Skandalozais valsts pusmiljons medijiem: kam, cik, par ko?

Valsts konkurss „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” ir radījis plašu rezonansi sakarā ar publiski apšaubīto veidu, kādā 12 medijiem ar 16 projektiem tika sadalīti 490 000 eiro no valsts budžeta, pārējo 40 projektu iesniedzējiem paliekot bešā. Portāls Pietiek publicējis sausu, bet izteiksmīgu skaitļu un faktu apkopojumu – kas ir tās personas, kuru banku kontos plānotas vislielākās summas no aprīļa vidū sadalītajiem nodokļu maksātāju līdzekļiem, ko valsts un sabiedrība par to saņems pretī, kā ir notikusi pati dalīšana un kuri eksperti ir balsojuši, iespējams, interešu konflikta situācijā.

Vistreknāk atalgojamie

Kopējās summas, kas atbalstītajos projektos pieprasītas konkrētu žurnālistu apmaksai no nodokļu maksātāju līdzekļiem par valsts komisijas atbalstīta satura radīšanu: viena persona vienā un tajā pašā projektā var figurēt pat trīs dažādos ampluā un par katru saņemt vairākus tūkstošus eiro, kopējam pieprasītajam atalgojumam sasniedzot piecciparu summu.

Arta Ģiga, Red Dot Media (Nekā Personīga), oficiāli norādītās funkcijas – „projekta vadītāja, režisore, redaktore” – 14 400 eiro

Ingus Bērziņš, Delfi, „projekta vadītājs” – 11 296 eiro

Guna Gleizde, Delfi, „redaktore” – 11 189 eiro

Filips Lastovskis, Delfi, „žurnālists” – 11 189 eiro

Osvalds Zebris, Delfi, „atbildīgais redaktors” – 9296 eiro

Nellija Tjarve, Cits medijs (Ir), „redaktors, projekta vadība” – 8680 eiro

Gunita Gailāne, Delfi, „žurnāliste” – 7716 eiro

Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, „atbildīgā redaktora palīdze” – 7160 eiro

Jānis Domburs (caur SIA Domburs), Delfi – 6000 eiro

Indra Sprance, Cits medijs (Ir), „žurnālists” – 5570 eiro

Inga Spriņģe, Re:Baltica, „vadošais autors” – 4954 eiro

Sanita Jemberga, Re:Baltica, „projekta administratīvais vadītājs, redaktors” – 4411 eiro

Aivars Ozoliņš, Cits medijs (Ir), „žurnālists” – 4200 eiro

Jānis Krēvics, Red Dot Media (Nekā Personīga), „raidījuma vadītājs” – 4100 eiro

Ansis Pūpols, Red Dot Media (Nekā Personīga), „raidījuma vadītājs” – 3600 eiro

Arnis Krauze, Red Dot Media (Nekā Personīga), „žurnālists” – 3600 eiro

Pauls Raudseps, Cits medijs (Ir), „projekta vadība” – 3360 eiro

Gundars Rēders, LTV, „redaktors-scenārists” – 3020 eiro

Ilze Jaunalksne, Red Dot Media (Nekā Personīga), „žurnāliste” – 2100 eiro

Mēneša atlīdzības rekordi

Projektu tāmēs minētie lielākie mēneša atalgojumi, ko žurnālistiem – valsts komisijas atbalstītā satura veidotājiem paredzēts izmaksāt no valsts naudas.

1. Inga Spriņģe, Re:Baltica, oficiāli norādītās funkcijas – „vadošais autors” – 2477 eiro mēnesī

2. Sanita Jemberga, Re:Baltica, „projekta administratīvais vadītājs, redaktors” – 2205 eiro mēnesī

3. Osvalds Zebris, Delfi, „atbildīgais redaktors” – 1725 eiro mēnesī (+atvaļinājuma kompensācija)

4.-5. Guna Gleizde, Delfi, „redaktore” – 1725 eiro mēnesī

4.-5. Filips Lastovskis, Delfi, „žurnālists” – 1725 eiro mēnesī

6. Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, „atbildīgā redaktora palīdze” – 1432 eiro mēnesī

7. Gunita Gailāne, Delfi, „žurnāliste” – 1286 eiro mēnesī

Nauda – tikai „nekaitīgiem” projektiem

Faktiski visus projektus, kas šajā konkursā saņēmuši valsts finansiālo atbalstu, vieno kopēja iezīme – tie ir prognozējami, nedraud ne ar kādām politiķiem un ierēdņiem nepatīkamām tēmām un atklājumiem, savukārt pāris izņēmumos jau projektu pieteikumos ir precīzi uzskaitītas jomas, kurās notiks pētniecība.

