Valdība šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu taupības nolūkos no nākamā gada septembra likvidēt Augstākās izglītības padomi (AIP).
Valdība šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu taupības nolūkos no nākamā gada septembra likvidēt Augstākās izglītības padomi (AIP).
IZM savu piedāvājumu pamato ar to, ka AIP pamatfunkcijas zaudēs aktualitāti līdz ar institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanu. Padomes funkcijas varētu pārņemt Studiju kvalitātes komisija, Cilvēkkapitāla attīstības padome, Latvijas Zinātnes padome un augstskolas.
No AIP likvidācijas plānots ietaupīt 131 706 eiro gadā.
Gan AIP priekšsēdētājs Andris Teikmanis, gan padomi veidojošās organizācijas iepriekš skeptiski izteikušies par iespējamajiem ieguvumiem no likvidācijas.
Informācija tiesību aktu portālā liecina, ka likumprojektu nav saskaņojusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Tā piedāvātos grozījumus sauc par sasteigtiem, jo viedokļu apmaiņā iesaistītie vēl nav vienojušies par konkrētu redzējumu saistībā ar AIP likvidāciju un funkciju pārnešanu.
Līdzīgi kā citas padomi veidojošās organizācijas, arī LIZDA atbalsta AIP funkciju pārskatīšanu, novēršot dublējošās aktivitātes un stiprinot AIP lomu augstākās izglītības attīstībā, nevis tās likvidāciju. Arodbiedrība novērtē AIP partneru sadarbību, norādot, ka padomes sastāvā ir pārstāvji no dažādām institūcijām, kas palīdz risināt augstākās izglītības aktuālos jautājumus. Reorganizācijas gadījumā LIZDA aicina nodrošināt institūciju deleģēto pārstāvju balss tiesības, lai nozares eksperti varētu pieņemt lēmumus un īstenot uzdevumus.
Par grozījumiem Augstskolu likumā un Profesionālās izglītības likumā vēl būs jālemj Saeimai.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tenūruprofesūru jau nu arī varēja taupības nolūkos ieviest tikai tur, kur esam kaut vai Eiropas līmenī; teiksim pagaidām meiviest kamēr LU vai RTU nav vismaz pirmo 500 universitāšu vidū. Es nerunāju par mazajām augstskolām ar reitiniegiem zem 1000. vietas, kur par tenūrprofesūrām vispār nopietni nevajadzētu runāt.
Diezgan nožēlojami.Atraduši ietaupījumu! Ap 150 tūkst.gadā, kas ir apmērām kāda parazīta – VAS vai SIA valdes locekļa – gada atalgojums.Labāk būtu likvidēt parazītiskās augstskolu padomes
profesor, kas ir 150 000 gadā? vienai otrai lu izglītības fak profesorei dekānei ir 171 000 gadā. Visu nosaka veiklība!
IZM sludināto augstskolu padomju iespaids ir izvērties par visādu tipu ārpuspensijas piepelnīšanās robu. Tā saucamie ārvalstu speciālisti bija no pavājām augstskolām un nespīdēja ar milzu pieredzi zinātnes un izglītības tirgus laukumā. Visbiežāk pašas augstskolas profesūra varēja noslaucīt degunus padomes locekļiem. Toties likvidēt izdomāja tiešām sakarīgu, ilglaicīgu koleģiālu struktūru AIP. Padumji.
Padumji ir pareizais termins IZM garā veiktajām darbībām.
Bet kurš labs zinātnieks tad īpaši gribēs nopietni sadarboties ar augstākajām mācību iestādēm un institūtiem, kur bāzes finansējums pāris viņu laboratoriju budžeta apmērā. Tas jau tikai lozungs, ka bez naudas kaut ko var. Nu nevar. Nebūsim pārāk pārsteigti, Apskatamies uz Zviedriju vai Somiju. Ir skaidri jāpasaka, cik zinātniekus-pētnielus valsts gatava katru gadu finansēt un kādās jomās. Nezinu, teiksim 500, bet palīgus, lai tad finansē caur projektiem. Vācu sistēma. Nevis kā mums vienu gadu ir nauda, otru gadu nodarbijies ar lauksaimniecību vai nu vēl citu talantu.
Un vajadzētu tad arī “likvidēt” (debīls tulkojums) visas liekēžu iestādes.
Bet vai notiksies?
Tu varbūt varētu tās
Nu tad beidzot- gadiem ilgi pa morgu vaļāja to nejedzības izlases rumpīti. Tikai te tāds pussolis – pie vienām sāpēm beidzot būtu likvidējuši valsts augstskolās tās tirliņu padomes- pilnīga bezjēgā un bezatbildibā. Tikai parastās valsts naudas slauktuves efekts no tām, bet pie vienotības ministres un Bārbijas valdības jau viss tas pie lietas
likvidēt IZM – vienīgā izeja, pārējais = tukša ņemšanās
Loğiski būtu apvienot IZM ar Labklājības ministriju .
Un tad izbeigt. Jo nepilda savas funkcijas.
Es te nosaukšu tikai vienu dzeguzes (IZM) iedētu olu: LU padome.
Par to cik trekna skaitā – 11 rumpīši un laikā naudu izņem, Imitē pa visu rubuli – kā jau tam ir jābūt, par to nodrošina LU strauju grimšanu universitāšu reitingos. Administratīvi nespējīgā vadība viena pati nekad to nespētu
Kur tad no grunts vairs tālāk grimt?
Vai arī esu palaidis garām to brīsniņu kad LU tiešām ir bijis “reitinga” vērts?
Labs pirmais solis.
Tā ir pareizi, jo šī padome ir radījusi zaudējumus – Augstskolu līmenis un Starptautiskais reitings ir krities. Adekvāti būtu piedzīt zaudējumus par kaitējumu valstij un studentiem!
kas ir “ Starptautiskais reitings”? Pēc kādiem datiem augstskolu līmenis ir krities? Nevarētu taču būt, ka vienkārši tukši pļāpājiet?
nu lūk, tā vietā, lai likvidētu IZM, nodarbojas ar kaitīgu sīkmanību!
nabadziņi, ko nu ēdīs