118 vēsturnieki parakstījuši atklātu vēstuli ar aicinājumu novērst kritisko situāciju vēstures zinātnē.
Nerimstošas diskusijas publiskajā telpā par dažādiem pagātnes interpretācijas jautājumiem liecina, ka vēsturei ir liela nozīme sabiedriskajos procesos. Tās lomu īpaši spilgti izgaismojusi arī ģeopolitiskā situācija, – jau vairāku gadus esam liecinieki, kā autoritārs režīms Krievijā, prasmīgi manipulējot ar vēstures notikumu interpretāciju, ir radījis viendabīgu un seklu pagātnes redzējumu, auglīgu augsni sašķeltai sabiedrībai un nekritiskam agresijas, kara attaisnojumam arī ārpus tās robežām, tai skaitā Latvijā.
Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc vēstures vārds arvien vairāk tiek locīts arī Latvijas augstāko amatpersonu komunikācijā ar sabiedrību, atgādinot par pagātnes notikumiem, kas veido mūsu valsts vērtību kodolu. Vēsture kalpo kā komunikācijas instruments, lai skaidrotu šodienu.
Taču vēsture nav tikai tas, ko mums stāsta ģimenē, skolā un ko pieminam valsts svētkos vai strīdīgās piemiņas dienās. Vēsture nesākās un nebeidzās 20. gadsimtā.
Uz šī fona ēnā paliek patiesais situācijas novērtējums un, proti, – vēstures zinātne Latvijā ir uz iznīcības robežas, jo mūsu zinātnes finansēšanas sistēma nespēj nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti, kura būtu kvalitatīva un iegūtu arī starptautisku ievērību.
Šīs nespējas galvenais cēlonis ir nepietiekams finansējums. Latvijā šobrīd nav nevienas valsts pētījumu programmas, kas nodrošinātu finansējumu vēstures pētījumiem. Izpētei ir gadījuma raksturs, jo tā atkarīga no veiksmes īstermiņa projektu konkursos, sacenšoties ar citu nozaru projektiem, bet fundamentāli pētījumi par būtiskām tēmām, tai skaitā par Latvijas okupācijas režīma dažādām izpausmēm, joprojām nenotiek.
Atklātā vēstulē, ko parakstījušas 118 personas – profesionāli vēsturnieki (tai skaitā 47 zinātņu doktori), citi ar nozari saistīti profesionāļi – bibliotēku, muzeju un arhīvu darbinieki, kā arī LU Vēstures un filozofijas fakultātes studenti –, tiek piedāvāts septiņu punktu plāns, kā uzlabot esošo situāciju vēstures zinātnē.
Jāuzsver, ka papildu finansējums ir tikai viens no risinājumiem, lai Latvijā varētu attīstīties akadēmiska vēstures izpēte.
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai
Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai
Latvijas Zinātnes padomei
ATKLĀTĀ VĒSTULE
Par situācijas uzlabošanu vēstures zinātnē
Vēstures zinātne Latvijā atrodas kritiskā situācijā, jo mūsu zinātnes finansēšanas sistēma nespēj nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti. Šīs nespējas galvenais cēlonis ir nepietiekams finansējums. Latvijā šobrīd nav nevienas valsts pētījumu programmas, kas nodrošinātu finansējumu tieši vēstures pētījumiem. Izpētei ir gadījuma raksturs, jo tā atkarīga no veiksmes īstermiņa projektu konkursos, bet fundamentāli pētījumi par būtiskām tēmām joprojām nenotiek. Cita starpā tas samazina nozares speciālistu iespējas piedalīties starptautisko un nacionālo pētniecības grantu konkursos. Trūcīgais finansējums un tā nepastāvība veicina profesionāļu aizplūšanu no zinātnes.
Konstruktīvam esošās situācijas risinājumam piedāvājam 7 punktu plānu:
1) Atcelt eksakto zinātņu vērtēšanas kritēriju piemērošanu humanitārajām zinātnēm pētniecības projektu konkursos un noteikt humanitārajām zinātnēm atbilstošus vērtēšanas kritērijus.
2) Nodibināt Valsts pētījumu programmā (VPP) atsevišķu Latvijas vēstures apakšprogrammu, kurai valsts budžetā ir atvēlēts ikgadējs finansējums.
3) VPP projektu konkursam ir jāaptver visi Latvijas vēstures periodi – viduslaiki, jaunie laiki un modernā vēsture.
4) Paralēli esošajam principam – atbalstīt tikai pētniecisko grupu komandu projektus, Latvijas vēstures apakšprogrammā jānodrošina arī individuālo grantu finansēšana ar iespēju piesaistīt zinātniskos asistentus, ja tādi ir nepieciešami specifiskiem izpētes projektiem.
