Rīgas pilsētas tiesa pērn decembrī atzinusi par vainīgiem valsts amatpersonas nolaidībā bijušo Saeimas kancelejas vadītāju Māri Steinu un bijušo parlamenta izpilddirektoru Valdi Ziemeli un piespriedusi viņiem probācijas uzraudzību uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, kā arī aizliegumu ieņemt valsts amatpersonas amatu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, noskaidrots tiesā.
Spriedums vēl nav stājies spēkā, jo abu apsūdzēto aizstāvji lūguši sagatavot pilnu spriedumu, kas tiks izdarīts 28. aprīlī. Pēc tam šo pilno spriedumu varēs pārsūdzēt vai noprotestēt desmit darba dienu laikā no tā pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā.
Lieta saistīta ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas darbam nepiemērotu telpu izveidi.
Prokuratūra iepriekš paziņojumā presei apsūdzēto vārdus neminēja, taču norādīja, ka Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors nosūtījis tiesai krimināllietu divu personu apsūdzībā par valsts amatpersonas aiz nolaidības neizdarītām darbībām, ja ar to izraisītas smagas sekas.
Saskaņā ar apsūdzību divas bijušās valsts amatpersonas nolaidīgi pildījušas savus amata pienākumus, kā rezultātā Saeimas telpu pārplānošanas būvdarbus, kuru mērķis bija ieviest specifiskas drošības prasības, veica komersanti, kuriem nebija izsniegts industriālās drošības sertifikāts.
Tā rezultātā tika ne vien ievērojami apdraudētas valsts varas intereses, bet arī iestājušās smagas sekas – nodarīts mantiskais zaudējums Latvijai Saeimas personā 251 847 eiro apmērā, norāda prokuratūra.
Lietā bija vēl trešais apsūdzētais, taču kriminālprocess pret viņu tik izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva neesamības dēļ.
Lietu pirms nodošanas prokuratūrai izmeklēja Valsts drošības dienests.
Publiski par šo kriminālprocesu tapa zināms 2017. gada februārī pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes, kur deputātiem šādu faktu pavēstīja toreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Kriminālprocess tika ierosināts saistībā ar faktu, ka Saeimas jaunajā ēkā, Jēkaba ielā 6/8, Nacionālās drošības komisijas telpas nevarēja akreditēt, jo tajās nebija iespējams nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību, toreiz skaidroja toreizējā komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Par šo situāciju Nacionālās drošības komisija bija vērsusies ar iesniegumu tiesībsargājošajās institūcijās.
Steins iepriekš pauda viedokli, ka atbildība par Nacionālās drošības komisijas telpu būvniecībai nepieciešamo drošības prasību ievērošanu esot bijusi iestādes vadībai jeb Saeimas Prezidijam un toreizējam Saeimas iekšējās drošības vadītājam Jānim Gulītim.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.