Sods par pierādījumu vākšanu strīdos ar banku – 10 gadi aiz restēm?

Ārkārtas stāvoklis valstī nav izsludināts, šo likumu nav rosinājis Valsts prezidents, kurš vada Nacionālās drošības padomi, pamats sasteigtībai nav redzams. Steidzamības statuss nozīmē, ka likumu pieņem divos lasījumos, un iebildes nevarēs izteikt arī Valsts prezidents, ja saskatīs nepilnības likumā.

Jauno normu ieviešana Latvijā var skart aptuveni miljonu galvinieku un kredīta ņēmēju, kuru ieķīlātie īpašumi ir ņemti uzskaitē Kredītņēmēju reģistrā.  Latvijas likumi neparedz informēt galviniekus par galvotā kredīta stāvokli. Bīstamība ir tajā, ka jaunie grozījumi pie neizpaužama noslēpuma attiecina – kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju par klientu un viņa darījumiem. Līdz ar to ir pilnīgi reāli, ka sods par pierādījumu vākšanu strīdos ar banku būs pat 10 gadi ieslodzījumā.

Anotācijā ir noklusēts lielais skaits cilvēku, kurus skars likuma grozījumi, bet anotācijas autori ir anonīmi, nav to parakstījuši. Paredzēto represiju mehānisms nav saskaņots ar Tiesībsargu. Tikmēr grozījumi mainīs pārkāpumu reglamentāciju no precīzas un nepārprotamas (ko prasa ECT konvencija un ES regula) uz izplūdušu un plašu interpretāciju iespēju.

Līdz ar to represēt varēs ikvienu, kura datorā būs iekopēts kāda eksperta slēdziens, vai apkopots materiāls lūgumu iesniegšanai starptautiskā organizācijā ES vai ANO. Preses brīvība faktiski pārstās eksistēt.

Šī steidzamā likumprojekta, iespējami, īstais cēlonis ir – piecu biedrību 02.02.2016. iesniegums Saeimai ar dokumentiem par Latvijas naudas atmazgāšanu ofšorā Delaverā, kur kopijas no iesnieguma nosūtītas Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas padomes Prezidentūrai un Eiropas parlamentam (25.06.2015. un 18.01.2016. iesniegumi).

Tiesu procesos 2011.-2016. gadā, aizstāvoties pret prasībām it kā Baltijas Amerikas Uzņēmējdarbības fonda vārdā, kurš likvidēts 2011.gadā, cietušie – fiziskas personas – ir savākuši pierādījumus, tajā skaitā kredītiestāžu pārskatus, kas liecina par personu grupas veiktu plašu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu samaksas. Summas lēšamas desmitiem miljonu eiro.

Uz šo pierādījumu pamata ir uzsākti vairāki kriminālprocesi. Taču patiesības noskaidrošana bremzējas tiesu un prokuratūras instancēs, bieži ar procesuāliem pārkāpumiem. Sakarā ar valsts nespēju izmeklēšanā noskaidrot patiesību, cietušajiem pilsoņiem nākas pašiem vākt pierādījumus, vēršoties starptautiskās organizācijās ANO un ES.

Izmaiņu Krimināllikumā autori sasteigti cenšas ieviest nebijušu normu – aizliegumu vākt un izplatīt informāciju. Likumprojekta anotācijā negatīvi unikāls ir jomu uzskaitījums, kur aizliegts vākt informāciju (pierādījumus tiesu lietās) – kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju par klientu un viņa darījumiem. Sods par pierādījumu vākšanu strīdos ar banku būs – pat 10 gadi ieslodzījumā.

Jautājums likuma autoriem – kāpēc ir apiets Valsts prezidents ar Nacionālās drošības padomi, bet izmaiņas rosina divu partiju vadītāji, uzliekot steidzamības procedūru divos lasījumos, lai nevarētu iejaukties prezidents.

Otrs jautājums  – kurā dokumentā Latvija ir noteikusi kārtību, kādā Latvijas pilsoņi drīkst vērsties ar iesniegumiem starptautiskajās organizācijās? Tāda kārtība nekur nav noteikta, un arī pati valdība nerīkojas,  pat ja to lūdz pilsoņi.

Uz piecu biedrību iesniegtiem nopietniem 25.06.2015. un 18.01.2016. lūgumiem (Noziedzības novēršanas padome, Ministru prezidents) neviena Latvijas iestāde nav vērsusies starptautiskās organizācijās, ko lūdza biedrības. Tieši pretēji – pilsoņus, kuri valdības vietā vēršas ES organizācijās par Latvijai vitāli vajadzīgu lietu (apsver rakstīt arī ASV Kongresam), tagad plāno paredz sodīt ar brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem!

Latvijas tiesa ir uzdevusi civillietā prasītājiem-pilsoņiem vērsties ārvalstu iestādēs, lai iegūtu pierādījumus par banku darījumu ofšorā Delaverā. Tagad, pēc grozījumiem, ja pilsoņi pildīs tiesas uzdoto un rakstīs starptautiskajām organizācijām, tad viņiem par to būs sods – 10 gadi cietumā?! Un uz kādas konvencijas pamata var pasludināt  par aizsargājamām Latvijas suverenitātes interesēm ārvalstu kredītiestāžu (Venecuēlas, Delaveras, Krievijas u.c.)  intereses?

Pietiek piebilst – par to, ka bažas nav bez pamata, liecina šis fragments no Krimināllikuma grozījumu projekta anotācijas:

Līdz ar to nav pamata kriminalizēt tikai izlūkdienestu izvērstās aktivitātes – kaitējumu valsts interesēm rada tas, ka informācija nonāk ārvalsts rīcībā – jebkurai tās valsts varas vai pārvaldes institūcijai, tiesību aizsardzības vai citai iestādei, pašvaldības institūcijai, uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) vai jebkādai citai organizācijai, kas nav Latvijas Republikas organizācija. Prettiesiska ir tāda informācijas nodošana ārvalstij, kas notiek apejot noteikto sadarbības kārtību, jo tādējādi pretēji Latvijas valsts drošības interesēm ārvalsts tiek nodrošināta ar priekšrocību, ko tā var izmantot, lai vērstos pret Latviju.

Līdz ar to likumprojekts izslēdz līdz šim paredzēto spiegošanas pazīmi “izlūkdienesta uzdevumā”, nosakot atbildību par neizpaužamu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalstij (proti, jebkurai ārvalsts institūcijai vai amatpersonai, vai citai ārvalsti vai kādu tās institūciju pārstāvošai personai) vai ārvalsts organizācijai (tai skaitā starptautiskai organizācijai) neatkarīgi no tā, vai tas izdarīts tieši vai pastarpināti, un kurš ir spiegošanas iniciators. Būtiskākais ir tas, ka persona apzinās to, ka tās vāktā informācija nonāks ārvalsts rīcībā.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek.com