Raidījuma “Nekā personīgi” apkopotā interese liecina, ka pirms nāves Mārtiņa Bunkus darbība aktīvi kaitējusi ABLV akcionāriem. Par vienu no tiem – Oļegu Fiļu, policijai iesniegumus rakstījusi arī viņa bijusī sieva Santa Bernāla un viņas tēvs, apgalvojot, ka meita tiek vajāta un jūtas apdraudēta. Pati Santa Bernāla bailēs par savu drošību miesassargu pavadībā bija spiesta pamest Latviju. Vienlaikus Latvijas policija līdz šim ir bijusi ļoti kūtra izmeklējot Amerikas valdības par naudas atmazgātājiem atzīto darboņu darbību.
Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms traģiskā notikuma centies izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai nonāktu “ABLV” bankas likvidatora amatā. Notikušas tikšanās ar ASV diplomātiem un lobistiem, ieguldīti ievērojami finanšu resursi, un bijusi pat izveidota starptautiska likvidatoru komanda, vēsta raidījums “Nekā Personīga”.
[email protected]:“Dārgo, Deivid! Atsaucoties uz mūsu sestdienas sarunu un iepriekšējām sarunām, es gribētu formulēt šādu darba uzdevumu:1) Jādara viss iespējamais, lai novērstu pašlikvidācijas procesu. Kā mēs runājām, likvidāciju vajadzētu veikt ārējiem un neatkarīgiem likvidatoriem, kuri nav saistīti ar bankas akcionāriem. Bankas akcionāri pašlikvidāciju izmantos savā labā, lai paslēptu nelikumīgās darbības. Viņi nesadarbosies ar oficiālajām uzraudzības iestādēm un darbosies vienīgi viņu pašu un ar viņiem cieši saistītu kreditoru interesēs. Šāda situācija nav pieļaujama, tā ir nelikumīga un pret likvidācijas principiem.2) (..) Ir nepieciešams panākt, lai ieceltie likvidatori būtu profesionāli, godīgi un lojāli Latvijas valstij un tās sabiedrotajiem. Šie likvidatori varētu sadarboties ar attiecīgajām valsts iestādēm. Likvidatoru izvēle ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai FKTK zinātu, kuri ir šie godprātīgi un kuriem likvidatoriem iespējams uzticēties. Tādēļ ir svarīgi, lai FKTK izdzirdētu no FincEN vai citas autoritatīvas iestādes par iespējamiem likvidatora kandidātiem attiecīgajai kredītiestādei. Tādā veidā būtu iespējams turpināt pašlaik uzsākto finanšu nozares sakārtošanu, kas notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas valsti, Fincen un FKTK.
Vai šie mērķi ir sasniedzami? Es gribētu dzirdēt Tavu viedokli un rīcības plānu, lai sasniegtu šos mērķus. Gaidīšu e-pastu, lai varam noorganizēt telefonkonferenci.”
Ceturtdiena, 12. aprīlis, 2018 17.36
No: [email protected]
“Sveicieni, MB, paldies par šo e pastu. Man viss ir skaidrs un šajā virzienā jau darbojos Rīgā un Vašingtonā. Es visu sapratu.”
Bija pagājis jau pusotrs mēnesis kopš “ABLV” kraha, un pienācis maijs, tomēr FKTK joprojām kavējās ar gala lēmuma pieņemšanu. No e pastu sarakstes nojaušams, ka Bunkus saņem slepenu informāciju, ka FKTK dos priekšroku “ABLV” pašlikvidācijai, kas pārvelk svītru Bunkus plāniem. E-pastā minēta vēl viena banka, par kuras stāvokli, acīmredzot, zināms ļoti ierobežotam lokam.
9.maijs, 2018, 1.47
[email protected]:
“Dārgo Deivid, Kā klājas? Man kļuvis zināms, ka AB (domāts “ABLV” – red.) būs pašlikvidācija un Latvijas valdība glābs Rietumu banku. Izskatās, ka lietas neiet, kā vajag. Vai varam runāt rīt 16.30 pēcpusdienā pēc Latvijas laika vai piektdien tajā pašā laikā?”
ceturtdiena, 17.maijs, 2018 16.06
[email protected]
“MB, atvaino, ka palaidu garām iespēju sazvanīties. Vai tu dod priekšroku telefonsarunai, vai parunāsim, kad būšu Rīgā? Man bija tikšanās, ko mēs apspriedām Vašingtonā. Un novērtēju dokumentu, ko nodošu tālāk.
