Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude par Jutas Strīķes identitāti

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā «tiek veikta bijušās KNAB direktora vietnieces Jutas Strīķes identitātes pārbaude», Neatkarīgo oficiālā vēstulē informējis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora vietnieks Andis Freimanis.

Jāatgādina, ka augustā Neatkarīgā no anonīma sūtītāja saņēma virkni materiālu par Jutas Strīķes un viņas ģimenes locekļu dzīvi Maskavā, t.i., pirms ierašanās Latvijā. Visticamāk, tie bija Krievijas detektīvu savākti dati no Maskavas pilsētas dažādu rajonu kara komisariātiem, pasu galdiem, kā arī izdrukas no Krievijas iedzīvotāju reģistra.

Materiāli apstiprināja jau zināmo, ka Anna Potapova (tāds bija J. Strīķes vārds un uzvārds Maskavā) Latvijā ieradās 1988. gadā un uzsāka mācības P. Stučkas Latvijas Valsts universitātē. Tomēr vairākas ļoti būtiskas detaļas, kas bija atspoguļotas šajos materiālos, bija krasā pretrunā ar viņas iepriekš publiski klāstītajiem biogrāfijas datiem, raksta nra.lv.

Tāpat jāatgādina, ka šā gada jūnijā publiski šaubas par J. Strīķes identitāti izteica KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, tādējādi vēlreiz aktualizējot tēmu, par ko mediji runāja jau 2011. gadā. Šāda J. Streļčenoka rīcība lika domāt, ka KNAB priekšnieks ir ieguvis kādus jaunus faktus par J. Strīķi – A. Potapovu.

Bija sen jāizpēta

Būtiski ir tas, ka J. Strīķe gadu gadiem (gan strādājot Drošības policijā, gan KNAB) ir saņēmusi augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam, kas nebūtu iespējams, ja SAB darbinieki pārbaudēs un intervijās būtu piefiksējuši kādus melus viņas stāstā par dzīvi Maskavā un motīviem, kāpēc 1988. gadā bija jāpamet daudzu padomju pilsoņu sapņu pilsēta un jāpārceļas uz dzīvi Atmodas alku pārņemtajā Latvijā, kas, salīdzinot ar Maskavu, bija tikai dumpīga province.

Ja tagad atklāsies kādi meli, tad tas būs spilgts apliecinājums vai nu SAB darbinieku neprofesionalitātei, vai – kas vēl sliktāk – politiskajai angažētībai.

Ņemot vērā, ka Neatkarīgajai nav iespēju pārbaudīt anonīmā autora atsūtītos materiālus, tie tika nosūtīti Saeimas Nacionālās drošības komisijai (NDK), KNAB un SAB, kas atspoguļots 12. augusta publikācijā Potapovu ģimene Maskavā dzīvojusi pie varas elites.

Beidzot tiks pētīts

No kompetento institūciju atbildes vēstulēm secināms, ka Neatkarīgās nosūtītie materiāli uztverti nopietni. Gan SAB, gan NDK «par sniegto informāciju» Neatkarīgajai izteikušas pateicību. SAB direktora vietnieks A. Freimanis vēstulē, kas saucas «Par Juriju un Annu Potapoviem», norāda, ka materiāli nosūtīti Ģenerālprokuratūrai, kur tiek veikta pārbaude par J. Strīķes identitāti.

Saeimas NDK ir izskatījusi Neatkarīgās vēstuli un tai pievienotos materiālus 7. septembra sēdē. NDK priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas parakstītā vēstulē Neatkarīgajai īpaši uzsvērts, ka ziņas par personām un viņu ģimenes locekļiem «ir būtiskas un izvērtējamas» procesā, kad tiek izsniegtas pielaides valsts noslēpumam – «lai pārliecinātos, vai persona atbilst likumā «Par valsts noslēpumu» izvirzītajiem kritērijiem, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam».

Vienlaikus Saeimas NDK norāda, ka «saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe š.g. 8. jūlijā ir atbrīvota no amata un ir uzskatāma par privātpersonu».

Tāpat NDK informē Neatkarīgo, ka turpinās «sekot līdzi notikumiem, kas skar valsts nacionālās drošības intereses».

Arī KNAB atbildē Neatkarīgajai uzsver, ka «birojs ir izbeidzis darba tiesiskās attiecības ar Jutu Strīķi» un līdz ar to «nav kompetents veikt pārbaudi par J. Strīķes personas datiem». Tomēr KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča norāda, ka «informācija tiks pieņemta zināšanai».

Nav vienkārši mirstīgie

Jāatgādina, ka Neatkarīgās kompetentām iestādēm pārsūtītie materiāli liecina, ka Potapovu ģimene Maskavā dzīvojusi elitāros rajonos – Maksima Gorkija krastmalā (mūsdienās Kosmodemjanskas krastmala) un Frunzes krastmalā -, kuros padomju laikā vienkārši mirstīgie pie dzīvokļiem netika. Šajos Maskavas pilsētas rajonos ļāva dzīvot tikai par īpašiem nopelniem padomju varas labā, kā arī militārpersonām un drošības struktūru darbiniekiem.

Piemēram, netālu no Potapovu mājas Maksima Gorkija krastmalā atradās un joprojām atrodas Maskavas kara apgabala štābs. Savukārt blakus lepnajai mājai Frunzes krastmalā, kurā savulaik dzīvoja Potapovu ģimene, gan tajos laikos, gan tagad izvietojušās tādas iestādes kā Krievijas Bruņoto spēku Inženieru karaspēka priekšnieka pārvalde, Krievijas Bruņoto spēku Radioaktīvās, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības karaspēka priekšnieka pārvalde, Krievijas Aizsardzības ministrijas Valsts militāro pasūtījumu un apgādes departaments, Galvenais Bruņoto spēku Kājnieku karaspēka komandpunkts, Krievijas Bruņoto spēku personāldaļas galvenā pārvalde, Krievijas Bruņoto spēku Karā kritušo piemiņas pārvalde un Krievijas Aizsardzības ministrijas Autotransporta pārvalde.

Anna pārtop Jutā

Tomēr, šķiet, visinteresantākās kompetentām iestādēm pārsūtītajos materiālos ir izdrukas, kas liecina – Anna Potapova par Jutu Potapovu kļuvusi pavisam oficiāli Maskavas pilsētas Čerjomušku rajona Laulību reģistrācijas nodaļā 1988. gada 11. augustā, tātad – pavisam īsi pirms došanās uz neatkarību alkstošo Latviju. Vārds no Annas uz Jutu nomainīts, pamatojoties uz apliecinājumu par vārda nomaiņu IМЮ Nr. 294724.

Līdz ar to, iespējams, ir samelots, ka viņa vienmēr ir bijusi Juta, bet par Annu viņa tikai kādas «skolotājas kļūdas dēļ» nodēvēta vidusskolas atestātā. Līdz ar to nepatiess varētu būt apgalvojums – kā savulaik rakstīja laikraksts Diena -, ka «ar vārdu Anna viņai saistības nav».

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: nra.lv