Pretēji sākotnējiem valsts amatpersonu izteikumiem patiesībā līguma nosacījumi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēkas iegādi valsts īpašumā tā arī paliks noslēpums un netiks atklāti, – to apliecina Jāņa Reira (Vienotība) vadītā Finanšu ministrija, kuras pārraudzībā ir oficiālais līgumslēdzējs un jaunais ēkas īpašnieks – Mārtiņa Tola vadītā valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi.
Kā zināms, pēc tam, kad portāls Pietiek.com 5. janvārī atklāja paslepus noslēgto darījumu, Valsts nekustamie īpašumi nāca klajā ar paziņojumu, kurā cita starpā minēja, ka “darījums tika slēgts starp divām komercsabiedrībām, līgumslēdzējiem vienojoties par līguma nosacījumu konfidencialitāti” un tādēļ “darījuma nosacījumi var tikt publiskoti pēc darījuma pabeigšanas. Darījumu plānots pabeigt līdz 2016.gada 15.janvārim”.
Valsts nekustamie īpašumi arī apgalvoja, ka “līdz ar darījuma pabeigšanu tiks noņemts “ierobežotas pieejamības” statuss visa veida informācijai, ziņām un dokumentiem, kas tieši vai pastarpināti attiecas uz Kapitāla daļu iegādi un Kapitāla daļu iegādes darījuma noslēgšanu”.
Nu izrādās, ka tā ir bijusi nepatiesība – arī pēc darījuma noslēgšanas tā konkrētie nosacījumi, kas varētu radīt vēl lielāku neizpratni sabiedrībā, paliks slepeni un netiks atklāti. Pietiek publicē pilnu Finanšu ministrijas jaunāko skaidrojumu:
“Ar Finanšu ministrijas 2015.gada 18.decembra pavadvēstuli Nr.38-VK/6716-IP izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tika iesniegts Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par izšķirošās ietekmes iegūšanu”. Finanšu ministrijas pavadvēstulē tika norādīts, ka pamatojoties uz Komerclikuma 19. panta pirmo daļu un Informācijas atklātības likuma 5. un 7. pantu informācijai, kas ietverta rīkojuma projektā, rīkojuma projekta anotācijā un rīkojuma projekta paskaidrojošajiem materiāliem noteikts ierobežotas pieejamības statuss un ierobežotas pieejamības statuss saglabājams līdz kapitāla daļu iegādes darījuma noslēgšanai un izpildei.
2015. gada 29. decembrī starp valsts akciju sabiedrību „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) un SIA „Mežaparks SPV” tika noslēgts Daļu pirkuma līgums, saskaņā ar kuru VNĪ iegādājās SIA „Mežaparks SPV” (reģistrācijas Nr.40003804213) piederošās SIA „Biroju centrs Ezerparks” (reģistrācijas Nr. 40103175644) (turpmāk – BCE) 9 901 381 kapitāla daļas (turpmāk – Kapitāla daļas) un 2015. gada 29. decembrī BCE dalībnieku reģistra nodalījumā Nr. 2 VNĪ tika ierakstīta kā vienīgais (100%) BCE kapitāla daļu īpašnieks. Uzņēmuma reģistra Komercreģistrā VNĪ kā vienīgais (100%) BCE kapitāla daļu īpašnieks tika ierakstīta 2015. gada 30. decembrī. Savukārt VNĪ Daļu pirkuma līgumā uzņemtās saistības izpildījusi pilnībā 2016.gada 8.janvārī.
Ņemot vērā minēto, VNĪ valde 2016.gada 8.janvārī pieņēmusi lēmumu atcelt „komercnoslēpuma” statusu visa veida informācijai, ziņām un dokumentiem, kas tieši vai pastarpināti attiecas uz Kapitāla daļu iegādi un Kapitāla daļu iegādes darījuma noslēgšanu. „Komercnoslēpuma” statuss, kā to paredz noslēgtais Daļu pirkuma līgums, tiek saglabāts starp VNĪ un SIA „Mežaparks SPV” 2015. gada 29. decembrī noslēgtajam Daļu pirkuma līgumam, izņemot līgumā minētajai pirkuma maksai par Kapitāla daļu iegādi.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta ceturto daļu informācijas autors vai iestādes vadītājs ierobežotas pieejamības statusu informācijai nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu, izņemot šā likuma 7. pantā minēto. Savukārt Informācijas atklātības likuma 7. panta piektā daļa nosaka, ka informācija par komercnoslēpumu ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad komersants paziņo iestādei par komercnoslēpuma statusa izbeigšanu vai kad attiecīgā informācija kļuvusi vispārpieejama trešajām personām.
VNĪ 2016.gada 8.janvārī sagatavojusi un nosūtījusi Finanšu ministrijai vēstuli par to, ka turpmāk nav saglabājams ierobežotas pieejamības informācijas statuss Ministru kabineta 2015.gada 23.decembra rīkojumam Nr.808 „Par izšķirošās ietekmes iegūšanu” un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumam.
Finanšu ministrija 2016.gada 11.janvārī ir saņēmusi vēstuli no VNĪ un jau tuvākajās dienās to nosūtīs Valsts kancelejai par to, ka turpmāk nav saglabājams ierobežotas pieejamības informācijas statuss Ministru kabineta 2015.gada 23.decembra rīkojumam Nr.808 „Par izšķirošās ietekmes iegūšanu” un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumam.”
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: Pietiek. com
Jautājums vēl ir: vai Valdība t.sk.ministri varēja pieņemt pirkuma lēmumu par desmitiem miljoniem eiro tērēšanu laikā, kad Valdība faktiski bija demisionējusi?
Ja šobrīd prasa atbildību, faktiski sanāk, ka neviens nav atbildīgs.
Es pat teiktu, ka, ja ņem vērā, ka tāpat tuvākajā laikā bija plānota Straujumas demisija, šis process tika mākslīgi paātrināts, lai veiktu šo afēru.
..tas ir tiešām atspogoļojums attieksmē pret tautu !! INTERESANTI ,KĀDOS TIESĪBAS AKTOS TAS IR ATTEIKTS ,KA PIRCĒJAM -TAUTAI NAV TIESĪBAS IEPAZĪTIES AR PIRKŠANAS PĀRDOŠANAS LĪGUMA NOSACĪJUMIEM ?????? UN TĀ SKAITĀS DEMOKRĀTISKA VALSTS ????????????