Satiksmes ministrija (SM) apstrīd Valsts kontroles (VK) atzinumu par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” nepietiekamu uzraudzību, norādīja ministrijā, komentējot VK ziņojumu par to, kā valsts uzraudzīja Covid-19 laikā veikto ieguldījumu “airBaltic”.
SM norāda, ka ir iepazinusies ar ziņojumu, apstrīdot VK atzinumu likumā noteiktajā kārtībā.
SM nepiekrīt secinājumam par kapitālsabiedrības nepietiekamu uzraudzību, ņemot vērā, ka VK revīzijā nav konstatējusi likuma pārkāpumus un SM visu kapitālsabiedrību uzraudzību veic atbilstoši normatīvajam regulējumam.
Vienlaikus SM atzinīgi novērtē VK ieguldīto darbu un patērēto laika resursu iedziļinoties sarežģītos jautājumos, lai sniegtu neatkarīgu viedokli. Tāpat ministrijā akcentē, ka, balstoties uz vienādiem principiem, SM valsts atbalstu īstenoja, pārvaldot divas aviācijas nozarē strādājošas kapitālsabiedrības – “airBaltic” un Rīgas lidostu.
Ņemot vērā, ka Rīgas lidosta veiksmīgi izgāja no valsts atbalsta, SM uzskata, ka “airBaltic” iziešanu no valsts atbalsta neietekmēja pārvaldība, bet gan izaicinošie mainīgie ārēji faktori – Krievijas karš Ukrainā, kas būtiski ietekmēja aviācijas nozari Baltijā, ģeopolitiskā situācija, valūtas kursa svārstības, degvielas cenas, problēmas ar dzinējiem un tamlīdzīgi.
SM ieskatā nav pamata VK apgalvojumam, ka SM nav veikusi uzraudzības darbības. SM uzskata, ka normatīvais regulējums nosaka valdes, padomes un akcionāru kompetences sadalījumu. Akcionāram nav tiesības iejaukties “airBaltic” valdes operatīvajā vadībā un dot valdei saistošus norādījumus par darījumu slēgšanu, atalgojumu un citi, jo tā atbilstoši normatīvajam regulējumam ir padomes kompetence.
Vienlaikus SM uzsver, ka akcionārs nevar atsaukt noslēgtus darījumus vai jau noslēgtos līgumus bez finansiālām sekām. Ja tiek konstatēts, ka noslēgtie darījumi kapitālsabiedrībai radījuši zaudējumus, tam paredzēts cits likumā noteikts process.
Ministrijā norāda, ka ziņojumā secinājumi attiecībā uz “airBaltic” lēmumiem ir izdarīti, balstoties uz jau zināmiem faktiem un faktu analīzi par situāciju pirms vairākiem gadiem. Savukārt lēmumu pieņemšanas brīdī ne uzņēmums, ne akcionārs nevarēja paredzēt visus nākotnes riskus, tostarp pēc pandēmijas sekojošo Krievijas karadarbību Ukrainā, lidmašīnu dzinēju ražošanas un apkopes problēmas, izmaiņas tirgus pieprasījumā. Tāpēc visi akcionāra un uzņēmuma lēmumi vienmēr tika pieņemti, balstoties uz tā brīža valdes un padomes sniegto informāciju, piebilst ministrijā.
Ņemot vērā minēto, SM norāda, ka VK apgalvojums par nepietiekamu uzraudzību neatbilst faktiskajai situācijai. Ministrija sniedza informāciju revīzijas laikā par iesniegtajiem Ministru kabineta (MK) ziņojumiem, Eiropas Komisijas (EK) sniegtajiem skaidrojumiem par piemērojamo regulējumu, kā arī ekspertu vērtējumiem akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) sagatavošanas procesā. Kopš 2021.gada SM un “airBaltic” ir konsekventi informējušas MK par IPO sagatavošanas progresu, kapitāla piesaistes iespējām un tirgus apstākļu ietekmi. Šis process tika īstenots sadarbībā ar vadošajiem finanšu nozares ekspertiem, kas nodrošināja pasaules līmeņa kompetenci IPO strukturēšanā, atzīmē ministrijā.
Tāpat ministrijā norāda, ka uzraudzības process ir bijis cieši saistīts ar valdības lēmumu izpildi un reālo situāciju tirgū, tostarp obligāciju pārfinansēšanu un akciju struktūras pielāgošanu, lai saglabātu IPO iespējamību piemērotā brīdī.
Vienlaikus SM atzīmē, ka sāktā sadarbība ar uzņēmumu “Lufthansa” kā potenciālo stratēģisko investoru ir skaidrs apliecinājums tam, ka SM un “airBaltic” ir strādājušas atbilstoši kompetencei.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Valsts kontrolei jābūt neatkarīgām sankciju funkcijām , lai tādi švinkas nesāktu apstrīdēt VK ziņojumus .
Świnka morska
Visur, kur vien skaties SM vājniecība – pasts, autobusu pārvadājumi, AirBaltic vai dzelzsceļš … bēdu ieleja. Nez kādēļ izskatās, ka Gauss dabūs savu kompensāciju caur tiesu. Politiskā iejaukšanās ar savām tradīcijām, interesēm deformē lēmumus ar greizu saturu un nokavētiem termiņiem tā, ka veiksmīgs iznākums kļūst par izņēmumu, kam neviens vairs netic.
Vai te birokrati plūcas, vai polītiķiem viena roka nezina ko otra dara ?
Tas taču ir polānprātiņš, ja apgalvo, ka bijusi laba uzraudzība. Nav jābūt speciālistam, lai secinātu, ka Gausu jau sen bija jāpadzen, varbūt pat bija jau sen jālikvidē šī lidsabiedrība, kas tikai noplicina nodokļu maksātaju naudu.