Pēc pirmās eiforijas par vēlēšanu rezultātiem ir redzami samērā lieli sarežģījumi Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un “KPV LV” sāktajās sarunās par nākamās valdības veidošanu.
Šādu viedokli ceturtdien LTV “Rīta panorāmā” pauda apvienības “Attīstībai/Par” (AP) premjera amata kandidāts Artis Pabriks.
Pabrika vērtējumā, politisko spēku pirmais sarunu raunds ir viesis vairāk jautājumu nekā atbilžu. Politiķis atgādināja, ka AP ir tikusies gan ar JKP, gan ar “KPV LV” un secinājusi, ka ir punkti, kuros spēku viedokļi sakrita, bet ir arī virkne jautājumu, par kuriem viedokļi ir diametrāli pretēji, piemēram, par tiesiskuma jautājumiem, par mediju brīvību vai par iekļaujošas sabiedrības veidošanu.
Pabriks skaidroja, ka AP sarunās atgādinājusi, ka diviem “KPV LV” potenciālajiem deputātiem [Artusam Kaimiņam un Atim Zakatistovam] ir sagaidāmas kriminālas apsūdzības par iespējamu nelikumīgu partijas finansēšanu. AP vēlējusies uzzināt, kāda būs kolēģu rīcība šajā jautājumā, un no “KPV LV” puses saņēmusi paziņojumu, ka tā balsos pret šo cilvēku izdošanu kriminālvajāšanai, kas AP nav pieņemams. Arī no JKP puses AP neesot ieguvusi skaidru pozīciju, vai šāda “KPV LV” pozīcija viņiem ir pieņemama.
Tāpat AP neesot skaidrs, kāda no “KPV LV” puses ir iecerēta sadarbība ar masu medijiem, jo partijai noteikti neesot pieņemami attiecības ar medijiem veidot pēc “tādas Trampa tipa taktikas”.
Sarunās ar JKP “Attīstībai/Par” bijuši arī aktuāli jautājumi par redzējumu, kā īsti veidot valsts pārvaldi, uz kuriem skaidras atbildes neesot saņemtas.
Šādos apstākļos AP veidojošās trīs partijas nolēmušas ceturtdienas vakarā sasaukt vadības sanāksmi, lai izdiskutētu radušos situāciju.
Pabriks stāstīja, ka AP biedriem piedāvās visu jautājumu spektru pārrunāt pašu iniciētās sarunās arī ar pārējiem politiskajiem spēkiem. Viņaprāt, partiju sarunas ir jāturpina, turklāt “pa visu lauku”, liekot noprast, ka no sarunām nevajadzētu izslēgt nevienu tā saucamo centriski labējo politisko spēku.
Piemēram, par JKP lēmumu neturpināt sarunas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) Pabriks izteicās, ka tas, protams, esot “ļoti apetītlīgs lēmums jebkurai jaunai partijai”, bet vienlaikus esot jāsaprot, ka ZZS nav viendabīga partija un tajā ir bijuši gan spilgti ministri, gan daži līderi, kas ar vēlēšanām izstumti no politikas. Apspriežot nākamo valdību, mums ir jādomā iekļaujošāk, izteicās politiķis.
Pabriks uzsvēra, ka pašlaik nevarot pateikt, ar kuru no partijām AP visvairāk varētu būt “pa ceļam”, jo AP cerot, ka spēs atrast kontaktu ar jebkuru saprātīgi domājošu cilvēku, bet esot arī tādi, ar kuriem tas neesot iespējams. Viņš nevēlējās prognozēt, vai jauna valdība būs līdz Latvijas simtgades svētkiem 18.novembrī.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: LTV
Kādas labēji centriskās ? NA radikāli nacionāli konservatīvā arī pie tādām jāpieskaita ? Kā var strādāt vienā koalīcijā liberāļi un konservatīvie ar pretējām ideoloģijām ? JKP un NA ir viena partija, tikai personīgās antipātijas tās nespēj apvienot. Ja no tām tām noņem šo partiju vadošos līderus, starpības nav nekādas. Un kas ir ZZS ? Tiešām visu zemnieku un zaļo interešu aizstāvji ?