Reirs par savu padomnieku izvēlējies bēdīgi slaveno Čerņecki

Partijas Jaunā vienotība pārstāvis Jānis Reirs par savu padomnieku nodokļu, muitas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos nolēmis iecelt kādreizējo skandalozo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieku, iepriekš no amata aizrotēto Kasparu Čerņecki.

“Nodokļu administrēšanai ir jābūt efektīvai, taisnīgai un saprotamai. Vienkāršai un ērtai attiecībā uz godīgiem nodokļu maksātājiem, bargai attiecībā uz krāpniekiem. Manā komandā ir vajadzīgs pieredzējis un kompetents kolēģis, kurš šos mērķus palīdzēs sasniegt. Uzskatu, ka Kaspara Čerņecka profesionālā pieredze sniegs atbalstu nozares attīstībā,” – tā oficiāli paziņojis Reirs.

„Iepriekš bija laiki, kad finanšu ministra padomnieks, slavenais Jānis Dambītis bija tas, kurš uzturēja sakarus starp ministriju un ieņēmumu dienestu un nēsāja „cepumiņus” Čerņeckim. Tagad acīmredzot pie „cepumiņu” nēsāšanas un lietu kārtotāja statusa tiks Čerņeckis,” notikušo komentēja kāds VID „ilgdzīvotājs”.

Čerņeckis šo amatu ieņems no 1. aprīļa, un saskaņā ar oficiālo informāciju viņa pienākumos ietilps „atbalstīt un novērtēt VID darba pilnveidošanu, sadarbībā ar ministriju un nozaru ekspertiem izstrādāt priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, kā arī sniegt konkrētas idejas mūsdienīgu risinājumu un analītikas ieviešanai nodokļu administrēšanā. Tāpat viņa pienākums būs izvērtēt vidēja termiņa VID darbības stratēģiju, kā arī tās atbilstību starptautiskai labajai praksei”.

Iepriekš Čerņeckis bija Finanšu policijas pārvaldes direktors un VID ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā, taču 2016. gadā VID vadības „tīrīšanā”, vairojoties aizdomām par viņa koruptīvām saitēm, tika „aizrotēts” un VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatu.

Piedāvājam interviju no 2016. gadā iznākušās avīzes Astoņkājis, kurā augsta VID amatpersona anonīmi aprakstīja tolaik VID notiekošo. Intervijā tika pieminēts arī kāds Čerņeckis, lai gan nebija apgalvots, ka runa ir tieši par VID ģenerāldirektora vietnieku Kasparu Čerņecki, kas nu kļūs par finanšu ministra padomnieku.

– Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā „pelna”?

– Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10-20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti.

Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien viņi brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, ka bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Bija, piemēram, tāds Aleksandrs Rakovskis. Odioza figūra, kas nodarbojās ar naftas produktiem. Tur arī vajadzēja no sākuma viņu iznīcināt, pēc tam ar viņu vajadzēja sadraudzēties. Pēc tam, es tā saprotu, tas izmeklētājs, kas izmeklēja to lietu, tagad aizgāja uz prokuratūru. Viņš aizgāja, jo viņam piegriezās. Neadekvātums kaut kāds.

Tad, lūk, šim Rakovskim Jelgavā bija akcīzes noliktava vai bāze, kur viņi ņēma… Un Rakovskim arī bija pateikts, kad būs mūsējo akcijas, un viņš laikus zināja. Tur nebija šaubu. Es domāju, ka Kijoneks viņu brīdināja pirms realizācijas, tā ka viņi paspēja aizvest pa nakti pēdējo mašīnu no turienes, no noliktavas.

Es nezinu, kas notiek tagad ar to visu, bet es domāju, ka viņi vienkārši nobēdzināja visu. Jo pēc tam apklusa, un Čerņeckis sāka pārņemt Akcizēto preču pārvaldi un to kontroli un pārraudzību. Un tā pakāpeniski tas viss arī noklusa.

Jūrmalas KMM Metāls lieta. Jau notirgota lieta. Pats Dambītis nopelnīja. Dambītis, Čerņeckis nopelnīja abi. Atkal uzmeta operus un izmeklētājus un nopelnīja. Tur bija informācijas noplūde, tie zināja, ka pie viņiem atnāks. Un samaksāja pirms tam un samaksāja pēc. Bija noplūde, notirgoja pats Čerņeckis ar Dambīti. Reāli notirgoja. Tur nekas nebūs. Process ir jau nofenderēts.

