Raidījums: Sejas aizsargmasku krājumi valstī joprojām ir nepietiekami

Viņķele

Pavasarī, kad Covid-19 Latviju pārsteidza nesagatavotu, valsts krājumos trūka masku, respiratoru un citu individuālās aizsardzības līdzekļu (IAL), kaut gan likums paredzēja, ka jābūt rezervēm. 

Tagad, kad slimība izplatās straujāk nekā jebkad iepriekš, ir bijis laiks nodrošināt IAL krājumus – taču masku joprojām trūkst, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pašlaik koronavīruss Latvijā izplatās straujāk nekā pavasarī, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija un noteikti plaši ierobežojumi, lai vīrusu apturētu. Pašlaik ierobežojumi ir vieglāki, atbildība par krīzes vadību ir sadrumstalota un arī premjers Krišjānis Kariņš (JV) norādījis – trūkst stratēģijas, vēstīja “Nekā personīga”.

Kad Latvijā konstatēja pirmos Covid-19 slimniekus, valstī jau trīs gadus nebija civilās aizsardzības plāna, norādīja raidījumā. Tam būtu jāparedz, kā jārīkojas katrai iestādei un iedzīvotājiem visu veidu krīžu gadījumā. Par civilo aizsardzību atbildīgs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis “Nekā personīga” pauda, ka “nedomāju, ka man būtu tāda iespēja aiziet uz Ministru kabinetu un pateikt, ka man vajag 50 miljonus kaut kādām maskām, kaut kādam nezināmam vīrusam”. Viņš sacīja, ka “risku novērtēšanā parasti šādus apdraudējumus sauc par Melno gulbi, ko mēs nevaram tā īsti paredzēt, tam ir ļoti maza iespējamība, bet ļoti lielas sekas”.

Reaģēšanu uz pandēmijas gaitu vasarā Kariņš uzticēja Starpinstitūciju koordinācijas grupai, ko vada Valsts kancelejas direktors. Koordinācijas grupa ir tuvākais krīzes vadības grupai. Bet tā koncentrējas uz citu institūciju koordinēšanu nevis vadīšanu, vēsta “Nekā personīga”.

Kā raidījumā pastāstīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Koordinācijas grupa tiekas katru nedēļu, ja nepieciešams – biežāk.

“Prioritāri skatām aktuālo epidemioloģisko situāciju – kas notiek ar saslimšanas rādītājiem. Kā mēs pārvaldām, kontrolējam šo situāciju,” viņš piebilda.

Pavasarī Covid-19 izplatību apturēja, slēdzot robežas, pārejot uz attālinātajām mācībām, slimnīcās apturēja plānveida aprūpi. Vīrusu izdevās ierobežot, bet cena bija ekonomikas apstāšanās.

Tagad saslimstības rādītāji pieaug strauji, bet valdība ierobežojumus neplāno. Amatpersonas to pamato ar to, ka masku un testu tagad pietiek, bet patiesībā skaidrs, ka otrreiz apturēt ekonomiku valsts nevar atļauties, vēsta “Nekā personīga”.

Veselības ministrijas (VM) Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka raidījumā pauda, ka galvenais, kas mainījies, ir tas, ka ārstniecības personas lieto IAL, kas ir “ļoti, ļoti svarīgi”. Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pašlaik to pietiek aptuveni diviem mēnešiem.

“Tas nozīmē to, ka mēs varam sniegt pakalpojumus, ka mums nav jāveic šie ierobežojumi. Mainījusies ir arī testēšana, šie apjomi ir daudz lielāki,” piebilda Janka.

VUGD uztur sarakstu ar to, kādiem krājumiem jābūt, savukārt Aizsardības ministrija (AM) tos izveidojusi diviem mēnešiem, iepērkot IAL, raidījumā sacīja Citskovskis.

“Mums ir krājumi diviem mēnešiem, ja tā varētu teikt, dienai, ja pēkšņi pasaulē atkal notiek kādas pārmaiņas,” viņš piebilda.

Taču rezerves patiesībā ir mazākas, vēsta raidījumā. Iestādes VUGD iesniegušas savus aprēķinus – kopā diviem mēnešiem nepieciešami 13 miljoni ķirurģisko masku. Militāro iepirkumu centrā, kam uzdota pandēmijas rezervju pirkšana un glabāšana, ir mazāk nekā puse no vajadzīgā. No trim respiratoru tipiem divi pietiks arī ilgākam laikam, bet viena nav vispār. Nav arī nesterilo cimdu, kaut gan aprēķināts, ka vajadzīgi 16 miljoni. Saturs turpināsies pēc reklāmas

Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa “Nekā personīga” atklāja, ka joprojām pastāv neskaidrība par to, vai tiešām šie apjomi ir pareizi noteikti.

“Mēs kā Valsts kontrole šādu pārliecību neieguvām, tāpēc mums šķiet, ka šis jautājums būtu jānoskaidro,” raidījumā pauda Grīnhofa.

“Vai mēs esam apzinājuši visas vajadzības, vai mūsu iestādes būs gatavas, un galu galā, kam mēs īsti gatavojamies. Jo marta sākumā situācija tika prognozēta ļoti bēdīga, bija tas scenārijs, ka varētu vienlaicīgi saslimt 5000 cilvēku, daudziem būtu smaga slimības gaita.”

