Šā gada 12. maijā Ministru kabinets atbalstīja Ilgas Šuplinskas (JKP) vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. IZM projektu ir izstrādājusi un virzījusi steigā, klaji nedemokrātiskā procesā.
Likumprojekts virzīts ārkārtējās situācijas laikā Covid-19 radīto sarežģīto faktisko un tiesisko apstākļu aizsegā, neievērojot Ministru kabineta kārtības rullī noteiktās saskaņošanas procedūras un izvairoties no demokrātiskā valstī pašsaprotamā varas dialoga ar sabiedrību.
IZM nav ņēmusi vērā daudzu jo daudzu valsts institūciju, nevalstisko organizāciju, sociālo un sadarbības partneru viedokļus, apsvērumus un priekšlikumus, kas balstās uz pozitīvo pieredzi un praksi, dodot priekšroku apšaubāmiem un līdz galam nepārdomātiem risinājumiem.
Nedemokrātiskā procedūrā ministrija ir radījusi likumprojektu, kas – tā vietā, lai veicinātu sabiedrības iesaisti augstskolu pārvaldībā, – augstskolās notiekošos procesus pakļauj ministrijas ierēdņu un politiķu tiešai kontrolei, būtiski ierobežojot augstskolas personāla (studentu, vispārējā un akadēmiskā) spēju ietekmēt un lemt par savu un augstskolas nākotni.
Turpmākā atbildība par ministrijas šaurās interesēs izstrādāto likumprojektu ir uzvelta Saeimai, tādēļ aicinām ievērot elementārus demokrātiskās pārvaldes principus un nodrošināt diskusijas, kurās nozares organizācijas var paust savu viedokli par likumprojektu, kas skar vairākus desmitus tūkstošu mūsu valsts augstskolu studentu un docētāju.
Uzskatām par mūsu vadīto organizāciju pienākumu līdzdarboties augstākās izglītības un zinātnes pārvaldības pilnveidē, tādēļ aktīvi iesaistīsimies likumprojekta apspriešanas procesā Saeimā. Aicinām Valsts prezidentu un Saeimas deputātus pielikt visas pūles, lai tiktu izstrādāts tāds augstākās izglītības pārvaldības modelis, kas ir sabiedrības interesēs un patiesi veicina izcilas augstākās izglītības sistēmas izveidi, kas savukārt sekmētu zinātnes, inovāciju un tautsaimniecības attīstību.1
Aicinām neatbalstīt IZM piedāvāto juridiski nekorekto projektu, kas būtiski ierobežo augstskolu autonomiju, valsts augstskolās ieviešot politizētu, tiešu ministrijas pārvaldības sistēmu, tādējādi radot nopietnus draudus visas nozares pilnvērtīgai un ilgtspējīgai attīstībai.
1 Atgādinām, ka, atklājot Saeimas rudens sesiju, 2019. gada 5. septembrī Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka jāmeklē risinājumi augstākās izglītības un zinātnes izaugsmei, izveidojot izcilu un tālredzīgu augstākās izglītības sistēmu, kas sekmētu zinātni, inovācijas un ekonomiku. Tas nepieciešams, lai paaugstinātu augstskolu izcilības līmeni, palielinātu Latvijas augstskolu, to mācībspēku un absolventu starptautisko konkurētspēju un sekmētu mūsu zinātnieku arvien plašāku iesaisti starptautiskos projektos un zinātnes attīstībā. Likumdošanas ceļā esot jāatrisina jautājumi par augstākās izglītības un zinātnes pārvaldības modeļiem un finansējumu, kā arī pētniecības un izglītības sasaisti. https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidenta-egila-levita-uzruna-saeimas-2019-gada-rudens-sesijas-atklasana-25893
15 izglītības u.c. organizācijas
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lu novēlēti K. Molberga visi īpašumi nauda nauda liela nauda apakšā
Daudz nepieciešamāka būtu pievienotās vērtības nodokļa aizkavējusies reforma-diferencēts PVN ar samazinātām likmēm pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem,t.sk.svarīgākajiem pārtikas produktiem,kā praktiski visās pasaules valstīs,kurās iekasēts tiek PVN.Nav gluži normāli,ja tādi pārtikas produkti kā maize un piens tiek Latvijā pielīdzināti luksusa precēm un aplikti ar tik pat augstu nodokli kā tabakas izstrādājumi un alkoholiskie dzērieni,jo īpaši pašreizējā Covid-19 pandēmijas arkārtas situācijā.Lielbritānijā,Īrijā,Maltā,Horvātijā,Norvēģijas Svalbāras arhipelāgā,Somijas Ālandu salās,Dānijas Grenlandē,Vācijas Helgolandes salā,Spānijas Kanāriju salās,Seutā un Meliļjā,Lielbritānijas Gibraltārā,Mēnas salā un dažās Grieķijas Egejas jūras salās galvenajiem pārtikas produktiem tiek piemērota pat 0%PVN likme.
Un kur pazuda augstskolu autonomija , tas taću ir nedemokrātiski ?
Tas, ka Kariņš ir korumpēts un noklusē patiesību liecina kaut vai fakts: ārvalstu investoru padome Latvijā jau iepriekš rosinājusi mainīt Latvijas augstskolu pārvaldības modeli.
Ievērojāt, tieši “ārvalstu”. Vai jūs tiešām ticat, ka ārvalstis ir tās, kas rūpējas par Latvijas attīstību?
Augstskolās notiekošie pamatprocess ir vietējā galma apkalpošana. Augstskolas ir mazas un Eiropas Zinātnes telpā konkurētnespējīgas. Lbākais ko var izdarīt ir tās apvienot un atstāt maks 5-6 valsts augstskolas, bet mazajām aizliegt piešķirt doktora grādus. Atvainojos, bet tur jau vairs pat nevar nepamanīt, ka nekāda pētniecībā balstīta izglītība tur pat nevar notikt, ko arī parāda pētniecības finansējums, tostarp pētniekiem izmaksātais algu fonds un komercializētā intelektuāla īpašuma cipari.
Bet kā savādāk? Soļos visi pa vienu strīpiņu… un visi dara tā. Būs uzraugi- polipārrvaldes no padomju nomenklātūras, lai pat domas nebūtu,ka kāds laikā neiet uz ierindas skati vai līniju. Tagad galvenais ir laikus iemācīties katram pulciņam savu dziesmu un attālināti trennēties Oktobrēni – šuplinskēni būs gatavi jau oktobrī visi kā viens. Sagalās tad arī brīb niš”kīgo apzīmējumu