Kopš jaunā Rīgas domes sasaukuma darba sākuma vērojams, ka daļas domnieku darbs ir krasi mainījies, vēsta Latvijas Radio.
Pirmkārt, pēc Rīgas mēra gribas ir būtiski palielināts komitejās strādājošo deputātu skaits. Tā dēvētajā pozīcijā esošie «Saskaņas» un «Gods kalpot Rīgai» deputāti gan arvien komiteju un domes sēdēs diskusijās faktiski neiesaistās. Savukārt opozīcijas jaunpienācēji runā bieži, ilgi un emocionāli, kā dēļ sēdes mēdz ilgt līdz pat vēlām naktīm. Tomēr tā iemesls ir ne tikai atrašanās opozīcijā, bet arī ceļa bruģēšana uz Saeimu nākamruden.
Jaunajā Rīgas domes opozīcijā sevišķi aktīvi un kvēli debatētāji ir jaunpienācēji, kas līdz vēlēšanām strādājuši Saeimā un skandālos iepītās valsts struktūrās, kā arī pilsoniski ļoti aktīvi uzņēmēji, mākslinieki un nevalstiskā sektora pārstāvji.
Domes vadība, kas pēc vēlēšanām arī zaudējusi būtisko pozīcijas pārsvaru, savu vairākumu centusies nostiprināt ar palielinātiem komiteju sastāviem. Savukārt opozīciju cenšas ietekmēt ar gariem sēžu pārtraukumiem. Opozīcija gan arī pati ir naska pēc paužu prasīšanas, kā arī izmanto katru iespēju izteikties.
Savukārt publiskajā telpā sāk parādīties versijas, ka vismaz daļa no skaļākās opozīcijas deputātiem tādējādi veido kampaņu, pošoties uz nākamruden gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Latvijas Radio uzrunātie deputāti, kas solījušies strādāt rīdzinieku labā, par kandidēšanu uz Saeimu pagaidām ir izvairīgi.
Jautāta, vai kandidēs Saeimas vēlēšanās, Rīgas domes deputāte Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija) atzina:
“Es pieļauju šādu iespēju, bet viennozīmīgi atbildēt nevaru, jo partijā šis jautājums vēl nav apspriests un [nav] sastādīti saraksti uz Saeimas vēlēšanām.”
Atšķirībā no Jaunās konservatīvās partijas deputātes Jutas Strīķes pārliecinošāks plānos ir partijas “Latvijas attīstībai” līderis Juris Pūce, kas Rīgas domē vada ar Latvijas Reģionu apvienības deputātiem apvienoto frakciju.
“Es personīgi domāju, ka jā. Bet tas, protams, pirmām kārtām ir jālemj partijai un, tā kā mēs plānojam veidot arī partiju apvienību un piedāvājumu partijām to darīt, tad, protams, arī visiem partneriem, kas šajā apvienībā būs. Tas ir jautājums, kas darba kārtībā būs kaut kad nākamā gada februārī, martā,” atzina Pūce.
Tikmēr izvairīgs pagaidām cenšas būt “Vienotības” deputāts Vilnis Ķirsis, kas šai partijai bija Rīgas mēra amata kandidāts, bet nesen vēl minēts kā ekonomikas ministra pēctecis. “Es neizslēdzu šādu iespēju,” tā par kandidēšanu Saeimas vēlēšanās sacīja Ķirsis.
Politologs Ivars Ījabs vērtē, ka šajā Rīgas domes sasaukumā ir virkne deputātu, kuri diezgan nepārprotami mērķē uz Saeimu, tāpēc uzvedas aktīvāk un skaļāk par iepriekšējā sasaukuma opozīciju.
“Protams, viņi to dara, un, es domāju, ka Rīgas mēram [Nilam Ušakovam] tas droši vien sagādās ne vienu vien vēl sirmu matu. Droši vien viņiem nevajadzētu domāt tikai par Ušakova kritizēšanu, jo, protams, ar to vajag nodarboties, bet, ja gribat uzvarēt Saeimas vēlēšanās, ir jāizdomā kaut kas mazliet pozitīvāks nekā vienkārši tikai Rīgas domes vadības kritizēšana, ar ko viņi pēdējā laikā ļoti izteikti aizraujas.
Bet tas, ka viņi izmanto Rīgas domi kā platformu gan sabiedrisko attiecību kampaņām, gan arī startam uz nākamajām Saeimas vēlēšanām, ir pašsaprotami un normāli,” spriež Ījabs.
Saeimas deputātiem ir ne tikai iespēja tikt pie lielākas ietekmes, bet arī prāvākiem ienākumiem. Rīgas opozīcijas deputātu alga «uz rokas» ir 675 eiro, kamēr parlamenta deputāti saņem līdz nepilniem trim tūkstošiem eiro un nākamgad piedzīvos algu kāpumu par aptuveni simt eiro.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!