Skaidrs, mēs šodien varam nezināt atbildi uz šo jautājumu un aplūkot vienīgi versijas.
Versiju ir daudz, sākot ar privāto dzīvi un to, ka Bunkus slepkavību pasūtījis kāds greizsirdīgs vīrs, kura sievai it kā esot bijušas romantiskas attiecības ar Mārtiņu, un beidzot ar dažādiem vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem, kas palikuši neapmierināti pēc Trasta komercbankas likvidācijas, nesaņēmuši visu naudu un tagad atriebušies. Tiek pat minēti uzvārdi un dažādas Aizkaukāza valstis, no kurienes šī atriebība varētu būt nākusi.
Tāpat kādu brīdi figurēja versija, ka notikusi rēķinu kārtošana starp vietējiem maksātnespējas administratoru grupējumiem. Nekādu faktoloģisku apstiprinājumu nav nedz mītiskajām Bunkus mīļākajām ar supergreizsirdīgajiem vīriem, nedz arī kādiem Aizkaukāza ļaunajiem. Par pēdējiem es apjautājos dažiem Latvijā ļoti ietekmīgiem attiecīgā reģiona pārstāvjiem, kas būtu bijuši pirmie, pie kuriem problēmu gadījumā pēc palīdzības vērstos šī reģiona cilvēki. Viņi šo versiju noraida un viņiem noteikti var ticēt tik nopietnos jautājumos.
Tas viss man liek domāt, ka versijas par mīļākajām un nez kādiem tur kaukāziešiem ir tikai informatīvs piesegs, kas gluži vai piederētos tik profesionāli un tik augstā līmenī izpildītai slepkavībai. Es esmu ticies arī ar Bunkus ģimenes pārstāvjiem. Arī viņi pēc rūpīgas iedziļināšanās visā pieejamajā informācijā kategoriski noraida šīs versijas.
Tas savukārt noved mūs pie versijas, uz kuru 28. oktobrī norādīja raidījums “Nekā personīga”.
Pirms to iztirzāt, pieminēšu vienu atsevišķu faktoru, kas, manuprāt, ir jāņem vērā. Vairāki eksperti, ar kuriem es esmu runājis par šo slepkavību, ir vienisprātis par vienu – Mārtiņš Bunkus tika noslepkavots īpaši demonstratīvā veidā. Gaišā dienas laikā, dažus metrus no aktīva puķu tirdziņa un tik tuvu Valsts policijas galvenajai ēkai, ka, ja gribētu vēl tuvāk, būtu jābrauc policijas pagalmā. Braucošā mērķī, šaujot no Kalašņikova automāta, tika precīzi raidīti vairāki šāvieni, bet paši slepkavas izgaisa tā, ka policijas rīcībā nav pilnīgi nekādu pavedienu – nedz fotorobota, nedz pirkstu nospiedumu, nedz DNS materiāla, nedz informācijas par to, ar kādu mašīnu noziedznieki atstāja nozieguma vietu un/vai Latviju pēc tam, kad bija sadedzinājuši to automašīnu, kuru izmantoja noziegumam. Slepkavības pasūtītāji un izpildītāji ne tikai nav centušies nomaskēt slepkavību kā laupīšanas mēģinājumu, nejaušu konfliktu nakts stundā, kas beidzies ar nazi vēderā vai kā tamlīdzīgi, bet uzkrītoši nav gājuši vieglākos ceļus, izvēloties kādu nomaļu vietu un laiku. Viņi demonstratīvi ir pakļāvuši sevi riskam, ka tuvumā pēkšņi tieši nelaikā uzradīsies kāds policijas auto vai policists privātā, kas nebūtu nekas īpašs, ņemot vērā, ka tieši tuvumā esošajā Valsts policijas galvenajā ēkā un tai pieguļošajās ēkās vien strādā teju pustūkstotis policistu. Nemaz nerunājot par to, cik policistu dienas laikā ierodas un dodas prom no Valsts policijas galvenās ēkas tieši pa šīm pieguļošajām ielām.
