Šteinbuka: Valsts parāda griesti ir sasniegti

Valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un šogad pārsniegs divus miljardus eiro jeb gandrīz septiņus procentus no iekšzemes kopprodukta. Tāpēc tēriņu uzraudze – Fiskālās disciplīnas padome – aicina valdību būt fiskāli atbildīgai un izbeigt atbalstu.

Nākamajā nedēļā valdība arī sāks darbu pie nākamā gada valsts budžeta veidošanas. Finanšu ministrija jau aplēsusi, ka papildu izdevumiem varēs tērēt ap 300 miljonus eiro. Tādējādi budžeta deficīts sākotnēji tiek lēsts nepilnu četru procentu apjomā. Tomēr tās ir tikai pirmās prognozes – šā gada pieredze rāda, ka reālais budžeta deficīts ar visiem atbalsta pasākumiem jau tuvojas desmit procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Tāpēc Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka brīdina valdību piebremzēt ar izdevumiem.

“Krīzes laikā nekad nevar teikt: par daudz vai par maz. Salīdzinot ar citām ES valstīm, atbalsta ziņā Latvija neizskatās slikti. Taču, ņemot vērā, ka vērojams straujš IKP pieaugums, kas jau ir sasniedzis pirmkrīzes līmeni, samazinās bezdarbs, valdībai ir pakāpeniski vai pilnīgi jāizbeidz atbalstīt uzņēmumus. Protams, tas atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas, jo mēs joprojām dzīvojam lielā nenoteiktībā, pandēmija nav beigusies, un nezinām, vai rudenī nebūs jauni ierobežojumi. Ja vajadzēs atbalstīt ekonomiku, turpmāk tas būs jādara ļoti mērķtiecīgi,” sacīja Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka krīzes situācijā ir daudzi nepamierinātie – tie, kas nesaņēma tik daudz, cik vēlējās, bet ir arī citi gadījumi, tā dēvētie “zombijuzņēmumi”, kas principā var izdzīvot tikai ar valsts atbalstu. Kad tas tiks pārtraukts, tad šie uzņēmumi bankrotēs. līdz ar to precīzi nekad nevar, pat ņemot vērā formālus kritērijus, pateikt, kam vajag un kam nevajag. Taču ekonomika aug, kas nozīmē, ka valsts atbalsts makroekonomikas līmenī bija efektīvs.

Runājot par valsts saistību apjomiem, Štenbuka sacīja, ka jau šogad valsts atbalsts sasniedz vairāk nekā 2 miljardus eiro vai 7% no IKP.

“Ja mēs skatāmies uz valsts saistībām no valsts parāda viedokļa, valsts parāds ir galvenais kritērijs, kas jāņem vērā valdībai.

Tā kā valsts parāds jau ir tuvu 50% no IKP, tas nozīmē, ka parāda griesti ir sasniegti.

Jebkurā gadījumā jāpatur prātā, ka jāsagatavojas arī nākamajām krīzēm, nepieciešama rezerve nebaltai dienai, kas varētu kaut kad pienākt,” situāciju raksturoja Šteinbuka.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv