Valsts kontrole rosina atteikties no nevajadzīgiem nodokļu atvieglojumiem

Valsts kontrole

Ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro. Valsts kontrole revīzijā secināja, ka daudziem atvieglojumiem nav skaidru mērķi, nevar novērtēt, vai tie devuši kādu labumu, tāpēc sistēma būtu jāpārskata, atsakoties no nevajadzīgiem atvieglojumiem un mērķtiecīgāk sniedzot nepieciešamo atbalstu.  

Katram nodokļu atvieglojumam jābūt pamatotam un jēgpilnam, uzsver Valsts kontrole.

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka līdz šim nav sistēmiski novērtēts, kuri nodokļu atvieglojumu veidi patiesi ir nepieciešami un kādas problēmas tie ir atrisinājuši.

Trūkstot informācijai par nodokļu atvieglojumu ietekmi, nevar pieņemt pamatotus lēmumus par nodokļu atvieglojumu izmaiņām, lai Latvijas sabiedrība saņemtu tai nepieciešamos atbalsta veidus.

“Būtībā nodokļu atvieglojumus, atlaides un atbrīvojumus var uzskatīt par valsts budžeta izdevumu neredzamo daļu. Lēmumiem par to, kam, cik lielu un kāpēc piešķirt vienu vai citu atvieglojumu, jābūt labi pamatotiem, lai valsts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu jēgpilns un tiešām risinātu aktuālas problēmas.

Pārskatot atvieglojumu sistēmu pēc būtības un atsakoties no nevajadzīgajiem atvieglojumiem un mērķtiecīgi saglabājot vajadzīgos, valdībai būs vieglāk strādāt, neceļot nodokļus,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Latvijā darbojas vairāk nekā 200 dažādu nodokļu atvieglojumu, kuriem vēsturiski vai nekvalitatīvas politikas plānošanas rezultātā nav noteikti skaidri mērķi.

Nav arī kritēriju, pēc kuriem novērtēt, vai atvieglojums ir devis kādu labumu. Gadījumos, kad tiek ieviesti jauni nodokļu atvieglojumi vai pārskatīti esošie, nav iespējams salīdzināt konkrētu atvieglojumu ietekmi.

Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā minimuma ieviešanai vajadzēja panākt, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ik mēnesi uz rokas paliek vairāk naudas. Diemžēl jāsecina pretējais –

iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem nodoklī samaksāja vairāk nekā vajadzēja, tātad uz rokas naudas vairāk nekļuva, bet pārmaksāto naudu iespējams atgūt tikai nākamajā gadā pēc ieņēmumu deklarācijas iesniegšanas.

Nodokļu atvieglojumu sistēmas trūkums ir arī iestāžu vājā savstarpējā sadarbība. Tā rezultātā vienu un to pašu problēmu katra no savas puses risina dažādu nozaru ministrijas, bet to rīcība nav saskaņota, secināja Valsts kontrole.

Piemēram, darba vietu radīšanai personām ar invaliditāti ir pieejams atbalsts gan nodokļu politikā, gan labklājības politikā – uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide un finansiāls atbalsts no Eiropas Savienības fondiem un valsts budžeta. Taču ne Labklājības ministrija, ne Finanšu ministrija savas darbības šādam kopīgam atbalstam nekoordinē, un pati Labklājības ministrija atzīst, ka trūkst vienota atbalsta uzņēmējiem, kas darba vidē integrē personas ar invaliditāti.

Viens no šķēršļiem sistēmiskam nodokļu atvieglojumu izvērtējumam ir datu trūkums.

Ne Finanšu ministrijai, ne nozaru ministrijām nav noteikts pienākums apkopot vispusīgu informāciju par atvieglojumiem, un tām nav bijusi arī vēlēšanās to darīt.

Vienīgi Zemkopības ministrija pēc savas iniciatīvas regulāri apkopo datus par nozarē sniegto valsts atbalstu, izmantojot arī Finanšu ministrijas sagatavoto informāciju par nodokļu atvieglojumiem.

Vērtējot nodokļu atvieglojumus, būtu nepieciešama skaidrība par to, cik efektīvi tie tiek administrēti, taču valsts līmenī to nevar novērtēt, jo iestādes neuzkrāj informāciju arī par nodokļu atvieglojumu administrēšanas izmaksām.

Piemēram, revidenti aprēķinājuši, ka katra iedzīvotāja gada deklarācijas apstrāde Valsts ieņēmumu dienestam izmaksā līdz 50 eiro, arī, ja no valsts budžeta atmaksājamā summa ir vien daži eiro.

Revīzijas rezultātā sniegti divi ieteikumi, kuru rezultātā tiks uzlabota nodokļu atvieglojumu ieviešana, lai nodrošinātu, ka nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā iedzīvotāju un komersantu rīcībā palikušie līdzekļi palīdz sasniegt valsts mērķus un prioritātes un tiks izvērtēta nodokļu atvieglojumu mērķu sasniegšana, lai sākotnējās situācijas izvērtējumā identificētās problēmas tiek novērstas un nodokļu atvieglojumi darbojas pilnvērtīgi.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,TwitterYoutube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


7
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
tauki
tauki

Biedri nesaprt, ka ar čempiones icilām spējām finansēs, varēja radīt tadu bardaku un samudzinājumu, lai nebūtu bezdarba grāmatvedībās un ekonomistos Visi aizņemti unvisi kaut ko mudžina. Tas taču tik jauki

Mārcis
Mārcis

kad saeimai jāpalielnai alga ar vējoņa palīdzibu, tad to var saorganizēt 2,mēnēšos. tagad, kad bļad visa valsts tik grimst un grimst, tad nespēj pat nodokļus samazināt … tak šī visa valsts ir pakļauta pilnīgai iznīcībai!

Stienis
Stienis

Oho! Te gan optimisti nolasījušies…! :))))

Egils
Egils

Ko te diskutēt? Valstī pie teikšanas pilnīgi idioti!

Egils
Egils

Kurus “pa draugam” amatos ieliek valdošie maitas un zagļi “oligarhi”! To visu piesedz policija un prokuratūra

Henriks
Henriks

Pievienoties diskusijai…

Henriks
Henriks

bet bičkovics saka kalna Meijers ir labs ,jo piesedz visu valsts bardaku Pievienoties diskusijai…