Ar veselības nozarei papildus plānoto naudu medicīnas jomas finansējums šogad nokritīsies zemāk par četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Pretēji valdošo partiju priekšvēlēšanu solījumiem arī konkrētos miljonos eiro tas būs ievērojami mazāks nekā 2022. gadā, digitālajā laikrakstā Neatkarīgā raksta Inga Paparde.
Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, kā minimums veselības jomai šogad papildus būtu nepieciešami 322 miljoni eiro. Taču pašlaik ir zināms, ka papildus bāzes izdevumiem veselības nozarei šogad plānoti vien 85,8 miljoni eiro. No tiem lielākā daļa domāta mediķu algu palielinājumam, kā arī medikamentu apmaksai onkoloģijas pacientiem.
Mazāks budžets nekā pērn
Veselības nozarei papildus piešķiramais finansējums kļuva zināms jau janvārī pēc valdības sēdes, kurā izskatīja Finanšu ministrijas ziņojumu par šā gada budžeta plānu. Veselības ministre Līga Meņģelsone apstiprina, ka šogad veselības jomai papildus plānoti 85,8 miljoni eiro. 55 miljonus eiro paredzēts izlietot ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai, savukārt onkoloģijai plānots atvēlēt papildu 30 miljonus eiro. Šis papildu finansējums tiks novirzīts kompensējamo medikamentu apmaksai (tikai astoņi miljoni eiro), diagnostikas iespēju uzlabošanai un ārstēšanas pieejamības paplašināšanai. Par šo finansējumu Veselības ministrija plāno arī pārskatīt tarifus.
No veselības ministres sacītā izriet, ka šis 55 miljonu eiro papildus plānotais finansējums ir aprēķināts gadam, līdz ar to faktiski būs nepieciešams mazāks finansējums, jo atalgojumu plānots palielināt tikai no aprīļa. Lielāks algu kāpums paredzēts māsu palīgiem (par 16 procentiem), māsām – par desmit procentiem un tad ārstiem – par sešiem procentiem.
Neliels finansējums plānots citiem prioritārajiem pasākumiem, taču tās ir salīdzinoši nelielas summas. Ārpus prioritārajiem pasākumiem papildu finansējums šajā gadā tiks novirzīts energoresursu kompensācijai ārstniecības iestādēm, Covid-19 pasākumu finansēšanai, minimālās algas palielināšanai un stacionāro iestāžu intensīvās terapijas gultu apmaksai.
Kopumā pašreizējā situācija ir tāda, ka veselības nozares budžets 2023. gadam plānots būtiski mazāks nekā pagājušajā gadā (precīzāk – gada beigās), proti, pērn kopējie izdevumi veselībai bija divi miljardi eiro, kas veidoja 5,09 procentus no IKP, savukārt šogad tie ir plānoti 1,7 miljardi eiro, kas ir vien 3,9 procenti no IKP. Tas ir zemākais rādītājs, kāds pēdējos gados bijis, un nav skaidrs, kā politiskās partijas, šādi rīkojoties, varēs izpildīt vēlētājiem dotos solījumus. Jāatgādina, ka finansējumu virs četriem procentiem no IKP solīja jau iepriekšējais un vēl senāks Saeimas sasaukums.
Vismaz trīs reizes lielākas vajadzības
Jāsecina, ka pati Veselības ministrija ir ļoti neapskaužamā situācijā, jo ir labi zināms, ka naudas visu prioritāšu (lasi – akūtu vajadzību) apmaksai ir vajadzīgs vismaz trīs reizes vairāk, nekā valdība ir gatava veselības nozarei piešķirt. Veselības ministrija aprēķinājusi (un tās nav “no gaisa paķertas” ministrijas iniciatīvas, bet pašas valdības apstiprināti dokumenti), ka nozares budžetam, ja tiktu īstenotas sabiedrības veselības pamatnostādnes, vajadzētu būt 1,99 miljardiem eiro, un tie būtu 4,7 procenti no IKP.
Šo minēto pamatnostādņu īstenošanai veselības budžetam būtu papildus nepieciešami vismaz 322 miljoni eiro, un arī šī summa, ja mēs izsekojam Veselības ministrijas dažādiem prioritāšu aprēķiniem kopš vasaras, ir uz pusi mazāka nekā nozares vajadzības. Vislielākā daļa no šī ir nepieciešama uz cilvēku centrētai un integrētai veselības aprūpei (243 miljoni eiro), kur viens no pasākumiem būtu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: nra.lv
Mazāk būs ko izzagt. Ļoti labi.
