„Esmu secinājis, ka neviens šo komisiju un tās darbu nevēlējās. To izveidoja vairāk “uz papīra”, bez kādas jēgas,” intervijā lvportals.lv saka vēsturnieks Kārlis Kangeris, kura vadītajai VDK zinātniskās izpētes komisijai saskaņā ar likumu jau maijā jāsniedz ieteikumi valdībai tālākai rīcībai ar sabiedrības un politiķu uzmanības lokā nonākušajiem “čekas maisiem”.
Kangeris atceras, ka 2015. gadā, kad komisija sāka darboties, SAB ieteica komisijai sūtīt uz turieni divus pētniekus. Taču tiem būtu jākļūst par TSDC darbiniekiem, kas komisijai nebija pieņemami.
Tolaik arī parādījusies SAB vadītāja pirmā intervija plašsaziņas līdzekļos, kurā Maizītis paziņoja, ka komisiju pie kartotēkas nelaidīs. Tāda bijusi viņa nostāju visu laiku. Taču politiķi allaž atsaucas uz Maizīša teikto, kurš it kā laipni aicina: nāciet, nāciet pie mums strādāt, bet komisija it kā ietiepīgi neiet. „Tas ir mīts, šķiet, ka mums vajadzēs sagatavot īpašu videoklipu ar Maizīša kunga teikto gan televīzijā un presē, gan sarakstē ar komisiju, ka komisijai VDK kartotēku nedos,” saka Kangeris.
VDK zinātniskās izpētes komisijai trīs gadus nav bijis kontaktu ne ar vienu izglītības ministru vai kādu no ministrijas vadošiem darbiniekiem, intervijā norāda „čekas maisu” komisijas vadītājs. Pēdējo reizi ticis runāts 2014. gadā pirms vēlēšanām ar toreizējo izglītības ministri Inu Druvieti. Lai gan ministrija, ja gribētu, varētu ieteikt pētniecības virzienus, tā par komisiju nemaz nav interesējusies, norāda Kangeris.
Valsts būtībā VDK aģentus ir slēpusi vai sargājusi, secina vēsturnieks. Citās zemēs ir pieņemts, ka cilvēks drīkst uzzināt aģentu vārdus. Ja arī Latvijā būtu tāpat, tad, pēc VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītāja domām, tā lieta jau sen būtu nokārtojusies evolucionārā ceļā un mierīgi.
Kangeris rosina spert radikālus soļus – publicēt visu bez komentāriem. Taču uz Latvijas simtgadi gan neko publiskot nepagūšot. Birokrātiskās dzirnas tik ātri nemaļ, intervijā norāda vēsturnieks.
„Komisijas rekomendācijas skars juridisko pusi. Uzskatām, ka VDK likums pašreizējā redakcijā neder un tajā ir jāveic noteiktas izmaiņas. Būs ieteikumi arī par arhīvu dokumentu grupām. Vislabākais būtu izveidot kādu nelielu institūciju, kas šo darbu sistemātiski turpinātu ilgtermiņā, rosina „čekas maisu” komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!