Baltijas valstīm ir jādara vairāk nekā līdz šim, lai novērstu hibrīdkara draudus, uzskata bijušais ASV valsts sekretāra padomnieks un Eirāzijas jautājumu eksperts Pols Goubls.
“Baltijas valstis ir ļoti bīstamā reģionā. Atrašanās NATO sastāvā palīdz mazināt draudus, ar kuriem tās saskaras, bet tas tos nenovērš pilnībā,” norādījis Goubls.
Bijušais ASV valsts sekretāra padomnieks uzsvēris, ka NATO noteikti atbildētu uz tiešu Krievijas militāro iebrukumu, bet nav skaidri zināms, ko alianse darītu tāda hibrīdkara gadījumā, kādu Krievija vērš pret Ukrainu.
“Valdībām un iedzīvotājiem trīs valstīs pašiem ir jādara vairāk, lai uzlabotu savu drošību pret šiem draudiem,” viņš sacīja.
Eksperts uzsvēris, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina biežie izteikumi par kodolieroču izmantošanu ir vājuma nevis spēka pazīme, un to uztvert pārāk nopietni. nevajadzētu.
“Kodolarsenāls ir vienīgā sfēra, kur Krievijai ir kaut kāda paritāte ar Rietumiem,” viņš piebildis.
Goubls uzskata, ka NATO ir lielākas iespējas saglabāt ilgtermiņa vienotību nekā Eiropas Savienībai (ES).
“Es domāju, ka ES virzījās pārāk ātri ar integrāciju dažās jomās, bet neintegrējoties citās. Tas tagad tai dārgi izmaksā tādās vietās kā Grieķija un Francija,” sacījis eksperts.
“NATO vajadzētu atgriezties pie tās dibināšanas principa: turēt Krieviju ārā, ASV iekšā, bet Vāciju kontrolē,” teicis Goubls.
Bijušais padomnieks norādījis, Krievija redzot Ukrainu Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā kā daļu no plašāka plāna integrēt to Krievijas impērijā. Toties Baltkrievija, ja tai būs tāda iespēja, tuvināsies Rietumiem.
“Putins atgrūž daudz vairāk cilvēku nekā piesaista, un tas ir īpaši patiesi valstīs, kas viņam apkārt,” viedokli paudis Goubls.
Pols Goubls ir amerikāņu analītiķis, rakstnieks un žurnālists, profesors Pasaules politikas institūtā Vašingtonā. 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā viņš bija toreizējā ASV valsts sekretāra Džeimsa Beikera padomnieks Padomju Savienības etniskajos jautājumos.
Goubla pētniecības lauks saistīts ar padomju un postpadomju telpas izpēti. Viņš ir rediģējis vairākas grāmatas par etniskajiem jautājumiem bijušajās Padomju Savienības valstīs, publicējis vairāk nekā 150 rakstu par etniskiem un pilsonības jautājumiem.
Par savu darbību, veicinot Baltijas valstu neatkarību, Pols Goubls ieguvis vairākus apbalvojumus, tostarp Triju Zvaigžņu ordeni.