“Rīdzenes sarunu” nopludināšanas mērķis – mainīt ģenerālprokuroru?

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs sniedzis interviju, kurā izsaka savas domas par politiskās vārīšanās pasūtītājiem.

Vārīšanās sākās 2011. gadā ar milzīgu pompu un pēc politiska pasūtījuma: notika 43 kratīšanas, dažādi «oligarhu kapusvētki», slīcināšanas un citi brīnumi, portālā nra.lv  žurnālistei Elitai Veidemanei stāsta Lembergs.

Viens no viņiem (pasūtītājiem – red.) bija Valdis Zatlers, bet politiskais spēks bija Vienotība. Par to nav nekādu šaubu. Turklāt – ne visa Vienotība, bet sorosiskais spārns. Un kāds par to arī maksāja – bez naudas tādas lietas nenotiek. Savijās ekonomiskās un politiskās intereses, un tieši tāpat, kā tas savulaik bija «lietussargu revolūcijas» un akmeņu mētāšanas «pasākumā» (2009. gada 13. janvārī), šo pasūtījumu apmaksāja mani Ventspils oponenti. Arī tagad nauda nāk no tā paša avota Ventspilī. Manus oponentus neapmierina politisko spēku salikums, kāds ir izveidojies šobrīd un kāds varētu būt arī nākotnē. Tāpēc viņi iecerējuši mainīt situāciju tagad. Toreiz rezultātu nebija, jo Zatlers uztaisīja partiju, kas drīz vien nomira. Šodien mērķis ir Saeimas vēlēšanas.

Līdz tam laikam Vienotība acīmredzot pārstās eksistēt, jo sorosisti to būs panākuši. Tagad rindas kārtībā ir ZZS. Kopumā tie ir apmēram 40% no Saeimas mandātiem. Politiskā ķēve, uz kuru tagad tiek liktas likmes, ir Strīķes kompānija, bet Strīķei ir liels negods, ka viņas skaļi iesāktā kampaņa ir izgāzusies ar milzīgu blīkšķi, jo tur galīgi nebija, kur aizķerties. Tāpēc viņai tagad vajag notīrīt savu nošmulēto kostīmu, mēslus uzmetot virsū kādam citam. Politiskā uzdevuma mērķis: panākt ģenerālprokurora atkāpšanos, lai viņa vietā ieliktu cilvēku, kas nevis ievēro tiesiskumu, bet pilda politiskās pavēles, ko dod Strīķe un sorosistu kompānija.

Starprezultāts, ko viņi vēlējās, ir sasniegts: ir izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija. Kāds būs tās uzdevums? Tā izmeklēs, ko un ar ko es drīkstu runāt, ar ko es drīkstu tikties un tamlīdzīgi. Iespējams, ka man vispār aizliegs runāt. Varbūt man pat aizliegs domāt par to, kas, manuprāt, varētu būt valsts augstākās amatpersonas. Bet pats svarīgākais – novest līdz demisijai prokuroru Kalnmeijeru. Pret viņu bija izveidota arī Jaunā Rīgas teātra izrāde Kārkli. Arī viss šis «oligarhu sarunu» jampadracis ir pret viņu. Zināmā mērā, protams, arī pret mani, jo jābūt objektam, par kuru izveidot stāstu. Pirms vēlēšanām man par godu bija uzrakstītas četras grāmatas. Protams, arī tie paši Kārkli bija pret mani. Tagad gaidu iestudējumu operā… Iespējams, ka ar Šleseru esmu vienu vai divas reizes ticies Rīdzenē. Man teica, ka sarunas esot bijušas par Saskaņuvaldībā. Es tādas sarunas neatceros. Šādas valdības veidošana nekad nav bijusi dienaskārtībā, jo tas vienkārši nebija iespējams. Vēl jau ir arī «ietekme uz medijiem». Ločmelei un Sorosam var būt, bet man – ne? Nu, beidziet, tie ir murgi.

Uz jautājumu, vai šo «oligarhu sarunu» publicēšana ir tikai vēršanās pret ģenerālprokuroru, Aivars Lembergs atbild: “Esmu uzrakstījis vēstuli gan valsts radio, gan valsts televīzijai, gan arī Nellijai Ločmelei, lai viņi man atsūta dokumentus, kas pierāda sarunu autentiskumu un ekspertīzes slēdzienus, ka tie runātāji ir konkrētas fiziskas personas, nevis izdomāti tēli.

Ir pagājušas divas nedēļas. Latvijas Radio man atsūtīja vēstuli, kurā teikts, ka viņiem šādu dokumentu nav, tātad LR nodarbojas ar propagandu. LTV man uzraksta atbildi, kurā atrunājas, ka pārraidītajos sižetos izplatītā informācija par t.s. Rīdzenes sarunām esot «LTV žurnālistu un citu personu viedokļi».

Nevis fakti un pierādījumi, bet viedokļi! Nedz LTV, nedz LR, nedz žurnāls Ir dokumentus, kas apstiprina, ka es esmu bijis konkrēto sarunu dalībnieks vai ka sarunas ir autentiskas un ir veikta to fonoskopiskā ekspertīze, nav atsūtījuši. Domāju – neko arī neatsūtīs. Līdz ar to nav, par ko runāt. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, atbilstoši Satversmei privātas sarunas ir tikai privātas sarunas. Lai arī ko cilvēks tajās saka, tā ir viņa personiska lieta.

Treškārt, cilvēki nereti domā vienu, bet runā ko citu. Diezgan bieži cilvēki runā niansēs un piemiedz ar aci. Kas attiecas uz mani… Lai ko arī darītu, es saprotu: es tieku novērots un noklausīts 24 stundas diennaktī. Tā bija arī 2010., 2011. gadā. Tas, ko tagad viens otrs čivina par Saskaņu valdībā… Kurā valdībā tad Saskaņa ir bijusi? Nevienā. Un kurš pieprasīja, lai Saskaņa būtu valdībā? Tikai un vienīgi Zatlers. Viņš jau bija ievēlēts Saeimā, un tad viņš to stingri pieprasīja. Ja pieprasīt valdībā Saskaņu ir noziegums – par ko es stipri šaubos -, tad pirmais, no kura jāprasa atbildība par dzimtenes nodevību, ir tieši Zatlers.

Kāpēc šīs «oligarhu sarunas» publiski parādījās pēc pašvaldību vēlēšanām? Ja tās parādītos pirms tām, aina būtu pavisam cita, Lembergam vaicā žurnāliste.

“Tad apgalvotu, ka «oligarhu sarunas» ir saistītas ar pašvaldību vēlēšanām, tās paietu, un skandāls būtu izkūpējis. Tad diez vai izdotos izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Toties tagad – ir šī komisija, ir paziņots, ka tiek veidota jauna partija no Vienotības sorosistu spārna, un tagad ir divas partijas – Strīķes un sorosistu. Tās neapvienosies, viena spēlēs jauno politiķu partiju, otra būs pieredzējušo politiķu partija – lai cilvēkiem būtu izvēle. Taču šī parlamentārās izmeklēšanas komisija ir vairāk nekā smieklīga. Es gribētu dzirdēt, ko tie «izmeklētāji» man jautās. Laikam būs bailes mani aicināt.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: nra.lv