Un Dinaz lieta. Plaude. Tas ir cilvēks, kas Dinaz lietu notirgoja. Tā tik ir skaistule. Viņi tur izņēma lielu naudu, saņēma prēmiju, bet nezinu, par kādu summu notirgoja procesu. Viņi tagad tikai nogaida, lai paiet kaut kaut kāds laiks, lai atdotu to naudu, ko izņēmuši ārā. Pie diviem miljoniem tur bija. Miljons piecsimt vai kā tur.

Čerņeckis – nav tā, ka viņš nekontaktējas. Es esmu pat piefiksējis, ka kāds atnāk, kāds rekomendē iepazīties, iepazīstas, parunājas, piesakās. Un viņš saka – nē, nē, es nevaru ar tevi draudzēties. Uz redzēšanos. Ja cilvēks ir izstrādē, viņš tad nogriež galus. Viņš saka – nē, nē, nē, mēs nevaram ar tevi draudzēties. Protams, viņš faktiski līdz ar to nolej informāciju par to, par ko viņš strādā.

Viņš iet uz kontaktu. Viņš satiekas un parunājas. Viņš neko no tā nenopelna. Bet tad, kad viņš uzbliež, viņš nopelna lieliski. Ja tur nav runa par nozagtiem simt tūkstošiem, vispār nerunās ar tevi. Ja tev kāds sīkums, tevi nožņaugs, iznīcinās, patrieks un tā. Tu varbūt notirgosi kādā mazā stacijā, nu, parastais mirstīgais. Jo viņš mazāk par simt nerunās. Tas ir bizness.

Bet rezultāts jebkurā gadījumā ir acīmredzams – cilvēki ir pabrīdināti. Konkrēti pabrīdināti. Viņi zina iepriekš. Tas nozīmē, ka nevis vienkārši nopludina, bet pārdod konkrēto lietu pašā saknē.

– Un informācijas savlaicīga nopludināšana ir vienīgais peļņas veids?

– Nē, vēl ir manipulācijas ar lietas materiāliem. Bija tāda slavena lieta – Dzimtā sēta. Es pēc tam vēl brīnījos – viņi izbeidza lietu. Tikko Čerņeckis atnāca, viņu ļoti interesēja šī lieta. Bet tur kāds bija stāsts. Jurašs pateica, ka šī lieta nav jāsūta vajāšanai. Bija apsolīts, ka lieta neaizies vajāšanā. Viņa arī neaizgāja. Tas, ka Strīķei ir nervu slimība vai kas tamlīdzīgs, tas ir viens. Bet Jurašs ir normāls. Viņš kārto štelles un pelna arī.

Lieta bija Savčenko. Savčenko aizgāja uz prokuratūru. Un viņa nofenderēja lielāko daļu no lietas materiāliem. Reāli. Diemžēl. Viņa reāli iznīcināja. Bet Savčenko ir draugos ar Kijoneku un viņa dzīvesbiedri Sudmali. Un viņi atpūtās šogad Jaunajā gadā Portugālē visi trīs. Nē, četri, Savčenko vīrs. Un bērns laikam. Ar bērniem. Savčenko strādā prokuratūrā. Savčenko sēdēja vienā kabinetā ar Sudmali. Nu, loģiski, ka viņām labas attiecības. Uz Portugāli braukā. Bet Kaminskis nesen atlidoja ar Ingu no Taizemes. Un man teica, ka viņš brauca šopingā ar to Vītolu, kas tagad ir slavenajā izmeklēšanas grupā. Parasti viņi šopingo Milānā.

Par Dzimto sētu pastāstīt sīkāk? Kijoneks tur vispār nospēlēja dubultspēli. Viņam ir tāda mode, viņš māk savārīt tādu putru, ka nevar atrast galus. Kāpēc viņš izdevīgs Čerņeckim? Jo tas speciāli viņu palaiž pa pilsētu, viņš uztaisa tādu informāciju un tad tikai pēc tam skatās, no kurienes atnāca tas, ko viņš pats palaida. Un tad duļķainajos apstākļos viegli taisīt to, kas tev izdevīgi.

