20 tūkstošus eiro liela kompensācija. Iesniedzēja tiesā sūdzējās par Konvencijas 8.panta (tiesības uz privāto dzīvi) un 10.panta pārkāpumu Latvijā, uzskatot, ka Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldes 2010.gada 11.maija vakarā viņas dzīvesvietā veiktās kratīšanas un izņemšanas rezultātā notika nepamatota iejaukšanās viņas kā žurnālistes tiesībās uz vārda brīvību, kā arī viņas privātajā dzīvē.
Žurnāliste apgalvoja, ka kratīšana bija saistīta ar viņas profesionālo darbību un tās mērķis bijis noskaidrot viņas informācijas avotu Latvijas televīzijas raidījumā De facto sniegtajai informācijai par datu iegūšanu no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmas un šo datu vēlāku publiskošanu. Iesniedzēja sūdzējās arī par kratīšanas veidu un tās tiesiskā pamatojuma trūkumu.
ECT ieskatā, kratīšana nesamērīgi iejaucās iesniedzējas tiesībās uz vārda brīvību, jo amatpersonas nebija sniegušas pietiekamu pamatojumu nepieciešamībai veikt kratīšanu neatliekamības kārtībā, tādēļ ECT uzlika Latvijas valstij par pienākumu maksāt žurnālistei kompensāciju.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!