Aizmirstot par nopietnām problēmām – piemēram, ABLV bankas krahu un Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča šmucēm, kopš sestdienas ikviens īstens latvietis uzskata par savu pienākumu pavicināt dūres par tautu vienojošo sāpi – Dziesmu un deju svētku pasākumu biļešu tirdzniecību.
Bez pasākumu organizatoru un “Biļešu Paradīzes” lamāšanas, tautas sašutumu izraisījuši arī pārpircēju sludinājumi, kuros tiek piedāvāts iegādāties biļetes par dubultu, trīskāršu un pat vēl lielāku cenu. Un rodas jautājums – vai pārdot tālāk iegādātās pasākuma biļetes ir likumpārkāpums?
VID ir paziņojis, ka biļešu pārdošana uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu par dārgāku cenu nekā tās iegādātas, ir nelikumīga.
Taču Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts tiešs aizliegums privātpersonai nodot, dāvināt vai pārdot sev piederošu kultūras vai sporta pasākuma ieejas biļeti bez atlīdzības vai par samaksu, kas kompensē personas izdevumus, kas radušies šīs biļetes iegādei, skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID).
“Civillikuma 1415.pantā ir noteikts, ka neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā. Rīcība, iegādājoties būtisku daļu Dziesmu un deju svētku biļešu ar mērķi tās pārdot par cenu, kas ievērojami pārsniedz Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumu Nr.114 noteikto cenu, ierobežo Dziesmu un deju svētku pieejamību sabiedrībai (liela sabiedrības daļa nevar atļauties pirkt biļetes par šādu cenu) un kavē īstenot Dziesmu un deju svētu likuma un Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumu Nr.114 mērķi. Šāda rīcība, mūsuprāt ir neatļauta un vērsta uz to, lai apietu likumu un labus tikumus (rīcība ir pretrunā ar sabiedrībā valdošajiem uzskatiem par godīgu rīcību, taisnīgumu, morāli, neatbilst morāles pamatprincipiem.),” skaidro VID speciālisti.
.
VID savā skaidrojumā gan runā par būtiskas daļas Dziesmu un deju svētku biļešu iegādi ar mērķi tās pārdot dārgāk, taču tā kā viens cilvēks varēja iegādāties ne vairāk kā astoņas biļetes uz vienu pasākumu, ir apšaubāms, vai tā ir būtiska biļešu daļa.
.
“Attiecībā uz Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecību jāņem vērā, ka privātpersonai, lai tā varētu ar to nodarboties, ir jāpiedalās iepirkuma procedūrā atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, kas, savukārt, ir iespējams tikai tad, ja privātpersona ir reģistrēta komercreģistrā. Ņemot vērā minēto, saimnieciskā darbība, ja tā iecerēta, iegādājoties XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku pasākumu biļetes par lētāku cenu un pārdodot tās par dārgāku, nav pieļaujama”, norāda VID speciālisti.
.
Diemžēl VID speciālisti nav atbildējuši uz jautājumu, cik biļešu iegāde ar mērķi tās pārdot dārgāk ir uzskatāma par saimniecisko darbību. Tā kā viens pircējs varēja iegādāties ne vairāk kā astoņas biļetes, rodas jautājums, vai šāda apjoma biļešu iegāde ar mērķi tās pārdot dārgāk, ir uzskatāma par saimniecisko darbību.
Ja ir prece, tad jebkurai precei vienmēr atradīsies pircējs. Jo prece ir vērtīgāka, jo vairāk ieinteresentu to vēlas iegādāties. Ņemot vērā e-veselības sarežģījumus darbībā, tad Melbārdes kundze, nebūdama IT speciāliste, izdarīja nepareizu gājienu biļetes masveidā pārdodot internetā. Vienīgā iespēja ir spekulantu apkarošana sadarbībā ar VID-u un policistiem gandrīz tieši pie ieejas pasākuma laikā.