Eksperti ir vienisprātis, ka Mārtiņa Bunkus slepkavība ir speciāli izdarīta šādā vietā, lai skaidri nodotu vēstījumu par to, kādas iespējas ir slepkavības organizētāju un pasūtītāju rīcībā, cik ļoti viegli viņiem ir īstenot šādu slepkavību Latvijas policijas acu priekšā un uz ko viņi ir gatavi iet, lai sasniegtu savus mērķus. Jautājums ir – kam gan slepkavības pasūtītāji vēlējās nodot šo vēstījumu? Kāda varētu būt vajadzība kādam nodot šādu vēstījumu? Kuru gan vajadzēja pārliecināt un iebiedēt, un kurš vispār varētu saprast kontekstu šādam vēstījumam? Tāpat ir svarīgi, kādas darbības būtu jāpārtrauc, vai tieši otrādi – jāveic vēstījuma saņēmējiem?
No raidījuma “Nekā personīga” apkopotās informācijas skaidri izriet, ka visi Mārtiņa Bunkus pūliņi pēdējo mēnešu laikā pirms nāves bija vērsti tikai uz vienu – nepieļaut ABLV bankas akcionāru lobēto bankas pašlikvidācijas procesu, bet likvidēt banku ar ārēju likvidatoru spēkiem. Kā mēs tagad zinām, lai nepieļautu bankas pašlikvidāciju, Mārtiņš Bunkus aktīvi sadarbojās ar ASV valdības pārstāvjiem. Ir zināms par viņa kontaktiem ar ASV vēstniecības pārstāvjiem, vizītēm Vašingtonā, pat prominenta ASV lobista noalgošana.
Vēršanās pie ASV valdības pārstāvjiem no Bunkus interešu viedokļa ir saprotama, jo tieši ASV valdība bija tā, kas atklāja visai pasaulei, kas patiesībā ir ABLV bizness. Tieši ASV uzlika sankcijas šai bankai, pasludinot ABLV par draudu, un tieši FinCen paziņojuma dēļ banka sabruka.
Visai loģiski bija pieņemt, ka tas nekādā veidā nebūtu pareizi, ka cilvēkiem, kuri naudas atmazgāšanu padarījuši par ABLV bankas biznesa centrālo balstu ( FinCEN has reasonable grounds to believe that ABLV executives, shareholders, and employees have institutionalized money laundering as a pillar of the bank’s business practices), tiktu ļauts sakopt savas darbības sekas un noslēpt pēdas pēc bankas darbības pārtraukšanas un bankas likvidācija būtu jāuztic kādam citam. Piemēram, Mārtiņa Bunkus piedāvātajai starptautiskajai likvidatoru komandai.
Ņemot vērā, ka Latvijas atbildīgās institūcijas pieļāva domu uzticēt pašiem naudas atmazgātājiem arī tālāko bankas likvidācijas procesu organizāciju, Bunkus meklēja kontaktus ar Amerikas valdības pārstāvjiem, lai pievērstu uzmanību šai situācijai un meklētu atbalstu starptautisko likvidatoru komandas idejai.
Tā acīmredzot bija viņa liktenīgā kļūda. Kāds patiešām nobijās, ka šādas Mārtiņa Bunkus darbības varētu rezultēties ar panākumiem, un ideja par ABLV pašlikvidāciju, kuru organizē paši naudas atmazgātāji, tiks noraidīta.
Nav nekādu šaubu, ka šis jautājums, par kuru tieši tobrīd tika lemts, varēja tikt izlemts abējādi. Lobēšanā un spiediena izdarīšanā uz lēmējiem bija iesaistīti no vienas puses gan politiķi, bijušie un esošie oligarhi, gan citi vietējie lietu sakārtotāji. Skaidrs, ka nauda vispār nebija problēma. Un no otras puses Bunkus nolīgtie ASV lobisti, kā arī, visticamāk, savu viedokli izteica arī oficiālas ASV amatpersonas. Bija jāpieņem lēmums.
