Vai karš sāksies tuvāko nedēļu laikā? Ukrainā vai Baltijā?

Krievijas militārā spēka koncentrēšana Krimā un pie Ukrainas robežām, paziņojums par Ukrainas sabotieru noķeršanu, Krievijas oficiālā izstāšanās no Normandijas procesa, kas demonstratīvi parāda, ka politiskam risinājumam Krievija vairs netic, kadru pārbīdes Krievijas drošības struktūrās, izdevīgais laika logs, kas saistīts ar vēlēšanām Amerikā un tās pilnīgu aizņemtību ar savām problēmām, kā arī aizejošā prezidenta ierobežotās iespējas reaģēt, augusta atvaļinājumi Eiropā – tie ir tikai daži no faktoriem, kas liek domāt par kara iespējamību tuvākajā laikā.

Daži komentētāji pat norāda uz sakritību, ka, sākot jau ar Abhāziju, Putins tādu vai citādu iemeslu dēļ mīl anektēt teritorijas olimpiskajos gados. Šī olimpiāde, kas daļēji ir olimpiāde bez Krievijas, olimpiāde, pirms kuras Krievija tika pazemota visas pasaules sporta līdzjutēju acīs un piespiesta līdz pat pēdējām stundām gaidīt birokrātu lēmumus par to, kurus sportistus un vai vispār pielaidīs startiem, varētu jo īpaši prasīties pēc asimetriskas Krievijas atbildes.

Tā vai citādi, ir redzams, ka Krievija koncentrē karaspēku pie Ukrainas ziemeļu, rietumu un austrumu robežām, kas uzbrukuma gadījumā liktu Ukrainas armijai karot vairākās frontēs, uz ko tā nez vai ir spējīga.

Tāpat Krievija ir mobilizējusi Krimā un pie Ukrainas austrumu robežām jaunāko tehnoloģiju ieročus, kuriem līdzīgu Ukrainas rīcībā nav.

Taisnības labad jāpiebilst, ka šāda vēriena karaspēka koncentrēšana varētu būt arī māņu manevrs, lai novērstu uzmanību no īstā uzbrukuma vietā, kur karaspēks ir mobilizēts jau iepriekš, piemēram, Baltijas reģionā. Bet cerēsim, ka tādiem minējumiem nav pamata un arī ASV Nacionālā izlūkdienesta direktora, ģenerāļa Klapera vizīte piektdien Igaunijā ir tikai sen plānota darba vizīte. Skaidrs, ka ASV viceprezidenta Baidena iepriekš neplānotās vizītes Ukrainā un Baltijā ir iecerētas, lai palīdzētu deeskalēt situāciju, taču uz to gan ir grūti cerēt.

Lielais jautājums ir – kā jauns karš varētu tikt interpretēts Krievijas iekšpolitikas kontekstā. Citiem vārdiem, vai Kremļa saimniekiem ir pamats domāt, ka, tuvojoties kārtējam vēlēšanu ciklam, liels karš varētu būt noderīgs, lai izskaidrotu ekonomiskās grūtības un citas problēmas valstī. Tāpat ir atklāts jautājums, vai liels karš, kurā Krievija ir viena no pusēm, var iespaidot naftas cenu. Uz šiem jautājumiem nav acīmredzami pozitīvas atbildes, vismaz kamēr ir runa par lokālu konfliktu Ukrainā, nevis Krievijas un NATO karu Baltijā.

Pozitīvu scenāriju neskaidrība attiecībā uz kara iespaidu uz iekšpolitiku Krievijā un naftas cenu liek pieļaut, ka notiekošais, iespējams, ir akcija, kuras mērķis ir vājināt Ukrainas ekonomiku, turot tās karaspēku trauksmes stāvoklī un liekot tērēt pastiprināti jau tā neesošos līdzekļus aizsardzībai.

Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī to, ka Krievijas budžets un ekonomika pārdzīvo būtiskas grūtības un jebkādu teritoriju okupēšana un vēl vairāk noturēšana prasīs būtiskus līdzekļus nedodot nekādus ekonomiskus labumus, jādomā, ka karam notikt nevajadzētu. Un tomēr visas citas pazīmes liecina par pretējo. Kremlis gan militāri, gan diplomātiski viennozīmīgi uzvedas tā, it kā gatavotos karam. Kremlis grib, lai mēs visi zinātu, ka Krievija gatavojas karam.

Kāds ir Kremļa mērķis to darot, taps skaidrs tuvākā mēneša laikā. Cerēsim, ka demonstratīvā gatavošanās karam Ukrainā nenozīmē slepenu gatavošanos karam kādā citā vietā.

Attēlā karte ar pēdējā laikā savilktajiem Krievijas armijas spēkiem Ukrainas reģionā.

Iepriekš rakstījām par to, “Kā uzvesties, ja sākas karš” I daļa, un “Kā uzvesties, ja sākas karš” II daļa

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!