5) Projekta ilgums nedrīkst būt mehāniski noteikts, kā tas bijis līdz šim – 3 gadi visiem projektiem –, neņemot vērā to specifiku un būtību. Tā vietā projekta ilgumam jābūt sasaistītam ar pētnieka karjeras pozīciju (doktorants, pēcdoktorants, jaunais zinātnieks, pētnieks, vadošais pētnieks), projektā paredzēto rezultātu (atsevišķs raksts, grāmatas nodaļa, rakstu sērija vai monogrāfija) un pētījuma specifiku.
6) Nodrošināt iespēju pētniekam strādāt vienā projektā pilnu slodzi, saņemot par to atbilstošu atalgojumu un sociālās garantijas.
7) Projektu konkursiem ir jābūt atvērtiem arī pētniekiem no citām valstīm, tādējādi veicinot starptautisku pētniecisko tīklu veidošanos Latvijas vēstures izpētē.
Esam pārliecināti, ka šo punktu izpilde veicinās vēstures kā zinātnes attīstību Latvijā, veidos dziļāku izpratni un interesi par Latvijas vēsturi sabiedrībā.
Vēstuli parakstīja:
Ineta Lipša, Dr. hist.
Kaspars Zellis, Dr. hist.
Jānis Šiliņš, Dr. hist.
Gustavs Strenga, PhD
Kārlis Sils, Mg. hist.
Valda Kļava, Dr. hist.
Gvido Straube, Dr.hist.
Aivars Stranga, Dr. habil. hist.
Ilgvars Butulis, Dr. hist.
Ilgvars Misāns, Dr. hist.
Vita Zelče, Dr. hist.
Ēriks Jēkabsons, Dr. hist
Andris Levāns, Dr. hist.
Una Bergmane, PhD
Armands Vijups, Dr. hist.
Mārtiņš Mintaurs, Dr. hist.
Anita Čerpinska, Dr. hist.
Līga Lapa, Dr. hist.
Valters Ščerbinskis, Dr. hist.
Kārlis Dambītis, Dr.hist.
Guntis Zemītis, Dr.hist.
Daina Bleiere, Dr. hist.
Toms Ķikuts, Dr. hist.
Vladislavs Volkovs, Dr.sc.soc.
Elvīra Šimfa, Dr. phil.
Inese Runce, Dr. hist.
Ieva Pīgozne, Dr. art.
Māra Kiope, Dr. phil.
Maija Pozemkovska, Dr. med.
Ilze Boldāne-Zeļenkova, Dr. hist.
Eva Eihmane, Dr. hist.
Jānis Taurēns, Dr. hist.
Metjū Kots, DPhil
Mārīte Jakovļeva, Dr. hist
Ilze Jermacāne, Dr. hist.
Klāvs Zariņš, PhD
Irēna Saleniece, Dr. hist.
Gints Apals, Dr. hist.
Argita Daudze, Dr. hist.
Anete Karlsone, Dr. hist.
Tālis Pumpuriņš, Dr. hist.
Ainārs Lerhis, Dr. hist.
Ingrīda Līga Virse, Dr. hist.
Gints Zelmenis, Dr. hist.
Vija Stikāne, Dr. hist.
Janis Keruss, Dr. hist.
Maija Grizāne, PhD
Maruta Pranka, Dr. sc. soc.
Andris Tihomirovs, Mg. hist.
Edīte Brikmane, Mg. hist.
Aiga Bērziņa-Kite, Mg. hist
Ginta Ieva Bikše, Mg. hist.
Maija Krūmiņa, Mg. hist.
Madara Eversone, Mg. philol.
Edgars Sims, Mg. hist.
Toms Zariņš, Mg. hist., Dr. hist. cand.
Karīna Horsta, Mg. art.
Juris Šleiers, Mg. phil.
Marina Solovjova, Mg. hist.
Jānis Tomaševskis, Mg. hist.
Inta Krūmiņa, Mg. hum, Mg. soc.
Edvards Seliška, Mg. hist.
Tatjana Bogdanoviča, Mg. hist.
Ginta Elksne, Mg. sc. hum., Mg. sc. soc.
Guntis Vāveris, Mg. hist, Mg. oec, Dr. hist. cand.
Una Bērente, Mg. hist.
Kristaps Pildiņš, Mg. hist.
Rūdolfs Rubenis, Mg. hist.
Lolita Tomsone, MA
Roberts Ķipurs, Mg. hist.
Barba Ekmane, Mg. hist.
Milana Drugoveiko, Mg. hist.
Inese Dreimane, Mg. hist.
Viesturs Rasnacis, Mg. hist.
Zigmārs Turčinskis, Mg. hist.
Edgars Engīzers, Mg. hist.
Viola Ozoliņa, Mg. phil.
Anita Meinarte, Mg. hist.
Eva Vijupe, Mg. hist.
Baiba Dumpe, Mg. hist., MA
Ineta Didrihsone-Tomaševska, Mg. hist.