Kā teicis slavenais gangsteris Als Kapone, ar laipnu vārdu var panākt daudz, bet ar laipnu vārdu un pistoli var panākt daudz vairāk. Tā ir fundamentāla dzīves patiesība, kuru apstiprinās jebkurš psihologs. Jo lielāka ir pozitīvās un negatīvās motivācijas šķēre, jo vieglāk cilvēkam izšķirties. Proti, ja tev piedāvā izvēli paņemt divus miljonus kukuli, vai arī es iešaušu tev ceļgalā, tu nešaubīgi paņemsi kukuli. Acīmredzot kāds izlēma, ka ir jāpalīdz dažām Latvijas amatpersonām pieņemt pareizo lēmumu un jānosūta skaidrs vēstījums, lai nerodas pārpratumi par iesaistīto pušu nodomiem, apņēmību un iespējām.
Trīspadsmit dienas pēc Mārtiņa Bunkus nāves, kas tehniski ir pats ātrākais laiks, kādā faktiski to bija iespējams sagatavot, ABLV akcionāri saņēma sev labvēlīgo lēmumu par bankas likvidāciju.
Skaidrs, ka viss izklāstītais ir tikai versija. Bet teikšu atklāti, man paliek neomulīgi no tā, cik baisi ticama tā ir.
Autors: Jurģis Liepnieks
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Paga paga, tas kems gribeja izlaupit banku ko cilveki desmitiem gadu celusi. Kadi lobiji, suds vinam tur bija uz kocina ne asv. Nulle atbalsta no tiem kas kautko varetu ietekmet, pat ne pazisanas. Tas bija splaviens debesis. Vins bija kartiga lupata un visu ko darija darija tikai del naudas. Par starptautisku likvidatoru komandu nu gan nak nak smiekli.
Man gan šķiet ļoti vāja argumentācija šim scenārijam – kāda jēga šaut nost lividatoru, ja ar to tieši tāpat (2m vs lode celī) var visu sarunāt.
Slepkavošana gandrīz vienmēr ir neefektīvākais risinājums.
Puika saorganizeja bankai problēmas, banka likvidēja problemu.
Jautājums, tikai kāpēc drošības policija nav paņēmusi pie dziesmas pārējos no Latvijas valdības un fuktuka, kas uz kaut kāda amerikāņa lobētas, no bunkusa iegūtās informācijas pamata stedza aizklopēt 3 lielāko Latvijas banku
Nav svarīgi, kas bija Bunkus, svarīgi, ka viņu tie vai citi novāca un tas nav pareizi, lai kas viņš būtu. Ja viņu novāca par to, ka viņš sadarbojās ar USA, nu tad ir jāizdara secinājumi, kas valda Latvijā. Gan jau, ka USA nebija priecīgi par pašlikvidāciju, bet aptina ap pirkstu visus, izgudroja kaut kādu acu apmulķošanas shēmu, ka it kā kontroles dienests arī algos auditoru, taču tas ir pavisam kas cits, nekā kontrolēta vai tiesas vadīta likvidācija.
Man pat nobira asara. Tikai, liekas, tai lietiņai vēl var piešūt klāt daudzas, jo daudzas nelietības, kuras brālīši Bunkus savā radošajā darba mūžā ir sadarījuši. Bandītam, bandīta liktenis. Nevajag mēģināt to nelaiķi pārvērst par varoni, kurš nu bija meties cīņā par taisnīgu lietu! Par visām varēm pats gribēja izlaupīt ABLV. Šim tipiņam un viņa brālītim naudas kāre laikam bija ielikta bērnu gultiņā.
