Tieslietu padome piektdien nolēma ģenerālprokurora amatam virzīt Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru, pavēstīja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.
Likums paredz, ka ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Meisters no 2018. gada maija ir Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors. 2023. gadā viņš iecelts šajā amatā uz otru termiņu. No 2000. gada viņš strādājis dažādās prokuratūras struktūrvienībās, tostarp bijis Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras virsprokurors un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors.
kKā zināms, atkārtotajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteicās Meisters, līdzšinējaisk ģenerālprokurors Juris Stukāns, Satversmes tiesas tiesnesis, bijušais prokurors Juris Juriss un bijušais Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Jānis Ilsteris.
Stukānam 11. jūlijā noslēdzās pilnvaru termiņš, bet pirmajā konkursā šī gada pavasarī jaunu ģenerālprokuroru izraudzīties neizdevās, jo neviens no trim kandidātiem neguva Tieslietu padomes atbalstu un netika virzīts apstiprināšanai Saeimā. Toreiz konkursā bija pieteicies Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko.
Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020. gada 18. jūnijā.
Līdz jauna ģenerālprokurora izraudzīšanās brīdim ģenerālprokurora amata pienākumus pilda virsprokurors Arvīds Kalniņš.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Izmisīgāki izskatījās Jura Jurisa centieni ielīst šajā amatā. Augstie spēki šorreiz gan glāba iestādi no tādas nelaimes.
Dubultjuri prokuratūrā neviens negrib redzēt. Lai Satversmes tiesa tagad ar viņu jājas.
Tā nu gan nav pareizi dzimumorientēta izvēle, biedriem iztrūka atbilstoša politinformācija