Invaliditātes statuss Latvijā tikai daļēji sasniedz savu mērķi, turklāt atbalsta sistēma ir sadrumstalota un nevienlīdzīga, secinājusi Valsts kontrole.
Revidenti norāda, ka neviena iestāde Latvijā kopumā neizvērtē cilvēka ar invaliditāti veselības, sociālās, pārvietošanās un ikdienas funkcionēšanas vajadzības, tādēļ atbalsta saņemšana lielā mērā ir atkarīga no paša cilvēka vai tuvinieku zināšanām un spējas orientēties sadrumstalotajā sistēmā.
2024. gadā Latvijā bija vairāk nekā 221 000 cilvēku ar invaliditāti, un kopš 2018. gada to skaits pieaudzis par vairāk nekā 15%.
Invaliditātes ekspertīzei un atbalstam valsts 2024. gadā novirzīja vismaz 1,039 miljardus eiro jeb 6,4% no valsts budžeta izdevumiem, bet pašvaldības – vēl vismaz 20 miljonus eiro. Būtiska daļa šo līdzekļu tiek izmantota pensijām un pabalstiem, bet mazākā – pakalpojumiem, kas palīdz pārvarēt ikdienas grūtības, tostarp aprūpei, transportam, rehabilitācijai un mājokļa pielāgošanai.
Revīzijā arī secināts, ka invaliditātes ekspertīze kopumā notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, tomēr process nav organizēts optimāli. Piemēram, nosūtījumus uz ekspertīzi joprojām gatavo papīra formā, un tos e-veselībā varēs sagatavot tikai 2029. gadā.
Vienlaikus Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK) nav pieejas citu iestāžu datiem par izmeklējumiem, tehniskajiem palīglīdzekļiem, saņemto aprūpi vai rehabilitāciju, tāpēc informācija lielā mērā jāapkopo ģimenes ārstiem, tādā veidā palielinot administratīvo slogu.
Valsts kontrole arī uzsver, ka invaliditātes noteikšanā joprojām dominē medicīniskā pieeja, bet pāreja uz funkcionēšanas un aktivitāšu ierobežojumu izvērtēšanu atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas klasifikācijai ir ieilgusi – jauno pieeju plānots ieviest tikai 2030. gadā.
Revidenti norāda arī uz VDEĀVK kapacitātes problēmām – aptuveni 60% ekspertu strādā virs optimālās noslodzes, un lēmumi ne vienmēr tiek pieņemti termiņā.
Tostarp situāciju pasliktina arī VDEĀVK uzticētais uzdevums pagarināt darbnespējas lapas pēc 26 nedēļām, kas pēc būtības ir veselības nozares pienākums, norāda Valsts kontrole. Šai funkcijai ik gadu vajag ap četrām ārstu ekspertu slodzēm, un tās pārcelšana uz veselības resoru, pēc revidentu aplēsēm, varētu samazināt lēmumu kavējumus līdz pat 46%. Valsts kontrole norāda uz nepieciešamību pārskatīt gan amata vietu skaitu, gan VDEĀVK noteiktos uzdevumus, lai invaliditātes noteikšana būtu ilgtspējīga un savlaicīga.
Atbalsta sistēmu kopumā Valsts kontrole raksturo kā sadrumstalotu un nevienlīdzīgu, īpaši pašvaldību līmenī, kur pakalpojumu pieejamība un apjoms būtiski atšķiras atkarībā no dzīvesvietas.
Revidenti atgādina, ka 2024. gada decembrī likumā noteikts minimālais sociālo pakalpojumu grozs, kas pilnībā jāievieš līdz 2029. gadam, tomēr 2025. gadā visās pašvaldībās no septiņiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem nodrošināmiem pakalpojumiem tiek sniegti tikai divi.
Piemēram, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem patlaban pieejams tikai 38 pašvaldībās.
Revīzijā par būtisku problēmu atzīts aprūpes atbalsts – tas ir sadrumstalots, nepietiekams un grūti administrējams, jo viena vajadzība tiek nodrošināta ar vairākiem instrumentiem, no kuriem neviens nav pietiekams.
Valsts kontrole ziņo, ka 63,6% bērnu un 83,2% pilngadīgo ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri saņem valsts pabalstu kopšanai, pašvaldību aprūpes pakalpojumus neizmanto. Vienlaikus valsts pabalsts kopšanai nesedz pat vidējās pakalpojuma izmaksas, kas ir vismaz par 220 eiro lielākas nekā pabalsta apmērs.
Valsts kontrole norāda, ka kā risinājumu situācijas uzlabošanai Labklājības ministrija (LM) paredz tikai valsts pabalsta kopšanai palielināšanu, kas plānota no 2030. gada. Revidentu vērtējumā tas būtiski situāciju neuzlabos, jo daļai cilvēku aprūpes pakalpojumi tāpat nebūs pieejami vajadzīgajā apjomā. Valsts kontrole uzsver, ka finansējumu, ko plāno novirzīt pabalsta palielināšanai, primāri būtu jāiegulda pašā aprūpes pakalpojumā.
Tāpat revidenti norāda uz nepilnībām transporta atbalstā, kas ir sadrumstalots un nepietiekami mērķēts. Valsts pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai 105 eiro apmērā pusgadā, revidentu vērtējumā, nodrošina tikai nelielu daļu no reālajām pārvietošanās izmaksām, bet transportlīdzekļa pielāgošanas pakalpojums ir pārāk šaurs, jo paredzēts galvenokārt gadījumiem, kad persona pati vada transportlīdzekli. Valsts kontrole arī norāda, ka invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes saņemšanas kārtība nav cilvēkam draudzīga, jo karti izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, lai gan nepieciešamā informācija ir VDEĀVK rīcībā.
Valsts kontrole informē, ka LM ir sniegti deviņi ieteikumi, lai invaliditātes statusu turpmāk varētu izmantot kā pamatu mērķētam atbalstam, tostarp uzlabojot informācijas apriti, stiprinot VDEĀVK kapacitāti un vairāk orientējot valsts un pašvaldību atbalstu uz cilvēku faktiskajām vajadzībām, nevis formāliem kritērijiem.
Viss Valsts kontroles revīzijas ziņojums izlasāms ŠEIT.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Valsts medicīnas misija ir mazināt arī primāro invaliditāti, kas ir pieaugusi(no 2018.g)par 15%, finansējums pieaudzis(2019) no ~ 1 mjrd līdz (2026) ~ 2mjrd eur, pie pacientu līdzdalības ~ 35% (t.i. ~ 0,7 mjrd). Vai joprojām liekas, ka vienk. vajag vairāk naudas un to pašu politisko negribu?