Ar laiku tas vienalga paliek skaidrs. Bet ar laiku. Laiks jau paiet, un tu vairs nevari neko atgriezt atpakaļ. Bet tas ir ļoti izdevīgi. Tāpēc viņu tur arī saglabāja. Un atļāva viņam darīt to, ko viņš arī dara.

– Bet pērn taču ierosināja kriminālprocesu par Andreju Felkeru tieši par informācijas nopludināšanu, un Kaspars Podiņš to netieši publiski pieminēja kā veiksmes stāstu.

– Ja analizēt, kāpēc Felkers notirgoja informāciju par kādiem sīkiem 300 eiro… Tāpēc, ka to, ko viņam uzdeva darīt, viņš darīja par medaļu. Loģiski. Bet, ja viņam ir tikai medaļa, viņam taču kaut kā jādzīvo. Viņš droši vien arī grib mašīnu, ceļojumu, varbūt ne uz Taizemi, bet kaut kur uz Bulgāriju. Un viņš nolēma drusku nopelnīt patstāvīgi, nedaloties ne ar vienu un ārpus sistēmas.

Un par viņa sievu bija stāsts tāds. Visās tajās informācijas noliešanas lietas, kur skaitījās viņas vīrs, viņa skatījās VID datu bāzēs. Viņa skatījās no datu bāzes visus datus saistībā ar tiem faktiem, par kuriem viņas vīrs pēc tam nolēja informāciju. Bet vīrs kādreiz apmaksāja Prusakas ceļojumu. No sava konta, kad viņi brauca ceļojumos visi kopā, ģimenes.

– Un stāsts par Vladimira Cadoviča cigarešu fabriciņu Terēzes ielā, kura tieši nedēļas nogalē pirms pārbaudes izrādījās izlaupīta un izvesta…?

– Ja tā ir akcīze, tā ir Muitas kriminālpārvalde – tagad Muitas policija. Ja tie ir Muitas kriminālpārvaldes stāsti, tas ir Boroviks, tā ir tā brigāde.

– Par to fabriciņu stāsta, ka tur Cadoviču kaut kā ir čakarējuši, tad viņš aizgājis pie Borovika un iedevis ne ta 200, ne ta 400 tūksotšus, kaut ko tādu. Bet viss turpinājies, tad viņš palicis nikns un teicis – atdod, citādi rakstīšu iesniegumu. Bet Boroviks viņam – atvaino, viss izšķīda pa augšām (rassosalosj po verham).

– Ceipe, Čerņeckis un Dambītis. Kakije verha. Mazāk par 400 viņi nerunās. Katram pa 100 štukām. Skaidrs…

– Un ar šitiem viņiem nekā kopēja?

– Gan Boroviks, gan Ceipe abi divi ir Dambīša cilvēki. Un Dambītis pie viņiem regulāri staigā, menedžē, procesē, nodrošina jumtošanu. Dambītim tas pats Āboltiņas kontakts ir regulārs. Nezinu, cik viņš nopietns, tur savs procents par pārstāvību ir. Ja tie cigarešu ražotāji zināja, ka būs kaut kāda akcija, tad noteikti tā ir no viņa informācija. Brīdinājums.

Viņi no sākuma sadraudzējas, pasaka, ka mēs esam partneri. Labi, sadraudzējamies. Viņi par to piepelnās. Pēc tam izrādās, ka tiem nelabajiem operiem, izmeklētājiem pa savu galu kaut ko atrakts, ko šitie nav zinājuši un spējuši nobremzēt. Ak, kāda neraža!

Bet viņi savlaicīgi zina, ka būs tāda akcija, būs nepatikšanas. Un vēlreiz nopelna. Cilvēki nopelna divas, pat trīs reizes. No sākuma, ka sadraudzējas, otrreiz, ka pabrīdina, un trešo reizi, ja palīdz visu galīgi nokārtot līdz galam.

– Tad Boroviks un Ceipe ir pavisam cita kompānija nekā Kijoneks un Čerņeckis?