Pieļauju, ka tajā iesaistītas arī valsts iestādes, jo neredzu degsmi Latvijai atklāt un ASV nosodīt notikušo. Pie kam, sastrādātais ir grupas darbs: Informācijas ievācējs, ieroča un auto sagādātājs, šāvējs un tīrītājs. Šai grupai var būt situatīvs raksturs. Kur skatās valsts iestādes, kur informācijas apmaiņa ar ārvalstīm, par noteikta rakstura personām, viņu pārvietošanos, kur analītiskais darbs?!
Pievienoties di
“Pieļauju, ka tajā iesaistītas arī valsts iestādes, jo neredzu degsmi Latvijai atklāt un ASV nosodīt notikušo”.
Vēl piesauc pasaules sabiedrību nekavējoši reaģēt uz šo notikumu LV. Nav brīnums kāpēc LV tāda Saeima, valdība un “augšupeja”, ja katrs otrais ir neizglītots, tups, iedomīgs pajoliņš. Viens spilgts piemērs -Janka analīttiķis.
Nepieminēšu senākus uzvārdus…Skripaļs – vienkāršs civiliedzīvotajs (ar bagātu, bet tomēr pagatni), Hošogi – vienkārši žurnālists (miljardiera un pirmā karaļa ārsta radinieks), Bunkus – valsts ierēdnis, kurš velējās likvidēt banku, kuru ASV turēja aizdomās par Krievijas un Z-Korejas naudas atmazgāšanu (valstis, pret kurām ieviestas sankcijas)…vai tas nav pietiekams pamats, lai satrauktos?
p.s.atvainojos, bet Jūs par mani neko nezinat, bet izdarat nepārdomātus secinājumus:-)))
Kad divi divdesmitgadīgi izredzēto tautas pārstāvji pēkšņi no nulles uzblieza vietējiem apmēriem milzīgu banku, neomulīgi nebija? Kad visādi šefleri uzpērk LV visu ko var un ko nevar, neomulīgi nav? Nu tad jau nevajadzētu īpaši raustīties arī brīžos, kad jāizbauda šo procesu sekas un blakusefekti! :D
Visas bankas maksā tā saucamajiem US lobistiem, arī caur Ilmāru tā bija , AB nemaksāja, jo spēcīgi krievi tur mitinājās, Ilmārs nostučīja, nolēma likvidēt, Ilmārs ar Sprūdu gribēja, noņēma no distances, Bunkus vairāk gribēja, noņēma smagāk…..krievi vinnēja….
Vāji.
Varbūt nelaiķa darbības javērtē vēl agrāk, kas bija iemesls, kura dēļ bankai radās problēmas tieši dēļ norādēm no ASV? Banka no kredītiestāžu tirgus ir izmesta, Citadele tiek pie papildus klientūras, mērķis sasniegts, jāsatīra pēdas, lai nejauši neuzpeld fakts, kurš piespēlēja asv informāciju par it kā notiekošo naudas atmazgāšanu. Irākā tak ķīmiskos ieročus arī neatrada?
Versiju būs daudz un dažādas, tikai pasūtītāji un izpildītāji netiks atklāti. Mulsina tas, ka Danske Bank par tādām pašām nelikumībām kā ABLV ,netiek likvidēta. Naudas kāre dažiem subjektiem ir nepārvarama. Tad dažkārt tās dēļ nākas ziedot dzīvību.
Nu gan jau ne viena puse un ne ar otra puse nav ne balta un ne pūkaina. Katram sava versija šķiet ticamāka un tikai pāris cilvēku zin kam un par ko
Loģiski viss izklāstīts un sanāk, ka kamēr parastā tauta apkaro viens otru vēlēšanās, lielie onkuļi naudas lietās kārto savus jautājumus ar pavisam citām metodēm un mēs pat nezinam, kas notiek. Strīdamies par to vai Kivičs būtu labs kultūras ministrs vai nē, kamēr daži pasūta slepkavības un nokārto šajā valstī visu ko viņiem vajag un kā vajag.
