Siliņa augstprātīgā uzrunā sadusmojas uz pedagogu protesta dalībniekiem: “Ja jūs neuzticaties mums, mēs nevaram uzticēties jums!”

Pie valdības ēkas vairāk nekā 2000 skolotāju bija sanākuši protesta piketā, lai cīnītos par pedagogu tiesībām strādāt sabalansētu slodzi.

Protestētājiem līdzi bija dažādi plakāti, kuri vēstīja par problēmām nozarē un aicināja rīkoties, lai tās novērstu. Politiķi vēstījumos uz plakātiem bija aicināti paust cieņpilnu attieksmi pret pedagogiem un pildīt solījumus.

Vēlāk miesassargu pavadībā pie protestētājiem iznāca arī Ministru prezidente Evika Siliņa, kura vaicāja, vai pedagogi maz zinot, par ko ieradušies strīdēties.

“Vai jums algas nepalielināja? Vai jums nepalielināja minimālo tarifu? Kam nepalielināja, paceliet rokas! Neredzu rokas! Valdība ir pildījusi visu, ko esam apsolījuši,” sacīja politiķe, kuras alga mēnesī ir 8440 eiro + 1688 eiro reprezentācijas izdevumiem, un uzsvēra, ka šobrīd valdībā netiek plānots neko pieņemt saistībā ar slodžu sadalījumu.

“Tas ir normāli, ka jūs paužat savu viedokli, taču ultimāti neveido normālu rezultātu,” sacīja premjerministre.

Siliņa arī aicināja skolotājus uzticēties valdībai, taču kā atbilde atskanēja klātesošo svilpieni un ūjināšana, par ko premjere sadusmojās: “Ja jūs neuzticaties mums, tad mēs nevaram uzticēties jums, ” un skanot klātesošo svilpieniem un saucieniem, pameta tribīni.

Pedagogu darba slodzes balansēšana bija viena no LIZDA streika prasībām. Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā, taču arodbiedrībai un IZM joprojām ir atšķirīgi redzējumi, kā to īstenot.

Tikšanās ar LIZDA pārstāvjiem notiks šodien plkst.15.30 IZM telpās.

Posted by Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība on Otrdiena, 2024. gada 21. maijs

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

21 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Peķa
Peķa
5 mēnešus atpakaļ

Blondīne un nīlzirgs.

fizioterapeits
fizioterapeits
5 mēnešus atpakaļ

JV Siliņas personā sākusies nesaturēšanas vaina un tas ved uz loģisku JV galu no mazspējas.

knuts
knuts
5 mēnešus atpakaļ

Vai prasība par algām nodrošinās izglītības kvalitātes kāpumu?
Vai ir bijuši pedagogu protesti pret muļķībām mācību metodiskā?

Eksperts
Eksperts
5 mēnešus atpakaļ
Reply to  knuts

Pātaga , to jautā ministres izstrādājumam Čakšai !

knuts
knuts
5 mēnešus atpakaļ

Saskaņā ar asociācijas un pētījumu kompānijas “Norstat” veikto skolotāju aptauju, kā galvenais skolotāju demotivācijas iemels tika minēta lielā satura un metodikas mainība mācību programmās. To norādīja vairāk nekā puse jeb 51% aptaujāto, kas liecina – problēma tiešām ir sāpīga un steidzami risināma. Šāda situācija rada papildu slodzi un vēlmi iet prom no darba skolā. Lai gan mācību materiāliem ir jābūt atbilstošiem jaunākajām pasaules tendencēm, mācību programmas un prasības nevar mainīties tik bieži, ka tas kļūst par apgrūtinājumu un papildu slodzi. Tāpēc ir kritiski jāizvērtē, kā notiek jauno mācību materiālu izstrāde, kā skolotāji ar tiem tiek iepazīstināti un arī, cik liels… lasīt vēl »

nunu
nunu
5 mēnešus atpakaļ

Tā ir vienotības veceņu augstprātība un mēģinājums piesegt savu tupumu! Tik nemākulīgi un glupi ministri ar ministru prezidenti priekšgalā vēl nebija redzēti!!!

