Noklausīšanās skandāla kriminālprocess par nelikumīgajām darbībām starptautiskajā lidostā Rīga aizsākās jau 2013. gada decembrī, par ko portāls Puaro.lv informēja iepriekš, bet nu izmeklētājs uzskata, ka ir savākti pietiekami pierādījumi, lai sāktu kriminālvajāšanu pret trim personām par personas korespondences noslēpuma tīšu pārkāpšanu, četrām personām par nolaidību un vēl četrām personām par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu.
Drošības policija lūgusi sākt kriminālvajāšanu pret vienpadsmit lidostas Rīga bijušajām un esošajām amatpersonām.
Publiski paustā informācija gan par aizdomās turētajām, gan par noklausītajām sarunām ir skopa.
“Ko es varu tur komentēt. Lieta iet savu procesuālo gaitu. Vēlu veiksmi tās atrisināšanā,” izdevumam Dienas Bizness teicis A. Mūrnieks, kurš lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatā bija no 2012. gada nogales līdz 2014. gada rudenim. Viņš sacījis, ka neesot informēts par to, ka būtu apsūdzēts. “Kādam jau ir jābūt vainīgam. Par noklausīšanos lidostā neko nezināju un, ja kādam man tagad patīk pārmest nolaidību, tad kā es varu būt nolaidīgs pret kaut ko, ja fakts no manis tika slēpts?” vaicā Mūrnieks.
Arnis Luhse, kurš lidostas Rīga vadītāja amatu ieņēma no 2010. gada līdz 2012. gada nogalei, nav tik pārliecināts par to, ka lidostas noklausīšanās skandāls tiek izmantots, lai izrēķinātos ar politiski “neērtām” amatpersonām: “Var jau būt, taču domāju, ka mana vaina visā šajā lietā ir tā, ka vispār uzsāku iepirkumu par lidostas Rīga jauno telefoncentrāli, ar kuru it kā bija iespējams šo noklausīšanos veikt. Manuprāt, Drošības policija vienkārši cenšas aizsargāt savus ārštata darbiniekus, bet ciest tagad dabū visi, kas atradās tuvumā, bet šī lieta nav konkrēti vērsta pret mani.”
Luhse atceras, ka skandāls sācies pēc tam, kad viens no lidostas valdes locekļiem – Raimonds Rožkalns, kurš savulaik ieņēmis arī augstu amatu Satversmes aizsardzības birojā, – pamanījis uz galda ierīci, ar kuru varot noklausīties.
Avots: db.lv
cba