Ārvalstu investoru padome Latvijā atbalsta kriminālatbildības noteikšanu fiziskām personām par karteļiem iepirkumos

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atbalsta priekšlikumu atkārtoti virzīt grozījumus Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos īstenošanu jeb tā dēvētajiem karteļiem publiskajos iepirkumos.

FICIL vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai norāda, ka padome jau ilgstoši uzsvērusi, ka aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos rada būtiskus un ilgtermiņa zaudējumus valstij, kropļo konkurenci, mazina investoru uzticību un negatīvi ietekmē publisko līdzekļu efektīvu izlietojumu.

“Šādi pārkāpumi nav uzskatāmi par maznozīmīgiem vai tikai administratīva rakstura jautājumiem, bet gan par nopietniem nodarījumiem, kas skar sabiedrības un valsts finanšu intereses,” pausts vēstulē.

Pašreizējais regulējums, kas paredz tikai administratīvo atbildību par aizliegtu vienošanos, FICIL ieskatā nav pietiekami atturošs, jo īpaši gadījumos, kad runa ir par apzinātu, sistemātisku un ilgstošu aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos. Praksē tas nozīmējot, ka būtiska atbildība tiek uzlikta juridiskajām personām, savukārt lēmumu pieņēmēju personiskā atbildība paliek ierobežota.

FICIL uzskata, ka kriminālatbildības ieviešana par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos būtu būtisks signāls par valsts nulles toleranci pret šādu rīcību, vienlaikus stiprinot tiesiskumu, caurspīdīgumu un godīgas konkurences principus. Šāds regulējums arī tuvinātu Latvijas praksi vairāku citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieejai, kur smagākajos aizliegtu vienošanos gadījumos tiek noteikta kriminālatbildība, norāda FICIL.

FICIL aicina Saeimas Juridisko komisiju atkārtoti izvērtēt attiecīgos priekšlikumus Krimināllikuma grozījumiem par kriminālatbildības noteikšanu par prettiesisku vienošanos publiskajos iepirkumos un virzīt pieņemšanai skaidru un samērīgu regulējumu.

Kā zināms, parlaments pirms nedēļas nodeva skatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā nodeva “Jaunās vienotības” (JV) Saeimas frakcijas iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos karteļos iepirkumu procedūrās.

Grozījumu mērķis ir pastiprināt šobrīd noteikto atbildību, lai nodrošinātu taisnīgu un samērīgu sodu par izdarītajiem pārkāpumiem un atturētu personas no šādu pārkāpumu veikšanas, pauž partija.

Jau ziņots, ka AT ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par KP lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. AT lielākās problēmas saskatīja tajā, ka pierādījumi karteļa pierādīšanai savākti krimināltiesiskām metodēm, bet likums tādas iespējas neparedzot.

AT traktējumā, gan KP, gan Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas KNAB veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus. AT vērtējumā, tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšana neiekļaujas Operatīvās darbības likumā uzskaitītajos mērķos un uzdevumos, kuru sasniegšanai pieļaujams izmantot sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju.

AT uzstāj, ka šādu informāciju, pat ja tā ir pievienota kriminālprocesa materiāliem, nevar brīvi nodot tālāk izmantošanai tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar operatīvās darbības uzdevumiem. Pretējā gadījumā tas paverot “plašu un nekontrolētu iespēju operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju, neierobežojot datu veidu un apjomu, caur kriminālprocesu nodot nenoteiktam saņēmēju lokam izmantošanai faktiski jebkurā citā procesā, kurā tā it kā būtu nepieciešama”. Tas radītu būtisku patvaļīgas iejaukšanās un pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas risku un neatbilstu likuma kvalitātes kritērijam attiecībā uz paredzamību, pārliecināta tiesa.

AT uzsvērusi, ka operatīvās darbības pasākuma rezultātā iegūtā informācija arī pēc tās pievienošanas kriminālprocesa materiāliem, kā tas bija noticis izskatāmajā gadījumā, saglabā īpašo tiesisko statusu un izmantošanas ierobežojumus.

Turklāt AT judikatūrā jau agrāk atzīts, ka operatīvā sarunu noklausīšanās ir veicama vienīgi, lai atklātu noziegumus, bet ne kriminālpārkāpumus. Tā kā likumdevējs ir vairākkārt apzināti noraidījis iespēju kriminalizēt darbības, kas attiecas uz aizliegtu vienošanos konkurences tiesībās, to atklāšanai operatīvās darbības veikt ir aizliegts, uzstāj AT.

AT pauda, ka tiesiskajā regulējumā nav noteikts skaidrs pamats tam, kas ļautu operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju nodot KP izmantošanai administratīvajā procesā.