Vēl 77 440 eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem uzņēmumam Deloitte Latvia ir tikuši, apejot Publisko iepirkumu likumu, bet pašu paslepus noslēgto līgumu ar šo „Māra Kučinska valdības Prudentia” klasificējot kā „informāciju dienesta vajadzībām”. Par to ir parūpējusies Arvila Ašeradena (attēlā) vadītā Ekonomikas ministrija.
Tā vēsta portāls Pietiek.com.
Kā zināms, Kučinska valdība februāra beigās ir paslepus, bez iepirkuma procedūras rīkošanas piešķīrusi līguma slēgšanai ar SIA Deloitte Latvia 387 tūkstošus eiro, lai šo kompāniju piesaistītu kā konsultantu Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma izstrādes procesam.
Lēmumu par iespaidīgās summas piešķiršanu bez oficiālas iepirkuma procedūras rīkošanas, kā izriet no atslepenotā Kučinska valdības rīkojuma, tā pieņēmusi, „ņemot vērā iespējamo apdraudējumu būtiskām valsts interesēm (tai skaitā valsts finanšu sektora ilgtermiņa attīstībai, stabilitātei un reputācijai)”.
Ja ticēt Kučinska valdībai, nepieciešamība rūpēties par naudas atmazgāšanas apkarošanu tai nākusi pilnīgi negaidīti, līdz ar ko konsultanta noalgošanai nepieciešamie „ne vairāk kā 387 200 eiro” nācies piešķirt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Par to, cik „negaidīta” ir bijusi šī nepieciešamība, liecina atslepenotajā valdības rīkojumā minētais: jau pirms diviem gadiem, 2015. gadā Latvija ir iegādājusies Pasaules Bankas metodiku Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma sagatavošanai, taču tagad pēkšņi aptvērusi, ka šāds novērtējums arī tiešām jāsagatavo. Līdz ar to nekas cits neatlicis kā steidzami un slepeni piesaistīt kārtējo „privāto konsultantu”.
Nu Pietiek izdevies noskaidrot vēl viena šī uzņēmuma – kurš publiski jau tiek dēvēts par bēdīgi slavenā, Vienotības pārstāvju iecienītā konsultanta Prudentia pēcteci – pēdējā laikā saņemtu treknu kumosu no nodokļu maksātāju līdzekļiem.
2016. gada 13. septembrī Ekonomikas ministrija publiski informēja ka ir izvēlējusies konsultantu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akciju iegādei: „Lai profesionāli un detalizēti izvērtētu, vai un uz kādiem nosacījumiem valstij iesaistīties jaunā uzņēmuma pārvaldībā, Ekonomikas ministrija ir izraudzījusies konsultantu – SIA Deloitte Latvia, kura uzdevums būs izvērtēt iespējamos scenārijus attiecībā uz valsts līdzdalību jaunizveidotajā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatorā – AS Conexus Baltic Grid un sniegt ieteikumus valdībai par valstij izdevīgāko risinājumu.”
Taču gan tad, gan nākamajos mēnešos Ašeradena vadītā ministrija „piemirsa” atklāt, kādu summu jaunais konsultants saņems par saviem pakalpojumiem. Turklāt Ekonomikas ministrijas interneta mājas lapā pie iepirkumu informācijas vispār nebija atrodamas ziņas ne par šādu iepirkumu, ne par noslēgtu līgumu.
Tikai tagad, pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas Ekonomikas ministrija ir atklājusi, ka šajā gadījumā „publiska iepirkuma izmantošana varētu skart būtiskas valsts ekonomiskās intereses un radīt kaitējumu šo interešu aizsardzībai”, tāpēc arī valdība jau kārtējo reizi „pieņēma lēmumu atzīt, ka šajā gadījumā juridiskā konsultanta piesaistē nav piemērojams Publisko iepirkumu likums”.
„Līdz ar to Jūsu iesniegumā pieminētais starp Ekonomikas ministriju un SIA Deloitte Latvia 2016. gada 7. septembrī noslēgtais līgums netiek uzskatīts par publiskā iepirkuma līgumu un attiecīgi netiek piemērotas Publisko iepirkumu likuma tiesību normas par šī līguma slēgšanu un izpildi, t.sk. arī par iepirkuma izsludināšanu un publicēšanu. Līguma summa veidoja 77 440,00 EUR, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Savukārt līgumam ir noteikts statuss “informācija dienesta vajadzībām”,” skaidro Ekonomikas ministrija.
Tiesa, „lai izzinātu tirgus situāciju”, ministrija esot septiņiem potenciālajiem pretendentiem ar pieredzi līdzvērtīgu konsultāciju sniegšanā (kuri netiek atklāti) nosūtījusi aicinājumu iesniegt savus piedāvājumus, kā rezultātā saņemti divi piedāvājumi un „līgums tika noslēgts ar konsultantu, kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu un zemāko piedāvājuma cenu”.
Šogad Deloitte Latvia ir tikusi arī pie AS Latvijas valsts meži pasūtījuma „Apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa analīze” par summu līdz 42 tūkstošiem eiro un pie daudz apjomīgāka kumosa no AS Latvijas Valsts ceļi – iepirkuma „Publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras veikšanas nodrošināšana valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” par 935 000 eiro līgumcenu.
Kā rāda Lursoft dati, neraugoties uz „starptautisko” nosaukumu, SIA Deloitte Latvia patiesībā gandrīz pilnībā pieder vietējiem īpašniekiem: auditorfirmas lielākais īpašnieks ar 60% kapitāldaļu ir valdes loceklis Igors Rodins, prokūristam, kādreizējam Parex bankas viceprezidentam Robertam Stuģim pieder nepilni 15% kapitāldaļu, bet trešajai lielajai līdzīpašniecei Kristīnei Jarvei – gandrīz 20%.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!