Vēja
Vēja
5 mēnešus atpakaļ

Sievietēm ir tiesības izpausties! Un ja vēl padomju nomenklātūra.. Tad te bauriem nav ko spļaut pret vēju

nīlzirgs
nīlzirgs
5 mēnešus atpakaļ

Interesanti, kur un kā savu izglītību ieguva ministru prezidenta un ministra izstrādājumi, ka tik nicinoši izturējās pret skolotājiem? Būs abas mucā augušas un pa spundi barotas.

pirmklasnieks
pirmklasnieks
5 mēnešus atpakaļ
Reply to  nīlzirgs

Būs krievijā gājušas Skolā 1926 un tāpēc uzskata sevi par ļoti gudrām.

Bēdīgi
Bēdīgi
5 mēnešus atpakaļ

Mūsu latviešu valodas skolotāja uz Āfriku aizbraca atpūsties. Tur iepazinās ar īstu zili melnu āfrikāni un neatgriezās.

ruksis
ruksis
5 mēnešus atpakaļ
Reply to  Bēdīgi

Cerams ka tur arī paliks, nevis visu savu bandu vedīs atpakaļ.

Aldis
Aldis
5 mēnešus atpakaļ

Skolotājiem ir laba un salīdzinoši liela alga. Es dzīvoju laukos un redzu, ka citi cilvēki, kuriem ir augstākā izglītība un arī atbildīgs darbs, saņem daudz mazāk.

Eksperts
Eksperts
5 mēnešus atpakaļ

Siliņas arogance atgādina , ka nav jāiet uz EP miljonăru vēlēšanām !

ērce
ērce
5 mēnešus atpakaļ
Reply to  Eksperts

Evika, Evika, tā cienījamam polītiķim gan nav jāuzvedas.

ccca
ccca
5 mēnešus atpakaļ
Reply to  Eksperts

jāiet uz vēlēšanām, lai netiktu pie siles vecie vēži

Rikošets
Rikošets
5 mēnešus atpakaļ
Reply to  Eksperts

Siliņa pārtrumpoja Āboltiņas ūjināšanu! JV rokraksts.

Inga
Inga
5 mēnešus atpakaļ

Tas ir Siliņas aicinājums pedagogiem uz beztermiņa streiku , ja nebūs dialoga ar stūrgalvīgo Izglītības ministri .

Učuks
Učuks
5 mēnešus atpakaļ

Siliņa , reprezentācijas izdevumus 1688 taču ziedo bērnu dārziņu auklītēm , tev taču pietiks ar 8 500 mēnesī !

Liktens vērotājs
Liktens vērotājs
5 mēnešus atpakaļ

Politiķi dzīvo savā pasaulē, tauta savā. Tauta neuzticas politiķiem, jo zin, ka šie neko neprot un nospers visu, kas nebūs piesiets, vai slikti piesiets. Politiķi neuzticas tautai, jo baidās, ka neievēlēs, tāpēc krāpjas vēlēšanās (fakts no Vienotības skandāla). Tā arī dzīvojam.

Didzis
Didzis
5 mēnešus atpakaļ

Valdībai vajadzētu krist un tās ir Vienotības agonijas atvadas. Nesaturēšana, agresivitāte, draudēšana vēzis 4 stadijā…….

knuts
knuts
5 mēnešus atpakaļ
Reply to  Didzis

Un kas vietā? Šlesera – Bartaševiča apvienība? Smiltēns ar pazudušo Pīlēnu? Kāds kārtējais “jaundzimušais” populists..?
Var būt nav jācenšas gāzt, bet piespiest darīt reālas lietas – piketi, streiki, prasības, ministru nomaiņas…