Līdz septembra vidum uz iepirkumiem bija attiecināms ārkārtas stāvoklis. VM, AM un Iekšlietu ministrija (IeM) līgumus par masku piegādēm slēdza bez konkursiem. Globāla deficīta apstākļos maskas pirka no jebkura uzņēmuma, kas tās spēja piegādāt. Valsts kontroles revīzijā atklājās, ka veselības resorā piegādātājus vienpersoniski izvēlējās Nacionālā veselības dienesta direktors. AM netika galā ar daudzajiem masku piegādātāju pieteikumiem, vēstīja “Nekā personīga”.

“Šie iepirkumi tika veikti steigā un nebija laika nodarboties ar dokumentēšanu un tamlīdzīgiem jautājumiem, ko mēs arī kā Valsts kontrole saprotam, bet tai pašā laikā tas rada virkni risku, jo, protams,

šie procesi nebija caurskatāmi, nebija līdz galam izsekojami un mēs kā revidenti no savas puses nevaram apliecināt, ka šajos procesos nebūtu bijuši nekādi riski, tajā skaitā arī korupcijas riski,” raidījumā sacīja Gīnhofa.

Valsts kontrole savus secinājumus par neizsekojamo procesu nosūtīja Valsts policijai, kur sāka resorisko pārbaudi. Tās centrā bija līgums ar firmu “GP Nord”, kas uz Latviju atgādāja pirmo miljonu masku. Likumsargi noziedzīgu rīcību nesaskatīja un pirms mēneša pārbaudi izbeidza.

Viens no uzņēmumiem, kas piegādāja aizsarglīdzekļus IeM, bija SIA “Brief”. Valsts kontrolei radās aizdomas, ka ar šo firmu notikušas īpašas konsultācijas.

Firma nemaz nebija saņēmusi ministrijas aicinājumu izteikt piedāvājumu iepirkumam. Taču tā nosūtīja savu pieteikumu un iekšlietu ministra birojs operatīvi deva akceptu līguma slēgšanai tieši ar “Brief”, vēstīja “Nekā personīga”. Uzņēmums apgalvo, ka piedāvājumu sūtījis visiem, sākot ar uzņēmēju organizācijām, beidzot ar iestādēm.

“Mums smagi paveicās, ka mūsu ražotāji un piegādātāji bija, pirmkārt, kvalificēti, viņi zināja, ko viņi piedāvā, viņiem visi dokumenti atbilda, un, otrkārt, mēs, rupji sakot, mēs netikām apmānīti. Igauņi tika apmānīti, čehi tika apmānīti, lietuvieši, daudzi,” raidījumā pauda “Brief” pārstāvis Kārlis Borks-Putniņš.

Iepriekš uzņēmums tirgojis drošības barjeras un darba apģērbu, bet, sākoties koronavīrusa krīzei, sadarbības partneri piedāvāja tirgot medicīnas cimdus un maskas. Straujā darbības jomas maiņa radīja šaubas par firmas atbilstību, ziņoja “Nekā personīga”.

Pēc piegādēm iekšlietu struktūrām “Brief” noslēdza vēl lielākus līgumus ar AM. Valsts priekšapmaksu nedeva, tādēļ “Brief” meklēja aizņēmumu. Bankām darījums licies pārāk riskants. Vienīgais, kas piekritis dot naudu bija partijas “Latvijas attīstībai” sponsora Olafa Berķa uzņēmums “Erst Finance”, vēstīja raidījumā.

“Mums visi praktiski atteica, vai nu bija ļoti nepiedienīgi lieli procenti, kurus mēs pat nepelnītajām. Tas nozīmētu, ka tas pasākums sadārdzinātos par procentiem… citur bija līdz 40, 50%, jo tā bija liela riska nauda, tā sanāk, jo tu skaiti uz Ķīnu,” “Nekā personīga” sacīja Borks-Putniņš.

Kā ziņo raidījumā, liela daļa pavasarī slēgto līgumu problēmu bija saistītas ar kvalitātes sertifikātiem. Pārliecināties par masku atbilstību standartiem ātri nevarēja. Rinda uz atzinumu no sertificētām laboratorijām ārzemēs bija divus mēnešus gara. Latvijā atzinumu par produktu drošību deva tiesu ekspertīzes centrs. Tagad visas piegādātās maskas pārbaudītas sertificētās laboratorijās un brāķi nav atrasti.

Primārā problēma bija tāda, ka tajā brīdī, kad sāk vērtēt dokumentāciju un sertifikāciju, tad faktiski nevienam šie sertifikāti neatbilda normālai miera laika izpratnei par sertifikātu kvalitāti,” raidījumā sacīja AM valsts sekretārs Jānis Garisons. “Mēs esam saņēmuši tagad arī visus laboratorijas atzinums par visām tām kravām, kas ir piegādāts un laboratoriski apstiprināts, ka visas kravas, visa prece, kas ir piegādāta, atbilst attiecīgi tehniskajām specifikācijām un tai prasītajai kvalitātei.”

Šī gada augustā Ministru kabinets apstiprināja jauno Civilās aizsardzības plānu. Tajā iekļauti 35 iespējami katastrofu riski, sākot ar zemestrīcēm un beidzot ar teroraktiem.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


2
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Jautājums
Jautājums

Viņķ elle , vai MPV aparāti Latvijă ir pietiekoši ?

Ibas
Ibas

Tad jau vajag iesaistīt daiļtamborētāju pulciņus un kopas, Daiļrades pašdarbniekus Drīkst piedalīties ne tikai blondīnes, kas nekad nesapratīs ko nozīmē sejas maska un kādas tai ir prasības