– Kijoneks noteikti nezinās par Borovika un Ceipes lietām. Tas būs Dambītis, kas zinās. Čerņeckis, tas ir Čerņeckis, tāpēc ka viņš viņus pārrauga. Loģiski, ka tas ir viņa informācijas avots.

Čerņeckis zina Dambīti, bet Dambītis arī ir slīpēts, zina, ka Čerņeckis ne visu stāsta. Tad tas Dambītis iet un satiekas arī pa tiešo. Ar saviem cilvēkiem. Ar to pašu Podiņu, ar to pašu Boroviku. Ar to pašu Ceipi, lai zinātu reāli lietas. Dambītis reāli ar Kaminski satiekas. Varbūt ļoti reti, bet viņš, Dambītis, arī ar Plaudi satiekas. Kafiju padzer. Par Prusaku es jau nerunāju. Tur regulāri notiek kontakts. Ne tikai kontakts, arī štelles risina. Par ko Podiņš varētu pat nezināt, starp citu.

Tagad Dambītis ir prom no Finanšu ministrijas, loģiski. Reizniece-Ozola ir diezgan gudra dāma. Es nedomāju, ka viņa tik stulba, ka ļaus kaut kādam Dambītim kārtot štelles ar VID.

– Bet vēl ir slavenais KNAB Andžejs Kļaviņs un viņa sieva Līga Kļaviņa, kas ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece.

– Viņa tur ir diezgan ietekmīga persona. Bet, manuprāt, viņa nejaucas tekošajās lietās, es domāju, visu kārto Dambītis ar Čerņecki. Es pat domāju, ka arī Ceipe pats patstāvīgi štelles diez vai kārto. Nezinu par Boroviku. Es uzsveru – patstāvīgas štelles. Es pieļauju, ja viņi arī kaut ko kārto, tad tas ir centralizēts jautājums.

– Tad kas kopumā ir VID štelles?

– Viena VID štelle ir PVN, un otra lielā VID štelle ir akcīze. Nu, tie ir miljoni. Reāli miljoni.

Kāpēc Finanšu policija ir zem sitiena? Tāpēc, ka Finanšu policija jebko var iznīcināt ātri. Un iznīcināt tā, ka tu nevarēsi piecelties. Ja tu paņem zem kontroles Finanšu policiju, tu paņem zem kontroles visu finanšu plūsmu.

Tā nelegālā plūsma ir šausmīgi ienesīga. Ja viņi tur – es nezinu, cik precīzi, teiksim, pieci lielie spēlētāji, – ja vienu iznīcinās, tad pārējie būs pateicīgi līdz mūža galam.

– Visu Finanšu policiju vai arī pietiek ar atsevišķiem cilvēkiem?

– Protams, pietiek ar atsevišķiem cilvēkiem, kas ir pareizajos amatos un ir savstarpēji saslēgti.

Piemēram, Kijoneks. Viņam tagad nav valsts noslēpuma pielaides, viņam to atņēma. Bet viņš ir administratīvās vadības daļā. Administratīvā daļa gan sūta uz āru, gan saņem visu informāciju. Reāli viņam ir pieslēgums visiem izejošiem, ienākošiem pastiem.

Un viņa dzīvesbiedre Sudmale ir izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietniece. Viņu iebīdīja Kaminiskis. Jo tur bija jautājums, kādu cilvēku, un Kijoneks skraidīja un ar visiem runāja, lai tikai Sudmale ir vietniece. Un tā arī Kaminska protekcija ir, ka viņa sieva ir vietniece.

Loģiski, ka viņš zina, kas ir kas. Viņš iebīdījās šajā virzienā. Viņš visu redz. Un tāpēc Kijonekam nemaz nevajag valsts noslēpuma pielaidi. Tu zini sistēmu, tev ir savi atslēgas cilvēki. Iekšējā drošībā tev ir divi slaisti, tev ir sieva tur. Pareizi?

Reāli Kijoneks vēl aizvien kontrolē iekšējo drošību. Viņam ir atslēgas cilvēki. Vispār tur interesanta situācija. Podiņš oficiālā sapulcē paziņo, ka Finanšu policijā ir atslēgas cilvēki. Kuri tad tie ir? Tie atslēgas cilvēki laikam sanāk Kaminskis, bez ziepēm viņš tur ielīda.

