Krievija joprojām tiek pie sava veida nodokļu atlaidēm no Latvijas, vēsta TV3 Ziņas.
Latvijas uzņēmumi turpina saņemt īpašas atļaujas, lai tiem nebūtu jāietur attiecīgais nodoklis maksājumiem uz agresorvalsts firmām.
Pikti par šīs kārtības turpināšanos ir organizācija “Uzņēmēji mieram”, kas nu jau vairāk nekā pirms gada Saeimā iesniedza iniciatīvu, lai šo praksi izbeigtu. Iniciatīva iestrēgusi Saeimā.
2023. gadā Krieviju iekļāva Eiropas ofšoru jeb ārzonu sarakstā. Tās ir jurisdikcijas, kas nodokļu jomā nesadarbojas un var tikt izmantotas ļaunprātīgi. Latvijā likums nosaka, ka maksājumiem uz šīm vietām jāpiemēro 20% tā sauktais ieturējuma nodoklis, tomēr Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut to nedarīt.
Kopš agresorvalsts iekļaušanas attiecīgajā sarakstā šo izsniegto atļauju skaits dramatiski pieauga.
Tas izraisīja plašu ažiotāžu. VID skaidrojās, ka iestādei rokas sasietas ar likumu, fonds “Uzņēmēji mieram” savāca vairāk nekā 10 000 parakstu, lai atlaides vairs neizsniegtu un vēl palielinātu attiecīgā nodokļa apmēru. Koalīcija solīja, ka iniciatīvu izskatīs. Jautājumu pērn martā skatīja Saeimas Budžeta komisijā.
Kopš tā laika iestājies klusums. “Uzņēmēji mieram” norāda, ka nekādas tālākas saziņas ar viņiem nav bijis. Vēl jo vairāk – VID prakse izsniegt atļaujas, kas ļauj nepiemērot ieturējuma nodokli maksājumiem uz Krieviju, aizvien turpinās.
Šogad vēl 30 Latvijas uzņēmumu izsniegtas kopumā 63 atļaujas nodokļa neieturēšanai par kopējo summu aptuveni 2,7 miljoniem eiro.
Viena nianse par ieturējuma nodokli – tā maksātājs Latvijā pēc būtības būtu Krievijas firma. Tātad konkrētie Latvijas uzņēmumi faktiski prasa, lai agresorvalsts kompānijai nebūtu jāmaksā šis nodoklis un tā saņemtu vairāk naudas.
“Uzņēmēji mieram” uzsver – kamēr viņiem nav nekādas atbildes, atsevišķas Latvijas kompānijas faktiski varēs finansēt nedēļas nogalē iznīcināto Krievijas bumbvedēju atjaunošanu.
“Uzņēmēji mieram” nosūtījuši vēstuli Saeimas Budžeta komisijai, kurai nu jau paguvusi nomainīties vadība, bijušai ministrei Andai Čakšai atgriežoties parlamentā.
Komisijā gan plāta rokas, sakot, ka nezina, kas noticis ar iniciatīvu. Prakse turpinās, un attiecīgās atļaujas prasa arī valstij piederošais uzņēmums “Latvijas dzelzceļš”, kas piedalās pārvadājumu ķēdēs no austrumiem.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!