Jurģi, tik atklāti lobēt zeglīgās Bunkus ģimenes intereses ir nesmuki. Ja tiesībsargājošās institūcijas būtu uzdevumu augstumos (ko apšauba Bunkus ģimene), tad gan Mārtiņš, gan viņa brālis tagad sēdētu aiz restēm, nevis bļausītos par netaisnību pasaulē. Paveicās, ka šīs hiēnas netika pie AB izzagšanas. Karma nokārtoja rēķinus ar negausi, kas daudzus bija iedzinis izmisumā.
Perfekti pateikts
Kad es skatos uz mafijas razborkām, man nemaz nav žēl neviena, ne to nošauto, ne to ģimeņu, ne citu līdzvainīgo. Fundamentāla dzīves patiesība ir, ka alkatība nogalina. Nevienam nav ne mazāko šaubu, ka vienīgais motīvs, kāpēc cilvēks gribēja kļūt par bankas likvidatoru bija alkatība. Viņam bija par maz. Katrs saņem to, ko pelnījis.
Tieši tā!
pirms tam tak banka jānograuj, lai tiktu pie administrēšanas!!
Vai FinCEN ir nosaucis kaut kādus faktus par naudas atmazgāšanu, vai arī tās vēl aizvien ir tikai aizdomas? Ja Danskebank un Nordea gadījumā runā par konkrētām summām, tad te nekas tāds vispār nav nosaukts? Tas varbūt neko nemaina saistībā ar šo versiju par slepkavību, bet tas noteikti maina to – kurš ir labais un kurš ļaunais.
Tehniski runājot, tas ziņojums ir pieejams jebkuram kas vēlas to izlasīt. Tāpat arī dokumentā ir skaidri minēts, ka ir lietas kas IR publiskojamas un kas NAV publiskojamas. Manuprāt ar publiskoto dokumenta daļu pietiek lai nonāktu pie slēdziena, ka ABLV pavisam nav bijusi tīra banka un vairākkārtīgi izvairījās no korektas “zini savu klientu” prakses ieviešanas. Man sākumā arī šķita, ka ABLV aizlaida pa burbuli bezjēgā, bet jo vairāk lasies par to kas notika, jo vairāk nākas pieņemt domu, ka tā bija korekta darbība (aizvērt iestādi), neskatoties uz paralēlajām lietām, ko banka darīja labu (nodokļi un hanza city, lm muzejs utml). Par… lasīt vēl »
Rimšēvičs arī teica, ka viņam draudēts ar nāvi īsi pirms šiem notikumiem, pēc tam viņu paņēma ciet un neviens neticēja vairs viņa teiktajam, ka aiz visa stāv ABLV, bet varbūt, ka vajadzēja ieklausīties?
Liepnieks vēlreiz apliecina, ka ir vienkārši klauns. Tieši cik stulbam ir jābūt, lai noticētu šai versijai? Turklāt raksts nav Liepnieka veidots, to pat pēc teksta stilistikas var saprast, ka kāds to ir uzrakstījis priekšā. Žēl Bunkus ģimeni, par kuru policija ir uzzinājusi tagad tik daudz, ka viņiem nekas cits neatliek, kā meklēt visas iespējas, lai policiju censtos novirzīt uz citu izmeklēšanas ceļu. Bet, lai gan bieži kritizēta, policija Latvijā tik stulba nav, Liepnieka kungs. Pat prastos kriminālromānos ir sižets, kur tiek attīstīta acīmredzamākā versija, taču pat lasītājam iesācējam ir skaidrs, ka šī versija nebūs īstā.
Neatradīs neviens neko un šis apraksts arī paliks tuvākais cik tuvu patiesībai ir iespējams tikt, bet tas nozīmē, ka šī nepaliks pēdējā tāda slepkavība. Atgriežamies nevis deviņdesmitajos, bet mūsdienu Krievijā un Ukrainā, tur šādas lietas visu laiku notiek, visi kam lielāks bizness vai kas, tie ar apsardzēm.