Kaminskim sieva ir administratīvās vadības biroja sekretāre. Viņa ir cilvēks, kurš zina visu, kas notiek pārvaldē. Reāli. Ne tikai to, kas notiek izmeklēšanā, viņa redz visu, visus ienākošos. Visu pastu.

– Viņai pielaide ir? Kaut kādai jābūt.

– Nē, nav. Jo doma ir kāda – ja jūs vienkārši redzat vēstuli, jūs nezināt, kas tā ir par vēstuli. Kas viņu nosūtīja un kā darbojas sistēma. Bet ja jūs zināt, kā darbojas sistēma, un jums ir kāds, kas ir šajā sistēmā iekšā, tas visu maina.

Kāpēc Podiņam Kaminskis ir atslēgas figūra? Podiņš ir no rajona un nepārzina situāciju Rīgā. Ar Prusaku viņam nebija labu attiecību. Viņam tagad labas attiecības, bet pirms tam Prusaka teica, ka, ja viņa gribēs, Podiņš aizlidos vienā brīdī prom no darba un viņa būs direktore. Viņa piedzērās un apd…a viņu. Loģiski, ka viņš uzzināja kā direktors. Tāda bija situācija. Plus Prusaka pa tiešo kontaktējas ar Dambīti. Kā arī Podiņš. Viņš arī pa tiešo kontaktējas.

Ja viņš Kaminski paceļ direktora vietnieka amatā, viņam ir cilvēks, kas kontrolē situāciju attiecīgi šajā blokā. Viņam ir grūtības iekšienē, jo ir diezgan konflikta situācija ar citiem cilvēkiem.

Bija vēl tāds stāsts, kas labi pastāsta, kas un kā tur notiek iekšienē. Pavīdēja tāds teksts, ka Prusaku iecels direktora vietnieka amatā. Viņu neieceļ. Tagad Kaminski grib iecelt. Janvāris aizskrēja pie Pētersones un uzrakstīja ziņojumu, ka viņš lūdz viņu iecelt izmeklēšanas daļā par direktora vietnieku.

Čerņeckis gāja pa gaisu, kliedza un auroja, un atskrēja pie Podiņa, un runāja ar Podiņu, lai Janvāris paņem atpakaļ savu ziņojumu. Kas tas ir par h…ņu?! Tagad Janvāris būs direktora vietnieks izmeklēšanas blokā Prusakas vietā!

Un tad Podiņš iedeva Janvārim dienesta mašīnu. Dienesta nullīti. Loģiski, ka neviens viņam neprasa lai atrakstās, kur brauc un kad brauc. Un viņš paņēma atpakaļ ziņojumu. Janvāris izmeklē lietu pret Prusaku. Tā ka, saprotiet, viņš saņēma mašīnu, nu, lieta stāv tur, kur viņa stāv. Viņš taču nevar nodot Prusaku vajāšanai. Direktora vietnieci. Vai arī Kuzmina, kura ir otrās nodaļas vadītāja vietniece. Tas ir nereāli. Kuzmina ir Prusakas cilvēks.

– Un kas ar Kaminska brāli – uzņēmēju?

– Tas, ka viņš ir saistīts ar Kasparu [Roberta Dirnēna brāli Kasparu Aleksandrovu], un tas, ka viņš saistīts ar skaidras naudas pārvadāšanu, tas ir fakts. Starp citu, Kasparu vairākas reizes uzmeta. Un, manuprāt, viņu uzmeta tas pats Kijoneks. Par nopietnām naudām.

– Labi, Kijoneks un Kaminskis ar otrajām pusēm. Vēl kāds?

– Tad vēl Burijs, kurš agrāk bija Vladimira Vaškeviča cilvēks, bet pēc tam ļoti veikli pārorientējās un izrādījās derīgs jaunajai sistēmai. Viņs nesen iegādājās Volvo XC 90. Nullīti. Viņš brauc zvejot Norvēģijā. Šogad viņš slēpoja Andorā laikam. Pirms Jaunā gada viņš atpūtās Taizemē. Viņam nekustamie īpašumi Daugmalē. Sieva nekad nav strādājusi.