1. AS Delfi – 116 000 eiro (projekti Latvijas pašvaldību temperatūra 2017, Multimediāls populārzinātnisku lekciju cikls par Latvijas kultūrvēsturi, Latvija 2020)

2. SIA Red Dot Media – 70 000 eiro (projekti Melu teorija, TV publicistikas filmas)

3. SIA Kurzemes vārds – 58 000 eiro (projekts Reģionālo mediju spēks)

4. AS Cits medijs – 45 000 eiro (projekti Pētnieciskā žurnālistika IR – tiesiskums, ēnu ekonomika būvniecībā, pamestie bērni, Nozīmīgi notikumi IR – ieraugi, saproti, dalies!)

5. SIA Vidzemes televīzija – 40 000 eiro (projekts TV diskusiju cikls “Īsi un Konkrēti”)

6. Biedrība Ascendum – 31 000 eiro (projekts Interneta žurnāls “Satori.lv” autoru dienasgrāmatas)

7. VSIA Latvijas Televīzija – 30 000 eiro (projekts Laimes zeme)

8.-12. Biedrība Re:Baltica – 20 000 eiro (projekts Kas sargās Latviju pēc)

8.-12. AS Lauku Avīze – 20 000 eiro (projekts Atmaskots, radot ātru pretestību viltus ziņu izplatībai, kā regulāru un sistemātisku Latvijas mediju vides raksturlielumu)

8.-12. SIA Dienas mediji – 20 000 eiro (projekts Ziņu anatomija)

8.-12. SIA Izdevniecība Dienas žurnāli – 20 000 eiro (projekts Latvijas Simtgades Simboli)

8.-12. SIA Izdevniecība Auseklis – 20 000 eiro (projekts Ar saknēm Latvijā)

„Neprognozējamie” kritiskie, pētnieciskie projekti – „aiz borta”

Arī attiecībā uz konkursa komisijas izbrāķētajiem projektiem ir saskatāma viena galvenā tendence – lielākā daļa no tiem ir solījuši pētniecisku darbu un atmaskojumus, taču nav bijuši pietiekami „prognozējami” tajā, ko īsti ir plānots izpētīt.

Projekts Viss skaidrs, aktuāli fakti divās minūtēs – Latvijas Televīzija 

Projekts Modernie meli – Izdevniecība Rīgas viļņi

Projekts Tautsaimniecības procesu analīze ilgtspējīgas attīstības un valstiskā apdraudējuma kontekstā – Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K

Projekts “Zeme, zeme, kas tā zeme” – par zemes reformas rezultātiem 25 gados – Lauku Avīze

Projekts Veselības aprūpes reforma – pacientu un mediķu interešu vai tikai naudas ekonomijas vārdā? – Lauku Avīze

Projekts Dokumentālā filma par elektroenerģijas tirgus veidošanos Latvijā kopš neatkarības atgūšanas – Latvijas Televīzija

Projekts Latviskās kultūrtelpas monitorings Austrumu pierobežā – Kultūras iniciatīvu un realizāciju apvienība

Projekts Diena Pēta – Dienas mediji

Projekts Skola: šķērslis vai instruments integrācijai – Lauku Avīze

Projekts Zinoši cilvēki – stipra valsts – Latvijas Vēstnesis

Projekts Reģionālo mediju sadarbība – Kurzemes vārds

Projekts Laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze pielikums “Manai Dzimtenei” – Mediju nams

Projekts Runā neatkarības atjaunotāji – Latvijas Televīzija

Projekts Latvija caur gadsimta prizmu – Latvijas Televīzija

Projekts Dzimta kā valsts – Latvijas Televīzija

Projekts Publiskās polemikas sadaļa portālā – Delfi

Interešu konflikti un aktīvs balsojums par „savējiem”

Publiski ir izteiktas aizdomas par konkursa komisijas locekļu simpātijām pret „savējiem”. Kamēr citām aizdomām trūkst faktoloģiska pamatojuma, divas ir neapstrīdamas. Komisijas loceklis Andis Mizišs, kurš, kā norādīts mediju atklātajā vēstulē Ministru prezidentam, caur uzņēmumu Finger Film Production ir LTV raidījuma 4. studija producents, balsojumos par LTV projektiem ir nevis atturējies, bet piešķīris tiem augstus vērtējumus. Savukārt komisijas locekle Sigita Kušnere, kura pērn no AS Lauku Avīze honorārā saņēmusi vairāk nekā 500 eiro, augstus vērtējumus devusi šī uzņēmuma projektiem. Informāciju par abiem balsotājiem jau izvērtē KNAB.

