Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) kriminālvajāšanas sākšanai nosūtījusi krimināllietu, lūdzot par kukuļa piesavināšanos 135 000 eiro apmērā apsūdzēt trīs personas.
Lai arī VP neatklāj aizdomās turēto identitātes, aģentūrai LETA zināms, ka bijusī augsta ranga amatpersona šajā lietā ir bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis. Tāpat lietā figurē advokāte Ieva Ramiņa.
Priedīte skaidroja, ka, veicot izmeklēšanu, ENAP konstatēja, ka Latvijā reģistrēta uzņēmuma darbinieks no patiesā labuma guvēja saņēma rīkojumu piekukuļot kādas komisijas darbiniekus, lai tie izsniegtu licenci maksājumu iestādes darbībai, jo apzinājās, ka ir problēmas izpildīt visas nepieciešamās prasības licences iegūšanai.
Uzņēmuma darbinieks vienojās ar kādu citu savulaik esošu valsts iestādes vadītāju, lai viņš, izmantojot savu personīgo pazīšanos, piesaista zvērinātu advokātu, kura uzdevums būs atrast personu no komisijas, kuru piekukuļojot, uzņēmums saņemtu licenci.
Tomēr organizētās grupas dalībniekiem savu nodomu īstenot līdz galam neizdevās, jo neviena komisijas amatpersona nepieņēma kukuli un atteicās uzņēmumam izsniegt licenci. Saņemot atteikumu, organizētās grupas dalībnieki vienojās par 135 000 eiro piesavināšanos.
Šī gada jūnijā izmeklēšana šajā kriminālprocesā pabeigta un tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa pret trim 1960., 1973. un 1985. gadā dzimušām personām nodošanu Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.
TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš vēstīja, ka bez Vilnīša un Ramiņas lietā par aizdomās turēto atzīts vēl kāds bijušais KNAB darbinieks Andrejs Vasiļevičs.
Saskaņā ar “Nekā personīga” vēstīto Vilnīti, Ramiņu un Vasiļeviču policija tur aizdomās par kukuļa piesavināšanos. Izmeklētāji uzskatot, ka Polijā bāzēta kompānija maksājusi Vilnīša firmai 135 000 eiro, lai tā palīdz izkārtot licenci maksājumu iestādes darbībai, kas ļautu kompānijai sniegt pakalpojumus visā Eiropas Savienībā. Šādiem uzņēmumiem jāiziet stingra procedūra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraudzībā.
Tomēr licenci poļu kompānija tā arī neesot ieguvusi, jo saņēmusi FKTK atteikumu. Savukārt naudu Vilnīša uzņēmums iztērējis, līdz ar to kādreizējam galvenajam korupcijas apkarotājam lieta varot beigties ne vien ar apsūdzībām korupcijas mēģinājumā, bet arī ar detektīva licences zaudēšanu. Tomēr lietā esot daudz neskaidrību, piemēram, policija neesot noskaidrojusi to FKTK personu, kurai kukuli it kā bijis plānots nodot.
Polijas kompānija, kuras interesēs noticis neskaidrais darījums, ir “GPN Data Europe”, kura Latvijā iegādājusies firmu “GPN Data Latvia”. Šajā firmā strādājis kādreizējais KNAB darbinieks Vasiļevičs, kurš sava pārstāvētā uzņēmuma interesēs vērsies pēc palīdzības Vilnīša firmā. 2016.gada nogalē Vilnīša uzņēmumam pārskaitīti minētie 135 000 eiro. Policija domā, ka nauda maksāta, lai Vilnītis uzpirktu FKTK amatpersonas, bet iesaistītie to noliedz, vēstīja raidījums. Pats Vasiļevičs “Nekā personīga” apgalvoja, ka nauda Vilnīša firmai maksāta par juridisko palīdzību.
Vilnītis licences kārtošanā iesaistījis advokāti Ramiņu. Viņas birojā pirms daudziem gadiem praktizējis vēlākais FKTK padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš. FKTK apstiprinājusi, ka advokāte nākusi uz sarunām un advokātu klātbūtne licenču kārtošanā esot pat vēlama. Sarunas ilgušas vairākus mēnešus, taču bez firmai vēlamā rezultāta.
Kad Vilnītis notērējis saņemtos 135 000 eiro, bet poļu uzņēmums licenci tā arī neieguvis, kompānijas vadība Polijā bijusi nemierā un izteikusi neuzticību valdes loceklim Vladimiram Remi, kā arī vērsusies pret viņu tiesā, turpretim Remi vainojis visus pārējos. Visdrīzāk tieši pēc Remi iesnieguma ENAP sāka kriminālprocesu par sagatavošanos kukuļdošanai, kukuļa piesavināšanos un naudas atmazgāšanu, pieļāva raidījums.
Ramiņa lūgusi Zvērinātu advokātu padomei apturēt viņas darbību advokatūrā, ko padome arī izdarījusi.
Vilnītis par KNAB priekšnieku kļuva 2009.gadā, bet no šī amata Saeima viņu atbrīvoja 2011.gadā. Toreiz speciāli izveidota komisija toreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadībā trīs mēnešus vērtēja Vilnīša atbilstību amatam, līdz nāca klajā ar atzinumu, ka Vilnītis KNAB priekšnieka amatam neatbilst, jo viņš savā darbā esot pieļāvis virkni dažādu pārkāpumu.
Pirms kļūšanas par KNAB priekšnieku Vilnītis strādājis toreizējās Latvijas Policijas akadēmijas Civiltiesību zinātņu katedrā un Juridiskajā koledžā par lektoru. Viņš bijis Iekšlietu ministrijas Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks, Iekšlietu ministrijas Personu aizsardzības dienesta nodaļas priekšnieks, Iekšlietu ministrijas Organizētās noziedzības apkarošanas biroja sevišķi svarīgu lietu inspektors un galvenais inspektors.
tiesā ir arī maksātnespējas bonzu lieta. Ko ta par to ne vārda? Pārāk tuvu finansētājiem?