Un tad, protams, pirmās un otrās personas un viņu palīgi, kuri noder ne tikai štellēm, bet arī tad, kad kāds pasūtījums jāizpilda.

Bija, piemēram, tāds slaists Plaudis no iekšējās drošības, kurš neizturēja un aizgāja. Pats aizgāja. Nu, bet viņš arī kā starpnieks piepelnījās reāli. Viņš nevis strādāja, bet pelnīja. Bet Plaude… Viņa interesanta ar to slaveno Dīlers lietu. Ar to pašu slaveno Puķīti. Viņu arī var nosaukt kā – atslēgas cilvēks. Podiņa izpratnē. Kad vajadzēja Saskaņai ieriebt, Karīna izdalīja lietu. No tās lietas. Tā ir milzīga lieta. Bet nu speciāli pieprasīja, lai Saskaņai ieriebtu.

Dīlers lieta… Nevis tik, cik Dīlers, viņus neinteresēja Dīlers, viņus interesēja Puķītis. Puķītis bija saistīts ar Repši un Vienotību. Un Āboltiņai vajadzēja Repši un to virzienu vienkārši apd…t. Es atvainojos. Reāli process jau cik tur gadus stāv. Tur ļoti daudz kas ir, un vajadzēja viņam jau sen būt vajāšanā. Bet process jau ir notirgots. Reāli notirgots. Cik man zināms, reālu pierādījumu uz Puķīti nav. Viņš ir pievilkts aiz matiem pēc politiska pasūtījuma.

– Kas ir Puķītis?

– Puķītis laikam bija krusttēvs Repšes bērnam. Tad, kad Repše sāka celties, taisīt dumpi, bija komanda Čerņeckim – nolaist, pēc iespējas visu atlasīt, paņemt. Uz Puķīti nav pierādījumu. Reālu pierādījumu nav. Viņu tur lietā iekšā kā aizdomās turamo, ik pa laikam viņu piesauc kā bijušo Finanšu policijas darbinieku, jo viņš ļoti īsu laiku pastrādāja un aizgāja. Bet viņš aizgāja pats. Viņš atnāca Repšes laikā, un pēc tam viņš aizgāja projām.

– Vai šīs sistēmas cilvēki spēj ietekmēt tikai uzņēmējus un savējos no iekšienes?

– Ne tikai. Finanšu policijā visi zina, ka ļoti nopietns cilvēks atnāca uz televīziju un sarunāja, lai gatavo sižetu par Kaminski noņem. Ļoti nopietns cilvēks.

Man ir izeja uz to cilvēku, kas piedalījās tajās krāpšanās. Viņš teica, ka būs, būs, būs. Tagad nav, viņš apjuka un pats pateica – sižets bija gatavs, viņu noņēma. Ļoti nopietns cilvēks pienāca un pateica – beigas sižetam.

Pieņemu, ka tā arī ir, jo Kaminskim ir gan ar Jurašu labas attiecības, gan labas attiecības ar Lagzdiņu Drošības policijā. Plus ar Podiņu. Viņam ir labi nosegts perimetrs.

Kas ir Lagzdiņš? Viņa tēvs ir ļoti ietekmīgs. Viņš strādāja Parex, tad aizgāja uz FKTK, Viņš no FKTK bija nosūtīts Amerikai, un pēc tam Amerikas vēstniecība paziņoja, ka viņiem ne īpaši viņš patīk, jo viņš no Parex.

– Cik nopietna ir šī te izmeklēšanas grupa, kas, kā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone paziņoja, esot izveidota pēc TV sižetiem par Dirnēnu ģimeni?

– Mednis tur ir, opers, Kaminskim čoms. Un divi džeki, kuriem nav pieredzes. Ronalds Vītols, viņa meitene strādā Ģenerālprokuratūrā par sekretāri un var šādas tādas lietas pastāstīt no Ģenerālprokuratūras informācijas avotiem. Neoficiāla draudzene. Un Oļegs Ivankins, izmeklētājs. Tātad vecais pirmspensijas opers Mednis, kas Kaminskim čoms, un divi, kas nesen strādā, un vēl viena sieviete, kam ir reālas problēmas ar veselību. Tik nopietnu lietu viņi nevar izmeklēt. Tas ir bezceris. Tas ir smieklīgi. Atdot lietu izmeklēšanai Kaminskim padotībā, viņš viņu nodod jauniem, zaļiem gurķiem un pirmspensijas un slimiem operiem. Tas ir murgs.