Imants Cīrulis, Mg. phil
Rūta Brusbārde, Mg. hist.
Iļja Ļenskis, Bc. hist.
Laura Kļaviņa, Bc. hist.
Megija Alksne, Bc. hist.
Megija Alksne, Bc. hist.
Andris Gailis, Bc. hist.
Kristaps Gržibovskis, students
Deniss Matīss Lapuriņš, students
Zane Jadčenko, studente
Ilana Pārstrauta, studente
Dāvids Pavlovs, students
Kārlis Verners Baumanis, students
Annija Krovalka, studente
Samanta Elīna Andersone, studente
Innokentijs Vitjugovs, students
Aleksandra Kaija, studente
Daniels Rubenis, students
Kristīne Rjabova, studente
Žaklīna Ruško, studente
Krišs Dzenītis, students
Gundega Dziedātāja, studente
Egīls Kļuss, students
Sintija Kapteine, studente
Oļesja Beketova, studente
Daniela Rihtere, studente
Kristiāns Ķikuts, students
Artis Papirtis, students
Kajs Zuters, students
Elīna Bogdanova, students
Marks Kalvāns, Bc. hist.
Saigits Jevstigņejevs, students
Ance Skuja, studente
Rūdolfs Sniedze, students
Elza Māzere, studente
Druvis Strods, students
Dāgs Fjodorovs, students
Avots: vesturesbiedriba.lv
Īsti nesaprotu, kāpēc joprojam nav izvērtēta Latvijas vēsture pēc neatkarības atjaunošanas. Diez vai nu tās bija naudas grūtības. Visticamāk sabiedrībai labāk nezināt , kā tas viss noticis. Būs saldāks miegs.
Varbūt tāpēc ka īsti jau nav ko stāstīt par Latvijas vēsturi, jo Latvijas valstij un tautai kā tādai latviešu tikai 100 gadu, jo jauni esam, bet citam tautām un valstīm ir stāsti par 1000, 3000, utt, gadu laiku. Interesanti kā veidojas tauta latvieši un latviešu tauta no kurām tautām, utt, jo ne jau dzērve atnesa latviešus..
Ar savām nezināšanām inteliģenti cilvēki parasti neplātās. Tu, acīmredzot, esi stulbs, frustrēts padomietis.
kā Lewit ielīda prezidentūrā , lasi VALSTSGRIBI !
Mācībspēki kuri skolā vai universitātē māca padvēsturi bija sen jau izmetami ārā.
Izcilas šì laiks vēstures grāmatas ir VILTVĀRDIS un VALSTSGRIBIS .
Besī arā. Kapēc labākie vēsturnieki šobrd ir Puče, Zanders un Lapsa?
Ko te vēl var sapētīt, jo:
1)vienmēr ir uzvarējusi uzvarētāju vēsture;
2)vienmēr būs “pareizā” un nepareizā vēsture
Vēl jau nav tik ļauni. Vēstules rakstītājus vēl nebāž cietumā un neslepkavo (piedodiet, neizpilda nāves sodu).
Priekš kam Latvijas iedzīvotājiem vēsture, matemātika, ķīmija, latviešu valoda, vizuālā māksla (nabaga bērniņi pārpūlēsies šos priekšmetu nosaukumus iegaumējot, kur nu vēl mācoties). Vienīgais, ko jāapgūst: eleganti glaudīt mobilo telefonu un lielīties, kuram modernāks mobilais telefons (biznesam taču jāatrod muļķi, kurus var slaukt).
Cerams, ka Satversmes Likvidācijas Birojs saprot, kas jādara
Vai es varu arī tavu telefonu glaudīt?
ja vēsturnieki joprojām prot rakstīt, tas neozīmē, ka kāds cits prot arī lasīt. Turpiniet vien trennet un pilnveidot rokrakstu.
Kas tie bļe pa studentiem? Jāklapē šitā škola ciet. Šmakouku sadzērušies?
Nauda vaidzīga manu saimnieku projektiņam. Lai cilvēki zin savu vēsturi. Te var iečekot https://www.teterevufonds.lv/programma-maksla-publiska-telpa/riga-smaida-2013/uzvaras-lielgabals/
Neapteicìgie. Nošļukušie knābji!
Tu galīga meņģelsone? Neredzi, tas tak tas resnais vecis stranga ar liso pauri. Naudu savajadzējās polšam. Iedodiet viņam tējas sēni
Nožēlojamie. Le miserables.
Kur bijāt agrāk, kad Krievijas arhīvos viss par latviešiem nebija vēl noslepenots, un bez atslepenošanas gada?
Viss par latviešiem, par kuru laikā periodu, un domā ka 1 saucamaja neatkarības gados daudz ko neslēpa, jo kā tad īsti veidojas latviešu tauta