Dod ziņu par iespējamiem laikiem, kad varam sazvanīties vai arī tiekamies maija beigās vai jūnija sākumā Rīgā, ja vien tajā laikā tur būsi.”
Sarakstē apspriestais dokuments ir sastādīts 26. aprīlī. Tajā ir nokomplektēta starptautiska komanda Bunkus vadībā kādas iespējams drīzumā gaidāmas bankas likvidācijas procesam. Komandā līdz ar Bunkus darbotos vēl viens advokātu birojs “Ellex Kļaviņš” ar advokātiem Raimondu Slaidiņu un Filipu Kļaviņu, kā arī starptautiskā auditorkompānija “PricewaterhouseCoopers”. Dokumentā minēts, ka ar abiem viņš jau ir vienojies. Advokātu birojā šonedēļ sacīja, ka šāda vienošanās nav tikusi parakstīta; auditorfirma apstiprināja, ka tādi sadarbības plāni patiešām bija.
“2018. gada martā “PwC Legal” uzrunāja viens no desmit Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izvirzītajiem un FKTK ieteiktajiem kredītiestādes likvidatora amata kandidātiem – Mārtiņš Bunkus. Viņš vēlējās izzināt “PwC” iespējas un pieredzi saistībā ar līdzīgu likvidācijas projektu īstenošanu pasaulē. Tā kā mūsu starptautiskajā tīklā ir vairāki tūkstoši speciālistu, kuri ir risinājuši līdzīgus finanšu sektora jautājumus daudzās pasaules valstīs, “PwC” apliecināja, ka no resursu viedokļa mēs būtu spējīgi nodrošināt neatkarīgu pasaules labāko praksi kredītiestādes likvidācijas procesa īstenošanā un zināšanu pārnesi “ABLV” gadījumā.”
“Nekā personīga” zināms, ka Bunkus ticies arī ar ASV vēstniecības Rīgā darbiniekiem, lai apspriestu “ABLV” likvidāciju. 13. martā vēstniecības ekonomiskais padomnieks Dans Ritenhauss bijis pie Bunkus advokāta birojā Klusajā centrā, bet 4. aprīlī viņi tikušies “Index café” netālu no ASV vēstniecības.
ASV vēstniecībā Rīgā sacīja, ka tā nekomentē diplomātisko tikšanos saturu un nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt, vai ir notikušas konkrētās tikšanās. “Nekā personīga” zināms, ka kādās no sarunām klāt bijis arī vēstniecības vicekonsuls Džeimss Snodijs un otrais sekretārs Kevins Pouvers.
Vai līdz ar citām Bunkus slepkavības profesionālās darbības apakšversijām izmeklētāji izskata arī šos procesus, policija neatklāj. 13 dienas pēc Bunkus nošaušanas savā automašīnā darbadienas rītā, FKTK pieņēma lēmumu par “ABLV” pašlikvidāciju – bankas akcionāriem labvēlīgāko scenāriju.
Ernests Bernis pēc advokāta nāves sacīja, ka Bunkus nemaz nebūtu varējis kļūt par “ABLV” likvidatoru, jo bija bankas klients. “Nekā personīga” zināms, ka bankā Bunkum bija seifs, kas stāvēja tukšs.
Arī Citadeles bankas akciju pārdošanā aktīvu dalību ņēma ASV sūtnis Latvijā. Tikai beigās viņi mūsu bāleliņus uzmeta. Viņiem uz naudu laba oža.
Filips Kļaviņš ir viens no žurnāla IR akcionāriem. Tā ir atbilde, kādēļ par šo nekas nebūs rakstīts šajā žurnālā.
Bunkus gadījumā nav pārsniedzis pilnvaras? Te jau darbs DP, ārlietu & iekšlietu ministrijām. No kurienes Bunkum var būt pilnīga informācija?
Fiļa noteikti tūlīt paziņos, ka tagad šo žurnālistu darbību izmeklēs “Prezidenta vērtspapīru dienests”