Bet tas ir Pētersones „menedžments”. No sākuma viņa atdod atslēgas no visiem kabinetiem Dambītim, tad viņa pieļauj, ka Čerņeckis sakasās publiski ar Kravali. Iznes to visu s… ārā. Tas ir nākamais etaps, kur man liekas, ka Pētersone nav adekvāts cilvēks.

– Respektīvi, viss tas, kas par Kravali nāca ārā publiski, tas ir no Čerņecka?

– Jā, protams. Čerņeckis nesadalīja ar Kravali to tranzīta nodaļu. Analītisko.

– To, kuru vadīja Kravaļa māsa Baiba Trukšāne?

– Jā. Izmeklētāji, kas ir iekšējā drošībā, nav pārāk zinoši. Plus notiek iekšējais karš. Plus vēl informācijas noplūde un viss pārējais. Plus vēl vienkārši slaisti, kuri vienīgi māk nopelnīt paši sev.

Loģiski, tagad atnāk iekšējās drošības daļas priekšniece Gita Plaude un prasa no tāda slaista darbu, bet viņš nav pieradis strādāt. Kur atskaite par operatīvo darbu? Kāda atskaite!? Kā viņu rakstīt? Es apsēžos operatīvā mašīnā un aizbraucu operatīvos plašumos… Reāli viņš iztērē degvielu, viņš lieto transportu, viņš nolej informāciju, viņš nopelna no Kijoneka un neko neizdara. Tikai fotografē sevi. Normāli. Nē, tādā ziņā viņš ir gudrs. Viņš labi iekārtojies.

Ko lai saka – kādu komandu Čerņeckis salasīja, tāda viņa ir. Viņam nepatīk gudri cilvēki. Viņam patīk tie, kas ielien bez ziepēm, kā Podiņš, kurš nenošķaudīsies bez viņa atļaujas. Un sistēma strādā. Es zinu, ka Čerņeckis lūdza Podiņam izbeigt to lietu – Jaunpagasts plus. Tur bija liels uzrēķins, Pētersone vēl dusmojās un sākumā neļāva. Nevis neļāva, bet tā ņirdza. Bet izbeidza…

– Bet tagad taču viss mainotie, Dana Reizniece-Ozola esot uzdevusi Pētersonei visu izmēzt, Pētersonei tagad esot politiskais atbalsts, kura agrāk neesot bijis.

– Skatieties paši. Piemēram, Dambītis kārtoja štelles. Reāli, konkrēti. Bet pamatā viņš taisīja priekš Āboltiņas. Taču tagad man pateica, ka pēdējā laikā arī ar zaļajiem jau tusējas. Arī zaļajiem piepalīdz, lai savlaicīgi pieslīpētos. Normāli, tas ir bizness. Ko lai dara, biznesa štelles ir jādara. Es vēl nezinu, caur kuru advokātu no zaļajiem Dambītis naudu nesa. Bet tas nav Bunkus. Bunkus strādā ar Jurašu, nevis ar zaļajiem.

Savukārt citi shēmu meistari nogaida. Bija tādi cilvēki, kas tagad nesen prasīja, kam nest naudu. Jo viņi nezina, kam nest. Ja nezina, es nedomāju, ka nesa tikai Dambītim. Bija teksts, ka Čerņeckim patika pa tiešo. Viņam pat nepatika, ka Dambītim deva paralēli gan viens, gan otrs.

Ja Čerņeckis aiziet, tā daudziem ir pazaudēta nauda. Ja viņš ir zem jautājuma un viņam ir kašķis ar Pētersoni, tauta ir neziņā, kāpēc maksāt Čerņeckim, ja viņš aizlidos. Ja viņš tāpat nenodrošinās situācijas kontroli.