Sī vara visam uzspļaj!
Kurš tādu ievēlēja?
covid beidzies, līdz ar to piemaksas arī. Viss ok, likvidējiet valdes!
Norvēģijā beidzot atzinuši, ka mediķu trūkums un medicīnas sistēmas sabrukums vairs nav atrisināms ar naudu. Ārsti beidzamo brīdinājumu ir devuši, pakalpojumi paliek arvien nepieejamāki un arī ārstus alkoholiķus no darba ārā nemet. Arī tur, slīkstot naudā, sabiedrība arvien rupjāk tiek ignorēta un risinājums nav redzams. Mediķi pārslogoti pildot ierēdnīšu birokrātiskās prasības.
Sabiedrība noveco un veco ļaužu kopēju profesija tiek atzīta par smagāko esošo, daļa no tiem ir medmāsas. Tā ka jābeidz sapņot un jāturpina balstīt kultūra un olimpieši.
Olimpieshi? Nupat tak viens taads pedinjsh un politikaanis izdomaaja, ka vajagot olimpiaadi boikoteet…. Nu, tas ir pretrunaa ar Olimpisko Hartu, var novest pie sporta arbitraazhas tiesas, ja Latvijas sportisti uzspljaus tam meeslam un veelesies tomeer piedaliities. Kaut vai zem SOK karoga plecu pie pleca ar Krievijas un Baltkrievijas atleetiem, kuriem galvenais ir SPORTS, nevis kaut kaadas politiskas intrigas…. Sports – Tu esi MIERS….
Tātad tagad 322 miljoni trūkst medicīnai. Nedaudz virs 300 miljoniem arī aptuvenā summa ko Latvija aizsūtīja Ukrainai. Tātad skaidrs, no kurienes nauda paņemta. Jautājums vai tā summa vispār Ukrainu sasniedza, ņemot vērā ka tādi Juraši un Bordāni šeptējās. Ir dzirdēti teicieni karš visu norakstīs, un uz kara nopelna visi izņemot tie, kam frontē jākaro.
Atslābsti trolli. Piespamojis visu ēteru, vairs nevar citus tekstus atrast
Kādam laikam uzkāpu uz varžacīm jau jau nolamā par trolli :) Liels prieks par to, tātad ir jāraksta! Tātad nepatīk tas ko uzrakstīju, tātad laikam tomēr patiesība, ja tāds satraukums ka pat citus tekstus vairs nevar ieraudzīt :D
Apetīte te ne pa jokam un %-tos te vejag iedzīt ES vidējo no IKP. katram dakterītim vajag vismaz inistra algu un tad te nesanāk vairs, jo ir taču visur valdes un padomju padomes vietna aiz otras, direkcijas, biroji, af=dministrācijas, šrtābiļi un komisiju komitejas… to jau nevar tā tajā procentā ierēķina’t bet muldētājiem jau arī ir laba apetīte
Inflācija 40%, algas pielikums 10%.
Nu kad sāks reāli streikot?
Antivakceris!
Nu, ko, Meņğelsone , izpldi savu solijumu !
Viņa nemaz nekandidēja. Nevienam neko nav solījusi
Viņa labi zina , par ko iet runa !
Valstī tak prioritāte ir teātri
Beidz spēlēt teātri. Lie ār no skap
Pat lie ār. Se jau esm te atšifr
Medicīna domāta tikai izredzētajiem. Nācija lai ārstējas ar spirta kompresēm, ozollmizas uzlējumiem un bebru dziedzeriem. Plebiscītam var būt pieejams tikai zobārsts, lai man nav jāskatās ielās uz bezzobainiem cilvēkiem, tas ir neētiski. Mēs gribam tāpat kā komunistu laikos, kad bij tā saucamās rakstnieku poliklīnikas, par partiju rūpējās
Drīz ar latvijiskie bagātie sāks raudāt
Ak tad tāpēc zobārsti ir vislabāk apmaksātā profesija valstī. Ap trīs tūkstoši uz rokas. Katrā otrajā Latvijas pagastā zobārsts ir bagātākais iedzīvotājs.
Cieniijamaa viizda! Vai Tu gadiijumaa zini, CIK MAKSAA tie bebra dziedzeri? It sevishjki valstiis, kur to bebru nav? Es taadaa veidaa nopelniiju daudz naudas, ja kas…. ;-)