“Tiesiskums ir uzvarējis,” vēlēšanu nakts LNT tiešraidē izspruka Zatlera reformu partijas vēl aizvien oficiālajam Ministru prezidenta kandidātam Sprūdža kungam.
Es tiešām ceru, ka tā ir. Beidzot būs valstī tiesiskums. Oligarhi, cerams, visi tam piekritīs, ir sakauti. Naudas vara politikā beidzot likvidēta, šauru grupu intereses vairs neko nespēj noteikt un ZZS vairs nekavēs reformas. Kā var nepriecāties par šādiem rezultātiem? Īpaši es esmu priecīgs par tiesiskumu, citādi jau pavisam apnicis bija dzīvot bez tā tiesiskuma. Beidzot būs. Sen jau bija laiks.
Nevar vienīgi saprast, kas tagad būs vainīgi visās valsts likstās. Oligarhi tie vairs nevar būt, bet kādam taču ir jābūt. “Vienotība” un Zatlera kungs nevar būt vainīgi tāpēc, ka viņi vienkārši nevar nekad būt vainīgi. Kurš tad?
Vai šeit neslēpjas atbilde uz jautājumu, kurš būs trešais partneris? Jāņem “Saskaņa”. Kurš gan cits varētu labāk pildīt reformu kavētāju lomu, ja ne promaskaviskā, pretlatviskā, aizdomīgos sakaros ar oligarhiem pieķertā “Saskaņa”.
“Visu Latvijai!” pat ar dubultotu pārstāvniecību parlamentā vēl aizvien kaut kā īsti neizskatās pēc tādiem, kuri būtu spējīgi kaut ko kavēt, sagraut un bremzēt. Neviens taču nenoticēs, ka “Visu Latvijai!” dēļ “Vienotībai” un Zatlera reformām nesokas, labklājība neiestājas un tiesiskums aizmirstas. Nē, “Vienotībai” un Zatleram kā gaiss ir nepieciešama “Saskaņa”, lai pēc jau iestaigāta modeļa iesmērētu tiem sociālā bloka ministrijas, kā ZZS iepriekšējā sasaukumā, vienlaikus nedodot tām naudu un jebkuru naudas pieprasījumu pasludinot par reformu bremzēšanu. Paši taču neņems to Labklājību un vēl vienu otru badā pusnomērdēto ministriju. Paši labāk paturēs, kā parasti, kultūru, ārlietas, tieslietas, Saeimas priekšsēdētāja amatu – tālāk no smagām reformām, tuvāk furšetiem un smalkiem ļaudīm. Nē, “Saskaņa” ir vajadzīga. Vajadzības gadījumā, to pirms nākošajām vēlēšanām var ar kaunu padzīt no valdības un uz atdzimušas nacionālas jūsmas no jauna var sākt baidīties no krieviem.
Viena no daudzajām lietām, ko šīs vēlēšanas rāda, ir tā, ka veiksmīgi uzkonstruēta, populistiska viltus tēma var nodrošināt labus panākumus. Visi dzīvi organismi, instinktu vadīti, atkārto kustības, kas iepriekšējo reizi ir izrādījušās lietderīgas barības iegūšanā. “Vienotības” un Zatlera panākumu pamatā ir ienaidnieka tēls. Viņiem vajag kādu, kas viņiem traucē, tikai tā viņi spēj interpretēt pasauli sev vēlamā gaismā. (Tas, protams, nav nekas jauns – ārējā vai iekšējā ienaidnieka tēla paņēmienu politikā izmanto jau kopš senākajiem laikiem.) Politiski gudrākie šajās partijās to, šķiet, apzinās un tāpēc labprāt virzītos uz sadarbību ar “Saskaņu”. Protams, ir arī citi viedokļi.
Autors: Jurģis Liepnieks