Anda Miziša balsojumi par LTV projektiem

Projekts Laimes zeme – 70 punktu

Projekts Dokumentālā filma par elektroenerģijas tirgus veidošanos Latvijā kopš neatkarības atgūšanas – 63 punkti

Projekts Runā neatkarības atjaunotāji – 65 punkti

Projekts Latvija caur gadsimta prizmu – 62 punkti

Projekts Dzimta kā valsts – 67 punkti

Projekts Viss skaidrs, aktuāli fakti divās minūtēs – 85 punkti

Projekts Vēstures skolotājs – 64 punkti

Sigitas Kušneres balsojumi par Lauku Avīzes projektiem

Projekts Atmaskots, radot ātru pretestību viltus ziņu izplatībai, kā regulāru un sistemātisku Latvijas mediju vides raksturlielumu – 75 punkti

Projekts “Zeme, zeme, kas tā zeme” – par zemes reformas rezultātiem 25 gados – 61 punkts

Projekts Veselības aprūpes reforma – pacientu un mediķu interešu vai tikai naudas ekonomijas vārdā? – 63 punkti

Projekts Skola: šķērslis vai instruments integrācijai – 59 punkti

Kādi projekti guva atbalstu

Valsts atbalstu un līdz ar to desmitu tūkstošu eiro finansējumu ieguvušo projektu apraksti rāda – nav bijuši ne detalizēti apraksti, ne pārliecinoši argumenti par ieceru valstisko un sabiedrisko nozīmi. Publicējam dažus fragmentus no finansējumu ieguvušo projektu aprakstiem.

Delfi sola: ar multimediālu populārzinātnisku lekciju ciklu par Latvijas kultūrvēsturi nodrošināt sabiedrības piederības sajūtu Latvijai simtgades atzīmēšanas ietvaros, sagatavot un publicēt Delfi sākumlapā 20 lekciju sēriju, kurā katra no lekcijām sastāv no pazīstama speciālista – autoritātes – video lekcijas un 4-6 pievienotajiem papildus informatīviem materiāliem (t.sk. interaktīviem). Pieteikumā minētas tikai deviņu iespējamo lekciju tēmas un tikai vienai no tām – iespējamie lektori. Toties ir apsolīts, ka „faktiski tiks radīts jauns populārzinātnisks bezmaksas augstas kvalitātes satura kultūras medijs Latvijas internetā”.

Red Dot Media (Nekā Personīga) sola: filma dokumentēs Vairas Vīķes-Freibergas ikdienu desmit gadus pēc prezidentūras beigām. Ārvalstu vizītes – trimdas latviešu dziesmu svētki Eslingenā, Vācijā, kuriem Vīķe-Freiberga ir patronese, un bijušo valstu vadītāju tikšanos ar nākotnes līderiem Zviedrijā, kur bijusī prezidente aicināta kā goda viešņa. Filmā iecerēts dokumentēt arī prezidentes privāto dzīvi, Latvijas reģionu apmeklējumus, viņas atmiņas par spilgtākajiem momentiem prezidentes amatā un Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Filmas seansos piedalīsies arī Vaira Vīķe-Freiberga un mūziķi.

Cits medijs (Ir) sola: radīt efektīvu un līdz šim Latvijas žurnālistikā īpaši nepraktizētu pieeju sabiedrībai būtisku notikumu skaidrošanā – mākslinieku veidotas video animācijas, komiksa tipa stāstus un „kartotēku” jeb skaidri strukturētā un kodolīgā veidā pasniegtu informāciju interneta vidē.

Delfi sola: ar multimediāla analītiskās žurnālistikas publikāciju cikla Latvija 2020 palīdzību nodrošināt Delfi spēju veikt padziļinātu žurnālistisku izpēti un analīzi par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Tiesa, nav minēts nevienas tēmas piemērs.

LTV sola: vēlamies izveidot raidījumu, kura uzdevums ir dekonstruēt melus un mītus, kritiski analizēt informāciju, ko producē Krievijas informācijas telpa, tālāk pavairo, nekritiski atkārto Latvijas mediji, sentimentāli noskaņoti tautieši. Piemērs: apgalvojums – padomju laikā cīnījās ar alkoholismu un auto vadīšanu dzērumā. Šajā ziņā nekas nav mainījies. Fakts: pēc CSP datiem 1990. gadā uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā bija 106 automašīnas un 870 bojāgājušie uz ceļiem. 2015. gadā automašīnas – 344, t.i., 3 reizes vairāk, bet bojāgājušo skaits gandrīz 5 reizes mazāk – 188. Eksperti analizē iemeslus – alkohola lietošana, ceļu drošība, braukšanas kultūra.

Izsakiet savu viedokli un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek