Līdz ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā no 1.janvāra visu Rīgas domes kapitālsabiedrību kapitāldaļu turētājs būs pašreizējais pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, informēja pašvaldībā.
Patlaban pastāvošā kārtība paredz, ka kapitāldaļu turētājs var būt domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks, taču pēc 1. janvāra visas kapitāldaļu turētāja tiesības tiks nodotas izpilddirektoram.
Kā skaidro pašvaldībā, saskaņā ar grozījumiem, izpilddirektors nepieciešamības gadījumā varēs ar rīkojumu šīs tiesības nodot arī kādai sev pakļautai amatpersonai. Vai Radzevičs šādas tiesības varētu izmantot, pagaidām vēl neesot izlemts.
Pēc domes pārstāvju teikta, domes priekšsēdētājam un vietniekiem saistībā ar kapitālsabiedrību pārvaldi pēc 2020. gada 1. janvāra vairs nebūs nekādas funkcijas un pilnvaras.
Patlaban Rīgas domes kapitālsabiedrības pārvalda mērs Oļegs Burovs (GKR) un viņa vietnieki Anna Vladova (S) un Vadims Baraņņiks. Rīgas domei ir 13 kapitālsabiedrības.
Jautājums par kapitālsabiedrību pārvaldību pašvaldībā bija viens no visvairāk apspriestajiem šovasar, kad tika veidota jaunā Rīgas domes koalīcija un “Saskaņa” izvirzīja uzstādījumu izveidot trešā vicemēra amatu.
Kā ziņots, likuma grozījumi paredz ieviest izmaiņas kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu kandidātu izvirzīšanā. Plānots, ka par kandidātu nedrīkstēs izvirzīt personu, kura ir vai pēdējos divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas gala termiņa ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona. Tāpat valdē vai padomē nevarēs izvirzīt personu, par kuru ir pasludināts maksātnespējas process, kā arī plānots noteikt, ka kapitālsabiedrību padomes locekļiem netiks izmaksātas prēmijas.
Tāpat paredzēts noteikt, ka uz valsts kapitālsabiedrībām piederošām kapitālsabiedrībām attieksies tādi paši noteikumi valdes un padomes locekļu iecelšanai kā uz valsts uzņēmumiem.
Līdz ar likuma grozījumiem arī paredzēts liegt kapitālsabiedrībā ieceltajiem pagaidu valdes locekļiem šos amata pienākumus pildīt ilgāk par gadu, tādējādi izvairoties no gadījumiem, kad ilgstoši netiek rīkots amata konkurss.
Likuma grozījumi paredz padomes izveidi noteikt kā obligātu lielās kapitālsabiedrībās un akciju sabiedrībās. Tāpat likumprojekts papildina padomes funkcijas, nosakot, ka tai būs ne vien jāizstrādā vidēja termiņa darbības stratēģija, bet arī jāuzrauga tās īstenošana.
Vienlaikus, lai nodrošinātu lielāku atklātību, likumprojekts paredz pienākumu valsts kapitālsabiedrībām savā mājaslapā publicēt plašāku informācijas apjomu, kas ir līdzvērtīgs biržā kotētiem uzņēmumiem. Kapitālsabiedrībām būs jāpublicē informācija par visām kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcēm, tai skaitā par to darba kārtību un lēmumiem. Tāpat noteikts, ka informācija par saņemto valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu un tā izlietojumu kapitālsabiedrībām būs jāpublicē vismaz par pēdējiem pieciem gadiem.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!