Iekšā kolektīvā gan paliek atslēgas figūra Kijoneks, viņš kaut kur būs, tad, piemēram, Kaminskis. Prusaku viņi jau izņēmuši, viņa paņēma mēnesi atvaļinājumu. Bet man tādas aizdomas, ka viņa varbūt atnāks atpakaļ formāli un tad atkal aizies. Es domāju, ka viņa nav tāpat vien aizgājusi, ka ir kādi citi iemesli, kādēļ viņa ir aizgājusi. Varbūt tur kāds iekšējs kašķis. Varbūt Čerņeckis ieteica aiziet atpūsties, pagaidīt, kas notiksies. Kā būs situācija, lai skatās, kā un ko. Ja tas viss izšķīdīs, tad labāk pagaidīt risināt nopietnus jautājumus.

Te jau ir tikai viens stāsts – kurš tad kritīs, vai nu Petrovna [domāta Ināra Pētersone], vai nu Čerņeckis. Reāli nav citu variantu. Jā, viņš kaut kad savējo lokā pateica – novācām Jezdakovu, novāksim arī Pētersoni. Grūti spriest. Es domāju, ko tagad izvilks Čerņeckis uz Pētersoni. Tā noteikti būs štelle ar PVN.

Starp citu, Čerņeckis tagad arī ir kļuvis mednieks, un parasti medībās kopā ir Čerņeckis, Krongorns un vēl kaut kādi. Tad tur arī bērni visas savas lietas kārto. Bet ne Lembergam, ne Bārdam nav reālas kontrabandas. Viņus tas neaizrauj. Viņiem vienalga.

– Bet kāpēc uz to visu nereaģē mūsu slavenais mednieks – ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers? No prokuratūras arī kādi ir sistēmā?

– Jā, interesanti, kāpēc viņus proķene aizstāv. Vismaz vizuāli tā izskatās. Arī Kalnmeiers. Jo reāli rezultāti nav spīdoši.

Tur tā parastā fīča ir tāda. Ir plāns, plānu nevar izpildīt, tad nosūta visu, ko var nosūtīt, un saņem atpakaļ papildu izmeklēšanai. Kaut kādu daļu arī proķene izbeidz, jo ir kaut kāda vienošanās. Tas arī ir tāds dīls. Publiski to neapspriedīs un nekritizēs. Tas ir savstarpējs jautājums.

Proķene ta’ zina, kur ir problēmas. Kalnmeiers, kad pagājušajā gadā viņam bija pārrunas uz apstiprināšanu, minēja problēmu par informācijas noplūdi vienā iestādē. Tā iestāde ir Finanšu policija. Viņš tikai nenosauca iestādi. Tas bija Saeimas komisijā, kur atskaitās, viņi izprašņā, kur viņš redz problēmas. Un tad viņš minēja, ka problēma ir informācijas noplūde tiesībaizsardzības iestādēs.

Pēc šitā „sižeta” atslēgas cilvēki ir bijuši pie Kalnmeiera ar domu, kas nu tagad būs. Un Kalnmeiers pateicis, ka īstenībā šitādi svoloči ir visur, arī policijā. Viņš bija pilnīgi mierīgi uztvēris. Viņš pauda lielu neizpratni ārēji, bet iekšēji, viņš saka, bez saspringuma.

Viņš vispār ir diezgan jocīgs. Ja viņš pasaka, ka policijai nav jāizmeklē sīkas zādzības… Viena lieta, ko tu domā kā parastais cilvēks, bet otra lieta, ka tu kā valsts amatpersona. Viņš komentē notikumus diezgan savdabīgi. Es nezinu, tas nav līmenis. Tas nav ģenerālprokurora līmenis.

Bet viņš amerikāņiem ir izdevīgs. Ko viņi pasaka, to viņš arī dara. Ja viņš fiņiku kantori aizstāvēs, tad tikai tāpēc, ka viņi tā pateikuši. Kaut kā tā. Protams, es domāju, ka ir kāds lobijs. Sapulce, kas bija iekšējā, ļoti kritizēja Finanšu policijas darbu. Gan Jonikāne, gan Meisters. Bet publiski viņi ieņēma pozīciju, ka viņi aizstāv. Viņi reāli zinot, kāda ir situācija, ir jāaizstāv. Situācija nav spīdoša. Ar ko tas viss tālāk attīstīsies, nezinu. Es domāju, ka globāli ir nostāja saglabāt Čerņecki. Un viņa pozīcijas. Tātad saglabāsies arī sistēma.

Avots: Pietiek