Izdzirdot komercmedijos Radio SWH un Radio Skonto visai bieži atkārtojamies valdības pieņemtā budžeta slavināšanu, daudzi Latvijas iedzīvotāji bija, maigi izsakoties, visai pārsteigti.
Reklāma, kura, kā skaidrots Finanšu ministrijā portālam LA.lv, nemaz neesot reklāma, bet finanšu instruments. Un vispār tie esot tikai nepilni seši centi uz Latvijas iedzīvotāju.
Reklāmas nepieciešamību ministrija pamato ar nevienlīdzīgu sasniedzamību medijos un digitālajos kanālos, tādējādi būtiska informācija nesasniedz pietiekami plašu auditoriju, īpaši reģionos un sociālajās grupās ar zemāku mediju un digitālo pratību.
“Lai pilnvērtīgi informētu un veicinātu Latvijas iedzīvotāju izpratni par valsts finanšu pārvaldību, FM nodrošina plašu stratēģisko komunikāciju par jautājumiem, kas saistīti ar 2026. gada valsts budžetu un plānotajām izmaiņām. Nav šaubu, ka Latvijas informatīvā telpa ir pakļauta pastāvīgiem apdraudējumiem, tostarp nedraudzīgu valstu mērķtiecīgai dezinformācijai. Šie faktori īpaši bieži izvēlas ekonomiku, budžetu, nodokļus un valsts finanšu spēju kā manipulācijas laukus, jo tie skar ikvienu iedzīvotāju un ir jutīgi sabiedriskās uztveres ziņā,” skaidro FM.
Ministrijā arī norāda, ka digitālajā telpā dezinformācijas apjoms arvien turpina pieaugt, savukārt lielākās sociālo tīklu platformas, tostarp kompānijas “Meta” platforma “Facebook” ir samazinājušas faktu pārbaudes apjomu.
“Dezinformācijas mērķis parasti nav sniegt kritiku, bet gan graut uzticību valsts institūcijām, radīt neskaidrību, emocionālu spriedzi un mazinot valsts spēju īstenot sabiedrībai nozīmīgas politikas. Tāpēc FM pienākums ir nodrošināt plašu un visaptverošu komunikāciju Latvijas iedzīvotājiem par 2026. gada valsts budžetu un plānotajām izmaiņām. Demokrātiskas valsts pienākums ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama precīza, pārskatāma un profesionāli izstrādāta informācija par politikas lēmumiem, kas ietekmē ikvienu iedzīvotāju. Nevienlīdzīga sasniedzamība medijos un digitālajos kanālos nozīmē, ka bez mērķtiecīgas komunikācijas būtiska informācija nesasniedz pietiekami plašu auditoriju, īpaši reģionos un sociālajās grupās ar zemāku mediju un digitālo pratību,” norāda FM portālam Delfi.lv.
Ministrija arī norāda, ka, ņemot vērā budžeta lēmumu nozīmīgumu un sarežģītību, kā arī informatīvās telpas apdraudējumus, tai skaitā dezinformācijas un ārējo manipulāciju riskus, ar ikdienas komunikāciju vien nepietiek, lai sasniegtu visus sabiedrības segmentus.
“Tieši tādēļ ministrija papildus izvieto sociāli informatīvos paziņojumus, kas ļauj mērķtiecīgi, saprotami un plašā mērogā skaidrot 2026. gada budžeta saturu un prioritātes, nodrošinot, ka iedzīvotāji saņem uzticamu un kontekstuāli precīzu informāciju tiem pieejamos komunikācijas kanālos. Sociāli informatīvie paziņojumi medijos nav valsts budžeta reklāma, bet tie ir sabiedrības informēšanas instruments, kas nodrošina, ka ar valsts budžetu saistītie lēmumi un plānotas izmaiņas tiek skaidrotas profesionāli, konsekventi un valsts valodā neatkarīgi no tehnoloģiskām izmaiņām platformu politikā vai komerciāliem algoritmu faktoriem,” atzīts FM.
No ministrijas sniegtās atbildes izriet, ka sabiedrības informēšanai par 2026. gada valsts budžetu paredzētais budžets ir aptuveni 111 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. “Ja šo budžetu attiecina uz 2025. gada sākuma iedzīvotāju skaitu, kas ir 1,857 miljoni, tas nozīmē, ka sabiedrības informēšanai paredzētie līdzekļi veido nepilnus sešus centus uz vienu Latvijas iedzīvotāju,” norāda ministrijā.
Avots: portāls LA.lv, portāls Delfi.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
izskatās, ka ministrs pats neko nav dzirdējis par finanšu pratību. žēl.ciešam mēs visi un makaronu kāršana te nelīdzēs.